5. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2norāda, ka, ievērojot spriedumu lietā Nr. 2016-13-01 un ņemot

3vērā Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu,

4pastāvot priekšnoteikums tam, lai Satversmes tiesa lemtu par

5tiesvedības izbeigšanu prasījuma daļā par Kriminālprocesa likuma

6629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

7teikumam.

8Tieslietu ministrija uzsver, ka pamata kriminālprocesā

9aizskartajam mantas īpašniekam no Kriminālprocesa likuma

10111.1 panta kopsakarā ar šā likuma 571. pantu neizriet

11tiesības iesniegt kasācijas sūdzību. Tādējādi šādas tiesības

12aizskartajam mantas īpašniekam neesot ne procesā par noziedzīgi

13iegūtu mantu, ne pamata kriminālprocesā gadījumā, ja process par

14noziedzīgi iegūtu mantu nav uzsākts.

15Satversme neliedzot likumdevējam noteikt, ka procesā par

16noziedzīgi iegūtu mantu apelācijas instances tiesas spriedums nav

17pārsūdzams. Šis process esot uzskatāms par izņēmumu no vispārīgās

18kriminālprocesa kārtības un paredzēts mantisko jautājumu

19savlaicīgai atrisināšanai un procesuālās ekonomijas interesēs.

20Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu mērķis neesot atzīt personu

21par vainīgu konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

22Satversmes 92. pants garantējot tiesības nevis uz bezgalīgu

23tiesas procesu, bet, tieši otrādi, uz procesu, kuram saprātīgā

24laika posmā jānoslēdzas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

25Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. pants, nosakot, ka

26apelācijas instances tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtu mantu

27nav pārsūdzams, visefektīvāk sasniedzot procesa par noziedzīgi

28iegūtu mantu mērķi.