Par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

1Pieteikuma iesniedzēja - IMEX PROVIDER LTD -

2uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa

3neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un

4Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums

5neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

6Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa nesamērīgi

7ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz taisnīgu tiesu,

8jo pilnvērtīgi nenodrošinot tiesībās uz taisnīgu tiesu

9ietilpstošās procesuālās garantijas. Pieteikuma iesniedzējai

10neesot nodrošināta iespēja iepazīties ar procesa par noziedzīgi

11iegūtu mantu lietā esošajiem materiāliem, kā arī dokumentiem, kas

12šai lietai pievienoti tiesas sēdes laikā, bet visi dokumenti esot

13bijuši pieejami procesa virzītājam. Atļauja iepazīties ar lietas

14materiāliem esot atkarīga tikai no procesa virzītāja subjektīvā

15viedokļa, tomēr viņš nevarot tikt uzskatīts par neitrālu un

16neieinteresētu personu šajā procesā. Turklāt procesā par

17noziedzīgi iegūtu mantu procesa virzītājam esot piešķirtas

18būtiskas un nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar personu,

19par kuras mantas izcelsmi vai saistību ar noziedzīgu nodarījumu

20tiek lemts.

21Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 631.

22panta trešās daļas otrais teikums liedz tai iesniegt kasācijas

23sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu procesā par

24noziedzīgi iegūtu mantu, bet gadījumā, ja šāds sevišķais process

25nebūtu uzsākts, aizskartajam mantas īpašniekam šādas tiesības

26būtu pamata kriminālprocesā. Tādējādi Kriminālprocesa likumā bez

27saprātīga pamata esot pieļauta atšķirīga attieksme pret aizskarto

28mantas īpašnieku procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, no vienas

29puses, un aizskarto mantas īpašnieku gadījumā, kad jautājums par

30mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un rīcību ar noziedzīgi

31iegūto mantu tiek izlemts pamata kriminālprocesā, no otras

32puses.

33Aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā saskaņā

34ar Kriminālprocesa likuma 111.1 panta pirmās daļas 2.

35punktu esot tiesības iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas

36instances tiesas lēmumu, kurā izlemti arī mantiskie jautājumi.

37Neesot pamatota Augstākās tiesas judikatūrā izteiktā atziņa, ka

38Kriminālprocesa likums neparedz kriminālprocesā aizskartā mantas

39īpašnieka tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Pieteikuma

40iesniedzēja, atsaucoties uz tiesību doktrīnu, norāda, ka

41Kriminālprocesa likumā lietotie jēdzieni jāinterpretē sistēmiski.

42Proti, Kriminālprocesa likuma 111.1 pantā lietotais

43jēdziens "amatpersona" esot skatāms sistēmiski,

44kopsakarā ar citām Kriminālprocesa likuma normām. Saskaņā ar

45Kriminālprocesa likuma 27. pantu iztiesāšanas laikā amatpersona,

46kas vada kriminālprocesu, esot tiesa, tādējādi arī esot jāsecina,

47ka aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā ir

48tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.

49Kriminālprocesa likums aizskartajam mantas īpašniekam paredzot

50atšķirīgu tiesību apjomu, kas esot atkarīgs no tā, vai procesa

51virzītājs ir izdalījis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Šāda

52procesa izdalīšana un uzsākšana neesot obligāta, proti, procesa

53virzītājs katrā konkrētā gadījumā izvērtējot un izvēloties, vai

54ir lietderīgi uzsākt šādu procesu. Aizskartais mantas īpašnieks

55gadījumā, kad jautājums par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu

56tiek izlemts procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, un gadījumā,

57kad minētais jautājums tiek izlemts pamata kriminālprocesā,

58atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

59apstākļos. Abus gadījumus vienojot vairāki kopīgi elementi:

60aizskartais mantas īpašnieks esot procesa dalībnieks, kura

61tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas, abos gadījumos šai

62personai neesot tiesību uz aizstāvību un tiesa lemjot par šīs

63personas mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgu

64izcelsmi, kā arī par rīcību ar šo mantu. Pēc Pieteikuma

65iesniedzējas ieskata, šāda atšķirīga attieksme neesot

66attaisnojama. Tādējādi tiekot pārkāpts vienlīdzības princips.

67Noteiktās atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis varētu būt

68procesuālās ekonomijas un procesa paātrināšanas intereses, proti,

69savlaicīga procesā radušos mantisko jautājumu atrisināšana. Tas,

70ka aizskartajam mantas īpašniekam nav tiesību apelācijas tiesas

71nolēmumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā, varot paātrināt galīgā

72nolēmuma pieņemšanu šajā procesā. Tomēr pastāvot arī citi,

73saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmo mērķi,

74piemēram, paredzot termiņus lietu par noziedzīgi iegūtu mantu

75izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Pieteikuma iesniedzēja

76uzsver, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek vērtēti tikai

77fakti, proti: vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, un

78vai mantas izcelsme ir noziedzīga; vai ir zināms mantas īpašnieks

79vai likumīgais valdītājs; vai kādai personai ir likumīgas

80tiesības uz mantu. Šajā procesā netiekot vērtēti tiesību

81jautājumi. Tādējādi tas apstāklis, ka aizskartajam mantas

82īpašniekam nav tiesību pārsūdzēt apelācijas instances tiesas

83spriedumu kasācijas instancē, pat ja procesā būtu pieļauti

84būtiski pārkāpumi, palielinot risku, ka procesā par noziedzīgi

85iegūtu mantu varētu tikt pieņemts netaisnīgs nolēmums. Tāpat,

86ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 59. nodaļu, neesot pamata vēl

87vairāk paātrināt mantisko jautājumu risināšanu kriminālprocesā un

88vienlaikus samazināt Pieteikuma iesniedzējas procesuālo tiesību

89apjomu. Līdz ar to arī labums, ko iegūst sabiedrība, neesot

90lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

91zaudējumu.

92Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja

93norāda, ka nepiekrīt Saeimas apsvērumiem par tiesvedības

94izbeigšanu, kā arī izsaka vairākus lūgumus, tai skaitā lūgumu

95turpināt tiesvedību lietā. Pieteikuma iesniedzēja papildus

96norāda, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa ne vien

97neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, bet arī

98nesamērīgi ierobežo tai Satversmes 105. pantā garantētās tiesības

99uz īpašumu.

100Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Satversmes tiesai,

101izvērtējot Kriminālprocesa likuma 631. panta otrā teikuma

102atbilstību Satversmei, esot jāņem vērā procesā par noziedzīgi

103iegūtu mantu aizskartā mantas īpašnieka procesuālās garantijas,

104kas esot nepietiekamas.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un

3uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama.

4Saeima norāda, ka lietā Nr. 2016-13-01 Satversmes tiesa lēma

5par to pašu prasījuma priekšmetu, kāds ir izskatāmajā lietā,

6proti, par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas

7atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tādējādi

8Satversmes tiesai, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29.

9panta pirmās daļas 5. punktu, būtu pamats izbeigt tiesvedību.

10Savukārt tiesvedība par Kriminālprocesa likuma 631. panta

11trešās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 91. panta

12pirmajam teikumam būtu izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes

13tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu. Pieteikuma

14iesniedzējas pieņēmums par tās pamattiesību aizskārumu esot

15balstīts uz maldīgu Kriminālprocesa likuma 111.1 panta

16interpretāciju. Šī tiesību norma neparedzot aizskartā mantas

17īpašnieka tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus, kas pieņemti,

18izskatot krimināllietu pēc būtības. Kriminālprocesa likuma 571.

19panta pirmajā daļā esot noteiktas personas, kas ir tiesīgas

20iesniegt kasācijas sūdzību, tomēr aizskartajam mantas īpašniekam

21šādu tiesību neesot.

22Šādā veidā tiesību normas interpretējot un piemērojot arī

23Augstākās tiesas Krimināllietu departaments. Proti,

24Kriminālprocesa likums neparedzot aizskartā mantas īpašnieka

25tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus, ar kuriem lieta tiek

26izspriesta pēc būtības, tostarp tiesības iesniegt kasācijas

27sūdzību. Kriminālprocesa likuma 111.1 panta pirmās

28daļas 2. punktā lietotais jēdziens "amatpersona"

29attiecoties uz tiesnesi vai tiesu gadījumā, kad tiek pārsūdzēta

30tiesneša vai tiesas "rīcība" vai "lēmums", ar

31kuru krimināllieta netiek izspriesta pēc būtības. Turklāt šī

32norma esot interpretējama un piemērojama kopsakarā ar citām

33Kriminālprocesa likuma normām, kurās konkretizētas lēmuma

34pārsūdzības tiesības, termiņi un citas prasības.

35Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais

36teikums neparedzot Pieteikuma iesniedzējai nelabvēlīgākus savu

37tiesību aizsardzības noteikumus kā aizskartajam mantas īpašniekam

38krimināllietā gadījumā, ja netiek uzsākts process par noziedzīgi

39iegūtu mantu. Minētā tiesību norma arī neaizskarot Pieteikuma

40iesniedzējai Satversmes 91. panta pirmajā teikumā garantētās

41tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.

42Papildus Saeima vērš uzmanību uz likumprojektu "Grozījumi

43Kriminālprocesa likumā" (Nr. 630/Lp12), kas citstarp paredz

44pilnveidot un paplašināt aizskartā mantas īpašnieka tiesības

45pamata kriminālprocesā, tostarp tiesības iesniegt kasācijas

46sūdzību.

47Likumdevējs, ņemot vērā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

48jēgu un būtību, esot izšķīries noteikt šādu lietu izskatīšanu

49divās instancēs. Turklāt abām tiesu instancēm esot tiesības

50izlemt jautājumu par mantas izcelsmi un turpmāko rīcību ar šo

51mantu, ņemot vērā visus tiesiskos un faktiskos apstākļus.

52Paredzot šāda jautājuma izskatīšanu vēl arī kasācijas instancē un

53pagarinot šāda procesa ilgumu, tiktu zaudēta atsevišķā procesa

54par noziedzīgi iegūtu mantu jēga. Ņemot vērā procesā par

55noziedzīgi iegūtu mantu risināmo jautājumu raksturu un būtību,

56varot tikt paredzēta īpaša pārsūdzības kārtība, un ar to netiekot

57pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

58Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Saeima vērš uzmanību uz

59to, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais

60teikums nenostāda Pieteikuma iesniedzēju nevienlīdzīgā situācijā

61salīdzinājumā ar aizskarto mantas īpašnieku pamata

62kriminālprocesā. Nevienā no procesiem aizskartajam mantas

63īpašniekam neesot tiesību iesniegt kasācijas sūdzību par

64attiecīgo apelācijas instances tiesas nolēmumu, tāpēc arī

65Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

66paredzētās tiesības neesot aizskartas.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2norāda, ka, ievērojot spriedumu lietā Nr. 2016-13-01 un ņemot

3vērā Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu,

4pastāvot priekšnoteikums tam, lai Satversmes tiesa lemtu par

5tiesvedības izbeigšanu prasījuma daļā par Kriminālprocesa likuma

6629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

7teikumam.

8Tieslietu ministrija uzsver, ka pamata kriminālprocesā

9aizskartajam mantas īpašniekam no Kriminālprocesa likuma

10111.1 panta kopsakarā ar šā likuma 571. pantu neizriet

11tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Tādējādi šādas tiesības

12aizskartajam mantas īpašniekam neesot ne procesā par noziedzīgi

13iegūtu mantu, ne pamata kriminālprocesā gadījumā, ja process par

14noziedzīgi iegūtu mantu nav uzsākts.

15Satversme neliedzot likumdevējam noteikt, ka procesā par

16noziedzīgi iegūtu mantu apelācijas instances tiesas spriedums nav

17pārsūdzams. Šis process esot uzskatāms par izņēmumu no vispārīgās

18kriminālprocesa kārtības un paredzēts mantisko jautājumu

19savlaicīgai atrisināšanai un procesuālās ekonomijas interesēs.

20Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu mērķis neesot atzīt personu

21par vainīgu konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

22Satversmes 92. pants garantējot tiesības nevis uz bezgalīgu

23tiesas procesu, bet, tieši otrādi, uz procesu, kuram saprātīgā

24laika posmā jānoslēdzas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

25Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. pants, nosakot, ka

26apelācijas instances tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu

27nav pārsūdzams, visefektīvāk sasniedzot procesa par noziedzīgi

28iegūtu mantu mērķi.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - piekrīt Pieteikuma

3iesniedzējas viedoklim, ka personas, kuru tiesības rīkoties ar

4mantu ir aizskartas sevišķā procesa ietvaros, un personas, kuru

5tiesības rīkoties ar mantu ir aizskartas pamata kriminālprocesa

6ietvaros, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

7salīdzināmos apstākļos. Abām šīm personu grupām esot identisks

8procesuālais statuss kriminālprocesā.

9Tiesībsargs pievienojas Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par

10aizskartā mantas īpašnieka tiesībām iesniegt kasācijas sūdzību

11pamata kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Augstākās tiesas

12judikatūra liekot apšaubīt to, ka praksē aizskartā mantas

13īpašnieka tiesības uz kasācijas sūdzības iesniegšanu varētu tikt

14interpretētas plašāk. Lai konstatētu Satversmes 91. panta pirmajā

15teikumā ietvertā vienlīdzības principa pārkāpumu, esot

16nepieciešams secināt, ka atšķirīgā attieksme ir ne vien

17teorētiski iespējama, bet arī praksē pastāvoša.

18Konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī Kriminālprocesa

19likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums neesot aizskāris

20Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības. Tomēr Tiesībsargs papildus

21vērš uzmanību uz to, ka 2017. gada 22. jūnijā Saeima pieņēmusi

22grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas stājušies spēkā 2017. gada

231. augustā un citstarp paredz, ka aizskartajam mantas īpašniekam,

24kura mantai uzlikts arests, ir tiesības iesniegt kasācijas

25sūdzību. Tāpēc šobrīd vienu un to pašu personu tiesības varot

26tikt skartas gan izlemjot mantiskos jautājumus pamata

27kriminālprocesā, gan izdalot tos procesā par noziedzīgi iegūtu

28mantu.

29Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrajā teikumā

30noteiktais lēmuma pārsūdzības ierobežojums nodrošinot mantisko

31jautājumu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu kriminālprocesā,

32tādējādi veicinot arī cietušo tiesību aizsardzību. Procesā par

33noziedzīgi iegūtu mantu tiekot vērtēts tikai ierobežots jautājumu

34loks. Turklāt lēmuma pārsūdzības ierobežojums sevišķajā procesā

35ļaujot ātrāk izlemt jautājumus par rīcību ar noziedzīgi iegūtu

36mantu.

37Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu neesot paredzēta tikpat

38pilnvērtīga personas tiesību aizsardzība kā kriminālprocesā, kurā

39krimināllietu izskata pēc būtības. Procesa virzītāja kompetencē

40esot lemt par to, vai uzsākams process par noziedzīgi iegūtu

41mantu, savukārt aizskartais mantas īpašnieks pret šādu procesa

42virzītāja rīcību varot iebilst tikai pārsūdzot pieņemto lēmumu

43par noziedzīgi iegūtu mantu pēc būtības.

44Tiesībsargs uzskata, ka ar šobrīd spēkā esošo normatīvo

45regulējumu netiek panākts samērīgs līdzsvars starp atšķirīgajām

46interesēm kriminālprocesā un nevar atzīt par samērīgu tādu

47atšķirīgu attieksmi, kas paredz dažādu pārsūdzības tiesību apjomu

48dažādos procesos.

1Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

2pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam un uzskata, ka

3attiecībā uz prasījumu atzīt Kriminālprocesa likuma 629. panta

4piekto daļu par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam

5teikumam tiesvedība lietā būtu izbeidzama, pamatojoties uz

6Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu.

7Ģenerālprokuratūra uzsver, ka noziedzīgu nodarījumu

8izmeklēšana nereti ir sarežģīts un ilgstošs process, kura

9ietvaros jautājumus par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un

10turpmāko rīcību ar šo mantu var būt nepieciešams risināt,

11negaidot galīgo nolēmumu pamata kriminālprocesā. No

12kriminālprocesa varot tikt izdalīti materiāli, lai īpaša procesa

13- procesa par noziedzīgi iegūtu mantu - ietvaros tiesa izlemtu

14šos jautājumus. Šā procesa laikā tiesai saskaņā ar

15Kriminālprocesa likuma 630. pantu jāizvērtē, vai manta ir

16saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, vai tās izcelsme ir

17noziedzīga, vai ir zināms mantas īpašnieks vai likumīgais

18valdītājs, vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz šo mantu,

19kā arī jāizlemj jautājums par turpmāko rīcību ar noziedzīgi

20iegūtu mantu.

21Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pamatā esot procesuālās

22ekonomijas princips, jo mantiskie jautājumi tiekot risināti bez

23neattaisnotiem izdevumiem, samazinot arī tos izdevumus, kas

24saistīti ar izņemtās noziedzīgi iegūtās mantas uzglabāšanu.

25Process par noziedzīgi iegūtu mantu atbilstoši tā mērķim esot

26ierobežots termiņos. Savukārt šāda procesa paildzināšana

27neatbilstu tā mērķim. Turklāt esot jāņem vērā, ka šajā procesā

28tiek izlemts tikai viens no jautājumiem, kurus skata un par

29kuriem lemj tiesa, iztiesājot krimināllietu. Ja pirmstiesas

30kriminālprocesā ir bijis process par noziedzīgi iegūtu mantu, tad

31tiesa vairs nelemjot par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu.

32Izņēmums esot gadījums, kad tiesa šajā procesā atzinusi, ka

33mantas saistība ar noziedzīgu nodarījumu nav pierādīta vai mantas

34izcelsme nav noziedzīga.

35Jautājums par noziedzīgi iegūtu mantu tiekot izlemts īpaša

36procesa ietvaros, proti, procesā par noziedzīgi iegūtu mantu,

37tāpēc arī neesot pamata uzskatīt, ka personas atrodas vienādos un

38pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

39Ģenerālprokuratūra piekrīt, ka pēc grozījumu Kriminālprocesa

40likumā stāšanās spēkā šā gada 1. augustā aizskartā mantas

41īpašnieka tiesību apjoms dažādos procesos ir atšķirīgs, tomēr

42esot jāņem vērā, ka tāds pats atšķirīgs tiesību apjoms ir arī

43pārējiem procesa dalībniekiem. Tāpēc esot jāievēro sevišķā

44procesa mērķis un šajā procesā skatāmo jautājumu loks, turklāt

45līdzīga pārsūdzības kārtība esot paredzēta arī citos ar atsevišķu

46jautājumu izskatīšanu saistītos procesos.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja

3profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga - uzsver,

4ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir atzīstams par

5atsevišķu, patstāvīgu procesa veidu speciāla jautājuma

6atrisināšanai, tādējādi arī pamatprocesā šie mantiskie jautājumi

7vairs netiek pārskatīti. Ja tiesa pieņēmusi Kriminālprocesa

8likuma 630. pantā minēto lēmumu, ka manta atzīstama par

9noziedzīgi iegūtu, tad tiesai, iztiesājot krimināllietu, vairs

10neesot pamata vēlreiz lemt par rīcību ar noziedzīgi iegūtu

11mantu.

12Vērtējot aizskartā mantas īpašnieka tiesības iesniegt

13apelācijas un kasācijas sūdzību pamata kriminālprocesā, K.

14Strada-Rozenberga norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma

15mērķim un sistēmiskam Kriminālprocesa likuma normu tulkojumam

16šādām personām ir tiesības iesniegt gan apelācijas, gan arī

17kasācijas sūdzību. Savukārt, liedzot personai iesniegt kasācijas

18sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu, tai tiktu liegtas

19tiesības vērsties pret galīgo lēmumu par rīcību ar mantu, un tas

20esot pretrunā ar taisnīguma principu.

212017. gada 1. augustā stājušies spēkā grozījumi

22Kriminālprocesa likumā, kas tieši paredzot aizskartā mantas

23īpašnieka tiesības iesniegt apelācijas un kasācijas sūdzību.

24Tomēr K. Strada-Rozenberga vērš uzmanību uz to, ka pārsūdzības

25tiesības ir paredzētas tikai tam aizskartajam mantas īpašniekam,

26kura mantai uzlikts arests. Tātad pastāvot acīmredzama atšķirība

27starp aizskartā mantas īpašnieka tiesībām pamata kriminālprocesā

28un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Mantiskie jautājumi,

29tostarp jautājumi par noziedzīgi iegūtu mantu, attiecoties ne

30tikai uz aizskarto mantas īpašnieku, bet arī uz citiem procesa

31dalībniekiem. Atsevišķiem procesa dalībniekiem pamata

32kriminālprocesā, piemēram, prokuroram, apsūdzības uzturētājam,

33esot paredzētas neierobežotas tiesības iesniegt apelācijas un

34kasācijas sūdzības.

35K. Strada-Rozenberga piekrīt Pieteikuma iesniedzējas

36viedoklim, ka izskatāmajā lietā ir saskatāma nevienlīdzīga

37attieksme pret aizskarto mantas īpašnieku pamata kriminālprocesā

38un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu un tādējādi arī

39pastāvošais normatīvais regulējums nebūtu atzīstams par

40atbilstošu Satversmei. Turklāt problemātisks esot arī normatīvais

41regulējums attiecībā uz iespējamo pārsūdzības efektivitāti pamata

42kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

2universitātes doktorants Mg. iur. Juris Stukāns -

3nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par Kriminālprocesa

4likuma 631. panta trešās daļas otrā teikuma neatbilstību

5Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Vienlīdzības principa

6aspektā esot jāvērtē ne tikai iespējamo lēmuma pārsūdzību skaits,

7bet arī mantisko jautājumu izskatīšanas tiesā būtība.

8Kasācijas instances tiesa izvērtējot apelācijas instances

9tiesas nolēmuma tiesiskumu, proti, noskaidrojot Krimināllikuma

10pārkāpumu un Kriminālprocesa likuma būtisko pārkāpumu esību vai

11neesību. Vienlaikus kasācijas sūdzības vai protesti parasti

12tiekot izskatīti rakstveida procesā. Arī Kriminālprocesa likuma

13regulējums no 2017. gada 1. augusta paredzot, ka apelācijas

14sūdzību, kurā izteiktais lūgums attiecas tikai uz noziedzīgi

15iegūtu mantu, apelācijas instances tiesa var skatīt rakstveida

16procesā. Personas lūgums par mutvārdu procesu tai neesot

17saistošs.

18J. Stukāns uzsver, ka salīdzinājumā ar pamata kriminālprocesu

19Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas regulējums ir atšķirīgs tādā

20ziņā, ka visi lietas apstākļi tiek izskatīti mutvārdu procesā

21divās tiesu instancēs. Tādējādi tiesa vērtējot gan faktiskos, gan

22arī juridiskos apstākļus un nodrošinot ar mantu saistītajai

23personai iespēju īstenot savas tiesības. Kriminālprocesa likuma

24631. panta trešās daļas otrais teikums salīdzinājumā ar vispārīgo

25Kriminālprocesa likuma kārtību nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi

26un vienādas iespējas aizskartajam mantas īpašniekam. Izvērtējot

27procesa par noziedzīgi iegūtu mantu būtību un personas iespējas

28īstenot savas tiesības, neesot pamata atzīt, ka ar ierobežojumu

29pārsūdzēt apgabaltiesas nolēmumu tās tiktu samazinātas vai

30ierobežotas.

31J. Stukāns uzskata, ka likumdevējs pamatoti noteicis atšķirīgu

32tiesu instanču skaitu pamata kriminālprocesā un procesā par

33noziedzīgi iegūtu mantu, vienlaikus nodrošinot ar mantu

34saistītajām personām vienādas iespējas īstenot savas tiesības.

35Turklāt attiecībā uz vairākiem Kriminālprocesa likumā paredzētiem

36gadījumiem likumdevējs esot izšķīries noteikt atšķirīgu nolēmuma

37pārsūdzēšanas kārtību un kriminālprocesa izskatīšanas formu.

38Ņemot vērā tiesas procesu saturu, būtību un tiesas kompetenci,

39šādam dažādu procesu savstarpējam salīdzinājumam neesot juridiska

40pamatojuma.

41Secinājumu

42daļa

1Šīs lietas sagatavošana izskatīšanai tika pabeigta

22017. gada 11. augustā. 2017. gada 6. septembra rīcības sēdē tika

3nolemts to rakstveida procesā izskatīt 2017. gada 21.

4septembrī.

5Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 28.1 panta otro

6daļu piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par

7lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lietas dalībniekiem ir

8tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt

9savu viedokli par tiem.

10Satversmes tiesā 2017. gada 18. septembrī saņemts Pieteikuma

11iesniedzējas rakstveida viedoklis lietā Nr. 2017-10-01 (turpmāk -

12Pieteikuma iesniedzējas rakstveida viedoklis). Šajā viedoklī

13Pieteikuma iesniedzēja paudusi savus apsvērumus par izskatāmo

14lietu, kā arī lūgusi Satversmes tiesu turpināt tiesvedību lietā

15un uzturējusi konstitucionālajā sūdzībā ietverto prasījumu atzīt

16Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu par neatbilstošu

17Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un attiecībā uz Pieteikuma

18iesniedzēju par spēkā neesošu no 2016. gada 25. oktobra, kā arī

19atzīt Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otro teikumu

20par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

21attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no 2016.

22gada 25. oktobra. Šajā rakstveida viedoklī Pieteikuma iesniedzēja

23papildus lūdz Satversmes tiesu:

241) atzīt Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu par

25neatbilstošu Satversmes 105. pantam un attiecībā uz Pieteikuma

26iesniedzēju par spēkā neesošu no 2016. gada 25. oktobra;

272) spriedumā norādīt, ka Pieteikuma iesniedzējai ir

28piešķiramas tiesības izmantot likumdevēja izstrādāto jauno

29procesuālo regulējumu, un tādējādi nodrošināt iespēju no jauna

30izskatīt lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, izmantojot jaunajā

31procesuālajā regulējumā ietvertās procesuālās garantijas;

323) spriedumā norādīt, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

33tiesas kolēģijas 2017. gada 7. marta lēmuma krimināllietā Nr.

3411816005914 izpilde tiek apturēta līdz brīdim, kad tiesā tiks

35izskatīts Pieteikuma iesniedzējas pieteikums par procesa par

36noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem

37apstākļiem.

38Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuāla rakstura jautājumi

39parasti apskatāmi pirms tiesību normas satversmības izvērtēšanas,

40ciktāl nav nepieciešams izvērtēt atsevišķus lietas aspektus pēc

41būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 27.

42jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 10. punktu vai 2017. gada

4310. februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 17. punktu).

44Līdz ar to Satversmes tiesa

45visupirms secīgi izvērtēs Pieteikuma iesniedzējas rakstveida

46viedoklī ietvertos papildu lūgumus.

1Pieteikuma iesniedzēja rakstveida viedoklī papildus

2lūdz Satversmes tiesu atzīt Kriminālprocesa likuma 629. panta

3piekto daļu par neatbilstošu arī Satversmes 105. pantam un

4attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no 2016.

5gada 25. oktobra.

6Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālajā sūdzībā nav

7formulējusi prasījumu un sniegusi juridisko pamatojumu par

8Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību

9Satversmes 105. pantam, un lieta par šādu prasījumu Satversmes

10tiesā nav ierosināta. Pieteikuma iesniedzēja rakstveida viedoklī

11pēc būtības lūdz Satversmes tiesu paplašināt prasījuma robežas

12izskatāmajā lietā.

13Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka noteiktos gadījumos

14tā var paplašināt prasījuma robežas jau ierosinātā lietā (sk.,

15piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra sprieduma

16lietā Nr. 2007-13-03 6. punktu un 2008. gada 17. janvāra

17sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 18. punktu). Tomēr, paplašinot

18prasījuma robežas, ir jāņem vērā gan Satversmes tiesas procesa

19principi, gan lietas procesuālā stadija.

20Satversmes tiesā lieta tiek sagatavota izskatīšanai un

21izskatīta, ņemot vērā gan konstitucionālajā sūdzībā un lēmumā par

22lietas ierosināšanu norādīto prasījumu, gan arī Saeimas atbildes

23rakstā ietverto juridisko argumentāciju par šo prasījumu (sk.,

24piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 11. decembra sprieduma

25lietā Nr. 2006-10-03 16.2. punktu). Saeima ir iesniegusi

26atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko

27pamatojumu par tādu prasījumu, kāds norādīts konstitucionālajā

28sūdzībā un lēmumā par lietas ierosināšanu. Tāpat arī lietā

29pieaicinātās personas sniegušas viedokli, ievērojot minēto

30prasījumu.

31Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzējas rakstveida viedoklī

32paustais lūgums par prasījuma robežu paplašināšanu pēc būtības ir

33atzīstams par jaunu konstitucionālo sūdzību, uz kuras pamata

34Satversmes tiesai visupirms būtu jālemj par lietas ierosināšanu

35un tad jāsagatavo lieta izskatīšanai. Tādējādi izskatāmajā lietā

36prasījuma robežu paplašināšana lietas izskatīšanas stadijā

37neatbilst Satversmes tiesas procesa principiem.

38Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas

39lūgums par prasījuma robežu paplašināšanu ir noraidāms.

1Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

2spriedumā noteikt arī to, ka Pieteikuma iesniedzējai ir

3piešķiramas tiesības izmantot likumdevēja izstrādāto jauno

4procesuālo regulējumu, un tādējādi nodrošināt iespēju no jauna

5izskatīt lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, izmantojot jaunajā

6procesuālajā regulējumā ietvertās procesuālās garantijas.

7Satversmes tiesas likums noteic Satversmes tiesas tiesības

8izlemt jautājumus, kas saistīti ar personas pamattiesību

9aizskāruma novēršanu. Satversmes tiesa, izskatot lietu, ņem vērā,

10ka tā ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības. Satversmes

11tiesas uzdevums ir pēc iespējas novērst personas pamattiesību

12aizskārumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16.

13decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Ja

14Satversmes tiesa spriedumā atzīst tiesību normu par neatbilstošu

15augstāka juridiska spēka tiesību normai, tā lemj par veidu, kādā

16pēc iespējas ir novēršams pieteikuma iesniedzēja pamattiesību

17aizskārums.

18Tādējādi Satversmes tiesa šādu

19lūgumu izvērtē tajā sprieduma daļā, kur nosaka brīdi, ar kuru

20tiesību norma zaudē spēku.

1Pieteikuma iesniedzēja lūdz apturēt Rīgas

2apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2017. gada 7. marta

3lēmuma krimināllietā Nr. 11816005914 izpildi līdz brīdim, kad

4tiesā tiks izskatīts pieteikums par procesa par noziedzīgi iegūtu

5mantu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

6Satversmes tiesas 3. kolēģija 2017. gada 10. aprīļa lēmumā par

7lietas Nr. 2017-10-01 ierosināšanu citstarp noteica, ka Rīgas

8apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2017. gada 7. marta

9lēmuma krimināllietā Nr. 11816005914 izpilde ir apturama līdz

10Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

11Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piektā daļa

12noteic, ka konstitucionālās sūdzības iesniegšana neaptur tiesas

13nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi

14citādi. Satversmes tiesa atzinusi, ka nolēmuma izpildes

15apturēšana ir uzskatāma par ārkārtēju Satversmes tiesas procesa

16līdzekli, kas ir piemērojams vienīgi svarīgu mērķu sasniegšanai,

17piemēram, lai nodrošinātu personas tiesību aizsardzību tādos

18gadījumos, kad nolēmuma izpilde attiecīgajā vispārējās

19jurisdikcijas tiesas lietā pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā

20stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas nolēmuma

21izpildi vai radīt būtisku kaitējumu pieteikuma iesniedzējam

22(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 19. jūnija

23rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. 2014-09-01 4. un 5.

24punktu).

25Tiesas nolēmuma izpildes apturēšana visupirms ir līdzeklis,

26kas nodrošina Satversmes tiesas procesa efektivitāti un tā mērķa

27sasniegšanu, vienlaikus neradot personai jaunu pamattiesību

28aizskārumu. Savukārt personas pamattiesību aizsardzība pēc

29Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās nodrošināma atbilstoši

30Satversmes tiesas likuma 29. panta 2.1 daļai un 32.

31panta otrajai daļai. Tādējādi personas pamattiesību aizsardzību

32pēc Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās īsteno tiesību

33normu piemērotājs, piemēram, tiesa, ņemot vērā arī konkrētajā

34nolēmumā ietvertos secinājumus.

35Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas

36lūgums apturēt tiesas nolēmuma izpildi ir noraidāms.

1Izskatāmajā lietā Saeima ir izteikusi vairākus

2lūgumus par tiesvedības izbeigšanu lietā. Saeima lūdz izbeigt

3tiesvedību prasījumā par Kriminālprocesa likuma 629. panta

4piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam,

5jo Satversmes tiesa lietā Nr. 2016-13-01 jau ir lēmusi par to

6pašu prasījuma priekšmetu, kāds ir izskatāmajā lietā.

7Saeima lūdz Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību arī prasījumā

8par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā teikuma

9atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Proti, minētā

10Kriminālprocesa likuma norma neradot vienlīdzības principa

11pārkāpumu, jo neparedzot atšķirīgu attieksmi pret Pieteikuma

12iesniedzēju.

13Satversmes tiesai gadījumā, ja lietā ir izteikti argumenti,

14kas varētu būt pamats tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē

15visupirms (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27.

16jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).

17Lai noskaidrotu, vai izskatāmajā lietā tiesvedība ir

18turpināma, Satversmes tiesa secīgi izvērtēs:

191) vai ir pamats izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz

20Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu,

21prasījumā par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas

22atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam;

232) vai ir pamats izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz

24Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu,

25prasījumā par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā

26teikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

1Saeima uzskata, ka Satversmes tiesa lietā Nr.

22016-13-01 jau ir izlēmusi jautājumu par Kriminālprocesa likuma

3629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

4teikumam, turklāt arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju, un

5tāpēc tiesvedība par šo prasījumu būtu izbeidzama. Pieteikuma

6iesniedzēja ir lūgusi Satversmes tiesu atzīt minēto

7Kriminālprocesa likuma normu par neatbilstošu Satversmes 92.

8panta pirmajam teikumam un attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju

9par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās

10brīža.

11Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkts

12noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

13pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts

14spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu.

1515.1. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01

16nolēma, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa, ciktāl

17tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas

18tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

19materiāliem tiesiskumu un pamatotību, neatbilst Satversmes 92.

20panta pirmajam teikumam.

