20. pants

1Izskatāmajā lietā tiek salīdzinātas personas, kuras

2ir īpašnieces mantai, kurai uzlikts arests un par kuras

3noziedzīgo izcelsmi un turpmāko rīcību ar to lemj tiesa (turpmāk

4arī - aizskartās mantas īpašnieki) dažādos Kriminālprocesa likumā

5regulētos procesos, proti, pamata kriminālprocesā vai sevišķajā

6procesā - procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

7Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas pauž atšķirīgus

8uzskatus par to, vai šīs personas atrodas savstarpēji

9salīdzināmos apstākļos. Pieaicinātā persona Tiesībsargs norāda,

10ka šīs personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos

11apstākļos, jo neatkarīgi no procesa veida tām ir identisks

12procesuālais statuss (sk. lietas materiālu 2. sēj. 133. lp.;

13sk. arī pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas

14viedokli lietas materiālu 2. sēj. 147.-148. lp.). Savukārt

15Ģenerālprokuratūra uzsver, ka, ņemot vērā procesa par noziedzīgi

16iegūtu mantu mērķi un tajā skatāmo jautājumu loku, neesot

17pamatoti šo procesu salīdzināt ar pamata kriminālprocesu (sk.

18lietas materiālu 3. sēj. 17. lp.). Šādam uzskatam pievienojas

19arī J. Stukāns, kas norāda, ka, ņemot vērā tiesas procesu saturu,

20būtību un tiesas kompetenci, nebūtu pieļaujams šos procesus

21savstarpēji salīdzināt (sk. lietas materiālu 2. sēj. 151.

22lp.).

23Tāpēc, lai noskaidrotu, vai šīs personas atrodas savstarpēji

24salīdzināmos apstākļos, Satversmes tiesai ir jāizvērtē sevišķā

25procesa - procesa par noziedzīgi iegūtu mantu - būtība un

26mērķis.

2720.1. Kriminālprocesā vienlaikus ar jautājumiem par

28personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā var būt

29nepieciešams risināt jautājumus, kas var skart personas īpašuma

30tiesības vai mantiskās intereses. Tomēr noziedzīgu nodarījumu

31izmeklēšana nereti ir sarežģīts un ilgstošs process, kurā vajag

32lemt par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un par turpmāko

33rīcību ar šo mantu, negaidot galīgo nolēmumu kriminālprocesā.

34Tāpēc Kriminālprocesa likumā ir paredzēts, ka mantiskie jautājumi

35var tikt risināti ne tikai pamata kriminālprocesā, bet arī

36procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

37Process par noziedzīgi iegūtu mantu ir viens no sevišķā

38procesa veidiem kriminālprocesā (sk. Satversmes tiesas 2017.

39gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 11. punktu).

40Mantisko jautājumu risināšana šā procesa ietvaros nozīmē, ka šie

41jautājumi tiek risināti atsevišķa patstāvīga procesa ietvaros

42(sk. pieaicinātās personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli

43lietas materiālu 2. sēj. 144. lp.). Šis process ir vērsts

44tikai uz kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu atrisināšanu.

45Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu netiek noskaidrota personas

46vaina, bet gan tiek lemts par mantas noziedzīgo izcelsmi vai

47saistību ar noziedzīgu nodarījumu (sk. Satversmes tiesas 2017.

48gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu).

49Arī Saeima un pieaicinātās personas uzsver, ka šis process ir

50vērsts uz konkrēta fakta noskaidrošanu un tā mērķis nav atzīt

51personu par vainīgu konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

52(sk., piemēram, pieaicinātās personas Tieslietu ministrijas

53viedokli lietas materiālu 2. sēj. 130. lp.). Tādējādi procesā

54par noziedzīgi iegūtu mantu tiesas kompetencē ir tikai viens no

55tiem jautājumiem, kurus skata un vērtē tiesa pamata

56kriminālprocesā, citstarp lemjot par kādas personas vainu

57noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

58Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/42/ES (2014.

59gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu

60iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 4. panta 2. punkts

61noteic, ka vismaz tad, ja tas nav iespējams aizdomās turētās vai

62apsūdzētās personas slimības vai bēguļošanas dēļ, dalībvalstis

63veic nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj konfiscēt nozieguma rīkus

64un noziedzīgi iegūtus līdzekļus gadījumos, kad ir ierosināta

65krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu, kas var būt par pamatu

66ekonomiska labuma tiešai vai netiešai ieguvei, un šādā

67kriminālprocesā varētu pieņemt notiesājošu spriedumu, ja aizdomās

68turētā vai apsūdzētā persona būtu varējusi stāties tiesas

69priekšā. Arī Finanšu darījumu darba grupas [The Financial

70Action Task Force (FATF)], kas izstrādā un sekmē politiskās

71nostādnes, tai skaitā pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret

72noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, 4. rekomendācijā

73"Konfiskācija un pagaidu pasākumi" norādīts, ka valstīm

74ir jāapsver iespēja noteikt pasākumus, ar kuriem noziedzīgi

75iegūtus līdzekļus vai nozieguma izdarīšanas rīkus var konfiscēt,

76nepieņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā (konfiskācija bez

77notiesājoša sprieduma).

78Satversmes tiesa ir atzinusi, ka process par noziedzīgi iegūtu

79mantu uzskatāms par izņēmumu no pamata kriminālprocesa (sk.

80Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr.

812016-13-01 11. punktu). Šis process var tikt uzsākts tikai

82tad, ja pastāv Kriminālprocesa likuma 626. pantā minētie

83nosacījumi. Turklāt šajā procesā mantiskie jautājumi tiek izlemti

84galīgi. Ja pirmstiesas kriminālprocesā ir bijis process par

85noziedzīgi iegūtu mantu un tā ietvaros tiesa ir atzinusi mantu

86par noziedzīgi iegūtu, tad tiesa pamata kriminālprocesā vairs

87nelemj par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu (sk. pieaicinātās

88personas Ģenerālprokuratūras viedokli lietas materiālu 3. sēj.

8917. lp.). Tas ir viens no veidiem, kādos galīgi tiek izlemts

90jautājums par noziedzīgi iegūtu mantu (sk. pieaicinātās

91personas K. Stradas-Rozenbergas viedokli lietas materiālu 2. sēj.

92144. lp.).

93Tātad process par noziedzīgi iegūtu

94mantu ir atsevišķs un nošķirts process, kura ietvaros tiesa vērtē

95tikai vienu lietā radušos jautājumu - mantisko jautājumu.

9620.2. Likumdevēja mērķis, izdalot mantisko jautājumu

97vērtēšanu sevišķā procesā, ir nodrošināt savlaicīgu un uz procesa

98ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos mantisko

99jautājumu atrisināšanu (sk. arī Satversmes tiesas 2016. gada

10023. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 10. punktu). Procesā

101par noziedzīgi iegūtu mantu ir jānodrošina sabiedrības interese

102par efektīvu kriminālprocesa norisi un citu personu tiesību

103aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija

104sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 14.2. punktu). Šāda procesa

105izdalīšana ir saistīta arī ar nepieciešamību nodrošināt personas

106tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tāpēc

107process par noziedzīgi iegūtu mantu tiek izdalīts tieši

108pirmstiesas kriminālprocesa laikā.

109Ņemot vērā to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir

110izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata

111kriminālprocesā, šādam procesam var būt atšķirīgi noteikumi, kas

112vērsti uz ātru un efektīvu tā mērķa sasniegšanu. Saeima norāda,

113ka, ņemot vērā procesā izskatāmo jautājumu ierobežotību, kā arī

114to, ka process ir radīts iespējami ātrākai un efektīvākai minēto

115jautājumu atrisināšanai, likumdevējs ir izšķīries noteikt šādu

116jautājumu izskatīšanu divās instancēs (sk. lietas materiālu 2.

117sēj. 126. lp.). Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta

118trešās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums ir viens no

119līdzekļiem, ar kuriem tiek panākta mantisko jautājumu ātra un

120efektīva atrisināšana.

121Likumdevējam demokrātiskā tiesiskā valstī, pieņemot

122procesuālos likumus, ir rīcības brīvība gan noteikt attiecīgos

123procesos skatāmo lietu kategorijas, gan arī lemt par dažādu

124kategoriju lietu izskatīšanas kārtību. Tāpat likumdevējam ir

125tiesības noteikt pamattiesībām atbilstošu lietu izskatīšanas,

126tostarp nolēmumu pārsūdzēšanas, kārtību (sk., piemēram,

127Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr.

1282010-01-01 17. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no

129vispārējiem tiesību principiem un Satversmes neizriet valsts

130pienākums ikvienas kategorijas lietai paredzēt pārsūdzību

131kasācijas instances tiesā (sk., piemēram, Satversmes tiesas

1322010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 17. punktu

133un 2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2013-02-01 11.

134punktu).

135Kasācijas instance pilda īpašu funkciju, un tai ir publiski

136tiesisks raksturs, kas vērsts uz tiesību normu vienveidīgu

137piemērošanu un iztulkošanu visā valstī (sk. Satversmes tiesas

1382003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu

139daļas 2.1. punktu). Kasācijas instancē tiek skatīti jautājumi

140par materiālo un procesuālo tiesību normu interpretāciju (sk.

141Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr.

1422007-22-01 18.1. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes 91.

143panta pirmais teikums ir jāvērtē kopsakarā ar vispārējiem tiesību

144principiem, tai skaitā tiesiskuma un taisnīgas tiesas principiem,

145kuru tvērumā neietilpst personas subjektīvās tiesības ikvienas

146kategorijas lietu pārsūdzēt kasācijas instancē.

147Lai arī personas mantiskie jautājumi var tikt risināti gan

148procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, gan pamata kriminālprocesā,

149ir jāatzīst, ka, ņemot vērā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu

150atšķirīgo būtību un mērķi, nav pamata abus šos procesus

151salīdzināt. Aplūkojot Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās

152daļas otro teikumu kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma

153regulējumu, secināms, ka personas atrodas atšķirīgos un

154savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Izskatāmajā lietā no

155Satversmes 91. panta pirmā teikuma neizriet likumdevēja pienākums

156paredzēt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos

157un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos.

158Tā kā personas neatrodas vienādos un

159savstarpēji salīdzināmos apstākļos, Kriminālprocesa likuma 631.

160panta trešās daļas otrais teikums atbilst Satversmes 91. panta

161pirmajam teikumam.

162Nolēmumu

163daļa

164Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

165Satversmes tiesa

166nosprieda: