9. pants

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

2universitātes doktorants Mg. iur. Juris Stukāns -

3nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par Kriminālprocesa

4likuma 631. panta trešās daļas otrā teikuma neatbilstību

5Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Vienlīdzības principa

6aspektā esot jāvērtē ne tikai iespējamo lēmuma pārsūdzību skaits,

7bet arī mantisko jautājumu izskatīšanas tiesā būtība.

8Kasācijas instances tiesa izvērtējot apelācijas instances

9tiesas nolēmuma tiesiskumu, proti, noskaidrojot Krimināllikuma

10pārkāpumu un Kriminālprocesa likuma būtisko pārkāpumu esību vai

11neesību. Vienlaikus kasācijas sūdzības vai protesti parasti

12tiekot izskatīti rakstveida procesā. Arī Kriminālprocesa likuma

13regulējums no 2017. gada 1. augusta paredzot, ka apelācijas

14sūdzību, kurā izteiktais lūgums attiecas tikai uz noziedzīgi

15iegūtu mantu, apelācijas instances tiesa var skatīt rakstveida

16procesā. Personas lūgums par mutvārdu procesu tai neesot

17saistošs.

18J. Stukāns uzsver, ka salīdzinājumā ar pamata kriminālprocesu

19Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas regulējums ir atšķirīgs tādā

20ziņā, ka visi lietas apstākļi tiek izskatīti mutvārdu procesā

21divās tiesu instancēs. Tādējādi tiesa vērtējot gan faktiskos, gan

22arī juridiskos apstākļus un nodrošinot ar mantu saistītajai

23personai iespēju īstenot savas tiesības. Kriminālprocesa likuma

24631. panta trešās daļas otrais teikums salīdzinājumā ar vispārīgo

25Kriminālprocesa likuma kārtību nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi

26un vienādas iespējas aizskartajam mantas īpašniekam. Izvērtējot

27procesa par noziedzīgi iegūtu mantu būtību un personas iespējas

28īstenot savas tiesības, neesot pamata atzīt, ka ar ierobežojumu

29pārsūdzēt apgabaltiesas nolēmumu tās tiktu samazinātas vai

30ierobežotas.

31J. Stukāns uzskata, ka likumdevējs pamatoti noteicis atšķirīgu

32tiesu instanču skaitu pamata kriminālprocesā un procesā par

33noziedzīgi iegūtu mantu, vienlaikus nodrošinot ar mantu

34saistītajām personām vienādas iespējas īstenot savas tiesības.

35Turklāt attiecībā uz vairākiem Kriminālprocesa likumā paredzētiem

36gadījumiem likumdevējs esot izšķīries noteikt atšķirīgu nolēmuma

37pārsūdzēšanas kārtību un kriminālprocesa izskatīšanas formu.

38Ņemot vērā tiesas procesu saturu, būtību un tiesas kompetenci,

39šādam dažādu procesu savstarpējam salīdzinājumam neesot juridiska

40pamatojuma.

41Secinājumu

42daļa