21Satversmes tiesa atzina, ka procesā par noziedzīgi iegūtu

22mantu valstij ir pienākums nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu

23tā, lai tiktu īstenota efektīva tiesību aizsardzība. Procesā par

24noziedzīgi iegūtu mantu demokrātiskā tiesiskā valstī ir

25jānodrošina pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana, un tas

26citstarp ir saistīts arī ar personas tiesībām iepazīties ar šā

27procesa materiāliem. Tas apstāklis, ka procesa virzītājs, kas

28vienlaikus ir viena no procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pusēm

29un turklāt joprojām turpina izmeklēt noziedzīgo nodarījumu,

30pieņem arī lēmumu par personas tiesībām iepazīties ar procesa par

31noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, rada pamatotas šaubas

32par šā lēmuma objektivitāti un neatkarību, ja tas netiek saskaņā

33ar taisnīgas tiesas principu pārvērtēts tiesā. Likumdevējam būtu

34jānosaka tāda kārtība, kas nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju

35principu šajās lietās, paredzot tiesai iespēju pārbaudīt, vai

36procesa virzītāja lēmums par personas tiesībām iepazīties ar

37procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem ir

38tiesisks un pamatots. Tieši tiesa ir tas subjekts, kam, izskatot

39jautājumu pēc būtības, vienlaikus būtu jāveic kontroles funkcija

40pār ar mantu saistīto personu pamattiesību ievērošanu (sk.

41Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr.

422016-13-01 14.1. un 15.3. punktu).

43Pieteikuma iesniedzējas konstitucionālajā sūdzībā norādītie

44lietas faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums prasījumā par

45Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību

46Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir līdzīgi lietas Nr.

472016-13-01 ietvaros izvērtētajiem faktiskajiem apstākļiem un

48juridiskajam pamatojumam. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr.

492016-13-01 jau ir izvērtējusi Pieteikuma iesniedzējas norādītos

50argumentus par minētās tiesību normas satversmību un atzinusi šo

51normu par neatbilstošu Satversmei.

52Līdz ar to Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 jau

53ir atzinusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu, ciktāl

54tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas

55tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

56materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par neatbilstošu Satversmes

5792. panta pirmajam teikumam, tādējādi šo normu atkārtoti vērtēt

58nav nepieciešams.

5915.2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

60trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

61neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

62par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav

63noteikusi citādi. Minētā likuma norma tiesai piešķir plašu

64rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē norma, kas

65atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

66normai.

67Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 atzina

68Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu, ciktāl tiesa nevar

69pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām

70iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

71materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par neatbilstošu Satversmes

7292. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no sprieduma

73publicēšanas dienas. Spriedums lietā Nr. 2016-13-01 publicēts

74oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2017. gada 25.

75maijā, Nr. 102 (5929). Vienlaikus Satversmes tiesa noteica, ka

76līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai Kriminālprocesa likuma

77628. pantā minētās ar mantu saistītās personas tiesības lūgt

78tiesu pārvērtēt procesa virzītāja lēmumu par tās iepazīšanos ar

79procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem

80nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un sprieduma

81lietā Nr. 2016-13-01 atziņas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

8223. maija sprieduma Nr. 2016-13-01 16.2. punktu).

83No izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka 2017.

84gada 7. martā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

85procesā par noziedzīgi iegūtu mantu attiecībā uz Pieteikuma

86iesniedzēju pieņēma lēmumu, kas atbilstoši apstrīdētajai normai

87nav pārsūdzams. 2017. gada 21. martā, pēc tam, kad process par

88noziedzīgi iegūtu mantu bija noslēdzies, Pieteikuma iesniedzēja

89iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. Lai būtu

90iespējams novērst negatīvās sekas, ko Pieteikuma iesniedzējai

91radījusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas

92piemērošana procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, Pieteikuma

93iesniedzēja lūdza atzīt šo normu par spēkā neesošu no tās

94pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

95Izskatāmās lietas ierosināšanas brīdī prasījums par

96Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību

97Satversmes 92. panta pirmajam teikumam vēl nebija izspriests.

98Satversmes tiesa lietā Nr. 2016-13-01 nav izvērtējusi

99Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas spēkā neesību

100attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju.

101Līdz ar to izskatāmajā lietā nepastāv Satversmes tiesas likuma

10229. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais priekšnoteikums

103tiesvedības izbeigšanai. Satversmes tiesai ir jāizvērtē

104Pieteikuma iesniedzējas lūgums atzīt Kriminālprocesa likuma 629.

105panta piekto daļu par spēkā neesošu no Pieteikuma iesniedzējas

106pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

1Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi Satversmes tiesu

2atzīt Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu par

3neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam no 2016. gada

425. maija, proti, no brīža, kad procesa virzītājs pieņēma lēmumu

5uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Pieteikuma

6iesniedzēja uzskata, ka tās pamattiesību aizskārumu varētu

7novērst, atzīstot apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei ar

8atpakaļejošu spēku.

9Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa Satversmes

10tiesai piešķir kompetenci izlemt jautājumu par to, vai gadījumā,

11kad apstrīdētā norma sprieduma pieņemšanas brīdī jau ir zaudējusi

12savu spēku, būtu iespējams atzīt šo normu par spēkā neesošu no

13kāda brīža pagātnē (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 27.

14janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-22-01 15. punktu).

15Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01, lemjot par

16apstrīdētās normas atzīšanu par spēkā neesošu no sabiedrības ar

17ierobežotu atbildību "Cell Finance" pamattiesību

18aizskāruma rašanās brīža, citstarp ņēma vērā to, ka ir jāpastāv

19iespējai īstenot tās tiesību aizsardzību, pēc iespējas novēršot

20šaubas par procesa virzītāja, proti, amatpersonas, kas pieņēma

21lēmumu par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi

22iegūtu mantu lietas materiāliem, objektivitāti un neatkarību. Lai

23nodrošinātu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Cell

24Finance" tiesību aizsardzību un dotu iespēju iesniegt

25pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, Kriminālprocesa

26likuma 629. panta piektā daļa, ciktāl tiesa nevar pārvērtēt

27procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar

28procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu

29un pamatotību, nodrošinot personai efektīvu īpašuma tiesību

30aizsardzību, tika atzīta par spēkā neesošu no konstitucionālās

31sūdzības iesniedzējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža

32(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā

33Nr. 2016-13-01 16.1. punktu).

34No lietas materiāliem izriet, ka tiesiskā situācija, kurā

35atrodas Pieteikuma iesniedzēja, ir līdzīga tai, kurā atradās

36konstitucionālās sūdzības iesniedzēja - sabiedrība ar ierobežotu

37atbildību "Cell Finance" - lietā Nr. 2016-13-01.

38Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka konstitucionālā sūdzība tika

39iesniegta laikā, kad lieta Nr. 2016-13-01 vēl nebija izskatīta,

40Satversmes tiesa uzskata: lai Pieteikuma iesniedzējai būtu

41nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, tai ir jāpastāv

42līdzvērtīgai tiesību aizsardzībai kā konstitucionālās sūdzības

43iesniedzējai lietā Nr. 2016-13-01.

44Tādējādi, lai pēc iespējas novērstu

45Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas radītās

46nelabvēlīgās tiesiskās sekas, šī norma attiecībā uz Pieteikuma

47iesniedzēju jāatzīst par spēkā neesošu no tās pamattiesību

48aizskāruma rašanās brīža.

1Saeima uzskata, ka izskatāmajā lietā attiecībā uz

2prasījumu par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā

3teikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ir

4pamats izbeigt tiesvedību, jo šī norma Pieteikuma iesniedzējai

5nerada nelabvēlīgākus savu tiesību aizsardzības noteikumus kā

6aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā. Proti, arī

7šim aizskartajam mantas īpašniekam neesot tiesību iesniegt

8kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu.

9Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais

10teikums neradot atšķirīgu attieksmi pret Pieteikuma

11iesniedzēju.

12Lai Satversmes tiesa varētu izvērtēt, vai tiesību norma rada

13atšķirīgu attieksmi pret personām, visupirms ir jāizvērtē, vai un

14kuras personas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

15salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

16gada 2. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-46-01 7.

17punktu).

18Līdz ar to tiesvedība lietā ir

19turpināma.

1Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka:

2"Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

3priekšā."

4Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam

5vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības

6pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota

7tāda tiesiskas valsts prasība kā likumu aptveroša ietekme uz

8visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām

9privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā

10piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam

11nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus (sk. Satversmes

12tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106

139.1. punktu). Tomēr šāda tiesiskās kārtības vienotība

14nenozīmē nivelēšanu, jo "vienlīdzība pieļauj diferencētu

15pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir attaisnojama"

16(sk. Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā

17Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 4. punktu).

18Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. pantu, ir

19atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām

20izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu

21attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem

22kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj

23un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas

24atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret

25personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un

26saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada

273. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1.

28punktu un 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01

295. punktu). Atšķirīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga

30pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja nav samērīgas attiecības

31starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (sk.

32Satversmes tiesas 2002. gada 23. decembra sprieduma lietā Nr.

332002-15-01 secinājumu daļas 3. punktu).

34Tātad, lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes

3591. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam,

36jānoskaidro:

371) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

38pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

392) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

40pret šīm personām;

413) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

42proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma

43princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 12.

44februāra sprieduma lietā Nr. 2014-08-03 12. punktu un 2017. gada

456. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01

4613. punktu).

1Lietas dalībnieki pauž viedokli, ka vienādos un

2savstarpēji salīdzināmos apstākļos atrodas tāds aizskartais

3mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, kā viena no ar

4mantu saistītajām personām sevišķajā procesā - procesā par

5noziedzīgi iegūtu mantu - un aizskartais mantas īpašnieks, kura

6mantai uzlikts arests, pamata kriminālprocesā.

7Satversmes tiesa norādījusi, ka divas situācijas nekad nav

8pilnīgi identiskas. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija,

9kurai ir viena vai vairākas ar pārbaudāmo situāciju kopīgas

10pazīmes (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 4.

11janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7. punktu).

12Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes princips tiek ievērots,

13noteicošais ir tas, vai vairākas personas vieno kopīga un būtiska

14tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu, vai un kuras personas

15atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams

16noteikt galveno šīs personas vienojošo pazīmi (sk., piemēram,

17Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr.

182015-10-01 17. punktu).

19Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek lemts par

20Kriminālprocesa likuma 628. pantā minēto ar mantu saistīto

21personu īpašuma tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23.

22maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Pieteikuma

23iesniedzēja ir īpašniece mantai, kurai ir uzlikts arests, lai

24vēlāk varētu tikt veikta mantas konfiskācija sevišķajā procesā -

25procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Savukārt Kriminālprocesa

26likuma 111.1 pants ietver aizskarto mantas īpašnieku,

27kura mantai uzlikts arests, kā pamata kriminālprocesa dalībnieku,

28kura tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas.

29No minētā izriet, ka būtiskākā personas vienojošā pazīme ir

30mantas īpašnieku ierobežotās tiesības rīkoties ar mantu, par

31kuras noziedzīgo izcelsmi un turpmāko rīcību ar to lemj

32tiesa.

33Tomēr viena kopīga pazīme pati par sevi ne vienmēr var kalpot

34par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka personas atrodas

35vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesai

36ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas

37liecinātu, ka personas neatrodas vienādos un savstarpēji

38salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013.

39gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2. punktu un

402017. gada 6. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

412016-10-01 16. punktu). Tāpēc Satversmes tiesai, vērtējot

42tiesību normas atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam

43vienlīdzības principam, ir jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes

44esība, bet arī tas, vai apstākļi, kādos atrodas personas, ir

45vienādi un savstarpēji salīdzināmi.

46Līdz ar to Satversmes tiesai

47jānoskaidro, vai personas atrodas vienādos un savstarpēji

48salīdzināmos apstākļos.

1Izskatāmajā lietā tiek salīdzinātas personas, kuras

2ir īpašnieces mantai, kurai uzlikts arests un par kuras

3noziedzīgo izcelsmi un turpmāko rīcību ar to lemj tiesa (turpmāk

4arī - aizskartās mantas īpašnieki) dažādos Kriminālprocesa likumā

5regulētos procesos, proti, pamata kriminālprocesā vai sevišķajā

6procesā - procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

7Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas pauž atšķirīgus

8uzskatus par to, vai šīs personas atrodas savstarpēji

9salīdzināmos apstākļos. Pieaicinātā persona Tiesībsargs norāda,

10ka šīs personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos

11apstākļos, jo neatkarīgi no procesa veida tām ir identisks

12procesuālais statuss (sk. lietas materiālu 2. sēj. 133. lp.;

13sk. arī pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas

14viedokli lietas materiālu 2. sēj. 147.-148. lp.). Savukārt

15Ģenerālprokuratūra uzsver, ka, ņemot vērā procesa par noziedzīgi

16iegūtu mantu mērķi un tajā skatāmo jautājumu loku, neesot

17pamatoti šo procesu salīdzināt ar pamata kriminālprocesu (sk.

18lietas materiālu 3. sēj. 17. lp.). Šādam uzskatam pievienojas

19arī J. Stukāns, kas norāda, ka, ņemot vērā tiesas procesu saturu,

20būtību un tiesas kompetenci, nebūtu pieļaujams šos procesus

21savstarpēji salīdzināt (sk. lietas materiālu 2. sēj. 151.

22lp.).

23Tāpēc, lai noskaidrotu, vai šīs personas atrodas savstarpēji

24salīdzināmos apstākļos, Satversmes tiesai ir jāizvērtē sevišķā

25procesa - procesa par noziedzīgi iegūtu mantu - būtība un

26mērķis.

2720.1. Kriminālprocesā vienlaikus ar jautājumiem par

28personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā var būt

29nepieciešams risināt jautājumus, kas var skart personas īpašuma

30tiesības vai mantiskās intereses. Tomēr noziedzīgu nodarījumu

31izmeklēšana nereti ir sarežģīts un ilgstošs process, kurā vajag

32lemt par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un par turpmāko

33rīcību ar šo mantu, negaidot galīgo nolēmumu kriminālprocesā.

34Tāpēc Kriminālprocesa likumā ir paredzēts, ka mantiskie jautājumi

35var tikt risināti ne tikai pamata kriminālprocesā, bet arī

36procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

37Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir viens no sevišķā

38procesa veidiem kriminālprocesā (sk. Satversmes tiesas 2017.

39gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 11. punktu).

40Mantisko jautājumu risināšana šā procesa ietvaros nozīmē, ka šie

41jautājumi tiek risināti atsevišķa patstāvīga procesa ietvaros

42(sk. pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli

43lietas materiālu 2. sēj. 144. lp.). Šis process ir vērsts

44tikai uz kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu atrisināšanu.

45Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu netiek noskaidrota personas

46vaina, bet gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai

47saistību ar noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2017.

48gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu).

