19. pants

1Lietas dalībnieki pauž viedokli, ka vienādos un

2savstarpēji salīdzināmos apstākļos atrodas tāds aizskartais

3mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, kā viena no ar

4mantu saistītajām personām sevišķajā procesā - procesā par

5noziedzīgi iegūtu mantu - un aizskartais mantas īpašnieks, kura

6mantai uzlikts arests, pamata kriminālprocesā.

7Satversmes tiesa norādījusi, ka divas situācijas nekad nav

8pilnīgi identiskas. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija,

9kurai ir viena vai vairākas ar pārbaudāmo situāciju kopīgas

10pazīmes (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 4.

11janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7. punktu).

12Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes princips tiek ievērots,

13noteicošais ir tas, vai vairākas personas vieno kopīga un būtiska

14tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu, vai un kuras personas

15atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams

16noteikt galveno šīs personas vienojošo pazīmi (sk., piemēram,

17Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr.

182015-10-01 17. punktu).

19Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek lemts par

20Kriminālprocesa likuma 628. pantā minēto ar mantu saistīto

21personu īpašuma tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23.

22maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Pieteikuma

23iesniedzēja ir īpašniece mantai, kurai ir uzlikts arests, lai

24vēlāk varētu tikt veikta mantas konfiskācija sevišķajā procesā -

25procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Savukārt Kriminālprocesa

26likuma 111.1 pants ietver aizskarto mantas īpašnieku,

27kura mantai uzlikts arests, kā pamata kriminālprocesa dalībnieku,

28kura tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas.

29No minētā izriet, ka būtiskākā personas vienojošā pazīme ir

30mantas īpašnieku ierobežotās tiesības rīkoties ar mantu, par

31kuras noziedzīgo izcelsmi un turpmāko rīcību ar to lemj

32tiesa.

33Tomēr viena kopīga pazīme pati par sevi ne vienmēr var kalpot

34par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka personas atrodas

35vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesai

36ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas

37liecinātu, ka personas neatrodas vienādos un savstarpēji

38salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013.

39gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2. punktu un

402017. gada 6. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

412016-10-01 16. punktu). Tāpēc Satversmes tiesai, vērtējot

42tiesību normas atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam

43vienlīdzības principam, ir jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes

44esība, bet arī tas, vai apstākļi, kādos atrodas personas, ir

45vienādi un savstarpēji salīdzināmi.

46Līdz ar to Satversmes tiesai

47jānoskaidro, vai personas atrodas vienādos un savstarpēji

48salīdzināmos apstākļos.