18. pants

1Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka:

2"Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

3priekšā."

4Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam

5vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības

6pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota

7tāda tiesiskas valsts prasība kā likumu aptveroša ietekme uz

8visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām

9privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā

10piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam

11nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus (sk. Satversmes

12tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106

139.1. punktu). Tomēr šāda tiesiskās kārtības vienotība

14nenozīmē nivelēšanu, jo "vienlīdzība pieļauj diferencētu

15pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir attaisnojama"

16(sk. Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā

17Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 4. punktu).

18Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. pantu, ir

19atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām

20izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu

21attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem

22kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj

23un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas

24atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret

25personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un

26saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada

273. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1.

28punktu un 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01

295. punktu). Atšķirīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga

30pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja nav samērīgas attiecības

31starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (sk.

32Satversmes tiesas 2002. gada 23. decembra sprieduma lietā Nr.

332002-15-01 secinājumu daļas 3. punktu).

34Tātad, lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes

3591. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam,

36jānoskaidro:

371) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

38pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

392) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

40pret šīm personām;

413) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

42proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma

43princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 12.

44februāra sprieduma lietā Nr. 2014-08-03 12. punktu un 2017. gada

456. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01

4613. punktu).