49Arī Saeima un pieaicinātās personas uzsver, ka šis process ir

50vērsts uz konkrēta fakta noskaidrošanu un tā mērķis nav atzīt

51personu par vainīgu konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

52(sk., piemēram, pieaicinātās personas Tieslietu ministrijas

53viedokli lietas materiālu 2. sēj. 130. lp.). Tādējādi procesā

54par noziedzīgi iegūtu mantu tiesas kompetencē ir tikai viens no

55tiem jautājumiem, kurus skata un vērtē tiesa pamata

56kriminālprocesā, citstarp lemjot par kādas personas vainu

57noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

58Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/42/ES (2014.

59gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu

60iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 4. panta 2. punkts

61noteic, ka vismaz tad, ja tas nav iespējams aizdomās turētās vai

62apsūdzētās personas slimības vai bēguļošanas dēļ, dalībvalstis

63veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj konfiscēt nozieguma rīkus

64un noziedzīgi iegūtus līdzekļus gadījumos, kad ir ierosināta

65krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas var būt par pamatu

66ekonomiska labuma tiešai vai netiešai ieguvei, un šādā

67kriminālprocesā varētu pieņemt notiesājošu spriedumu, ja aizdomās

68turētā vai apsūdzētā persona būtu varējusi stāties tiesas

69priekšā. Arī Finanšu darījumu darba grupas [The Financial

70Action Task Force (FATF)], kas izstrādā un sekmē politiskās

71nostādnes, tai skaitā pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret

72noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, 4. rekomendācijā

73"Konfiskācija un pagaidu pasākumi" norādīts, ka valstīm

74ir jāapsver iespēja noteikt pasākumus, ar kuriem noziedzīgi

75iegūtus līdzekļus vai nozieguma izdarīšanas rīkus var konfiscēt,

76nepieņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā (konfiskācija bez

77notiesājoša sprieduma).

78Satversmes tiesa ir atzinusi, ka process par noziedzīgi iegūtu

79mantu uzskatāms par izņēmumu no pamata kriminālprocesa (sk.

80Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr.

812016-13-01 11. punktu). Šis process var tikt uzsākts tikai

82tad, ja pastāv Kriminālprocesa likuma 626. pantā minētie

83nosacījumi. Turklāt šajā procesā mantiskie jautājumi tiek izlemti

84galīgi. Ja pirmstiesas kriminālprocesā ir bijis process par

85noziedzīgi iegūtu mantu un tā ietvaros tiesa ir atzinusi mantu

86par noziedzīgi iegūtu, tad tiesa pamata kriminālprocesā vairs

87nelemj par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu (sk. pieaicinātās

88personas Ģenerālprokuratūras viedokli lietas materiālu 3. sēj.

8917. lp.). Tas ir viens no veidiem, kādos galīgi tiek izlemts

90jautājums par noziedzīgi iegūtu mantu (sk. pieaicinātās

91personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli lietas materiālu 2. sēj.

92144. lp.).

93Tātad process par noziedzīgi iegūtu

94mantu ir atsevišķs un nošķirts process, kura ietvaros tiesa vērtē

95tikai vienu lietā radušos jautājumu - mantisko jautājumu.

9620.2. Likumdevēja mērķis, izdalot mantisko jautājumu

97vērtēšanu sevišķā procesā, ir nodrošināt savlaicīgu un uz procesa

98ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos mantisko

99jautājumu atrisināšanu (sk. arī Satversmes tiesas 2016. gada

10023. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Procesā

101par noziedzīgi iegūtu mantu ir jānodrošina sabiedrības interese

102par efektīvu kriminālprocesa norisi un citu personu tiesību

103aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija

104sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 14.2. punktu). Šāda procesa

105izdalīšana ir saistīta arī ar nepieciešamību nodrošināt personas

106tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tāpēc

107process par noziedzīgi iegūtu mantu tiek izdalīts tieši

108pirmstiesas kriminālprocesa laikā.

109Ņemot vērā to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir

110izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata

111kriminālprocesā, šādam procesam var būt atšķirīgi noteikumi, kas

112vērsti uz ātru un efektīvu tā mērķa sasniegšanu. Saeima norāda,

113ka, ņemot vērā procesā izskatāmo jautājumu ierobežotību, kā arī

114to, ka process ir radīts iespējami ātrākai un efektīvākai minēto

115jautājumu atrisināšanai, likumdevējs ir izšķīries noteikt šādu

116jautājumu izskatīšanu divās instancēs (sk. lietas materiālu 2.

117sēj. 126. lp.). Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta

118trešās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums ir viens no

119līdzekļiem, ar kuriem tiek panākta mantisko jautājumu ātra un

120efektīva atrisināšana.

121Likumdevējam demokrātiskā tiesiskā valstī, pieņemot

122procesuālos likumus, ir rīcības brīvība gan noteikt attiecīgos

123procesos skatāmo lietu kategorijas, gan arī lemt par dažādu

124kategoriju lietu izskatīšanas kārtību. Tāpat likumdevējam ir

125tiesības noteikt pamattiesībām atbilstošu lietu izskatīšanas,

126tostarp nolēmumu pārsūdzēšanas, kārtību (sk., piemēram,

127Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr.

1282010-01-01 17. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no

129vispārējiem tiesību principiem un Satversmes neizriet valsts

130pienākums ikvienas kategorijas lietai paredzēt pārsūdzību

131kasācijas instances tiesā (sk., piemēram, Satversmes tiesas

1322010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 17. punktu

133un 2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2013-02-01 11.

134punktu).

135Kasācijas instance pilda īpašu funkciju, un tai ir publiski

136tiesisks raksturs, kas vērsts uz tiesību normu vienveidīgu

137piemērošanu un iztulkošanu visā valstī (sk. Satversmes tiesas

1382003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu

139daļas 2.1. punktu). Kasācijas instancē tiek skatīti jautājumi

140par materiālo un procesuālo tiesību normu interpretāciju (sk.

141Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr.

1422007-22-01 18.1. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes 91.

143panta pirmais teikums ir jāvērtē kopsakarā ar vispārējiem tiesību

144principiem, tai skaitā tiesiskuma un taisnīgas tiesas principiem,

145kuru tvērumā neietilpst personas subjektīvās tiesības ikvienas

146kategorijas lietu pārsūdzēt kasācijas instancē.

147Lai arī personas mantiskie jautājumi var tikt risināti gan

148procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, gan pamata kriminālprocesā,

149ir jāatzīst, ka, ņemot vērā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

150atšķirīgo būtību un mērķi, nav pamata abus šos procesus

151salīdzināt. Aplūkojot Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās

152daļas otro teikumu kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma

153regulējumu, secināms, ka personas atrodas atšķirīgos un

154savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Izskatāmajā lietā no

155Satversmes 91. panta pirmā teikuma neizriet likumdevēja pienākums

156paredzēt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos

157un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos.

158Tā kā personas neatrodas vienādos un

159savstarpēji salīdzināmos apstākļos, Kriminālprocesa likuma 631.

160panta trešās daļas otrais teikums atbilst Satversmes 91. panta

161pirmajam teikumam.

162Nolēmumu

163daļa

164Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

165Satversmes tiesa

166nosprieda: