15. pants

1Saeima uzskata, ka Satversmes tiesa lietā Nr.

22016-13-01 jau ir izlēmusi jautājumu par Kriminālprocesa likuma

3629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

4teikumam, turklāt arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju, un

5tāpēc tiesvedība par šo prasījumu būtu izbeidzama. Pieteikuma

6iesniedzēja ir lūgusi Satversmes tiesu atzīt minēto

7Kriminālprocesa likuma normu par neatbilstošu Satversmes 92.

8panta pirmajam teikumam un attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju

9par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās

10brīža.

11Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkts

12noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

13pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts

14spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu.

1515.1. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01

16nolēma, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa, ciktāl

17tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas

18tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

19materiāliem tiesiskumu un pamatotību, neatbilst Satversmes 92.

20panta pirmajam teikumam.

21Satversmes tiesa atzina, ka procesā par noziedzīgi iegūtu

22mantu valstij ir pienākums nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu

23tā, lai tiktu īstenota efektīva tiesību aizsardzība. Procesā par

24noziedzīgi iegūtu mantu demokrātiskā tiesiskā valstī ir

25jānodrošina pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana, un tas

26citstarp ir saistīts arī ar personas tiesībām iepazīties ar šā

27procesa materiāliem. Tas apstāklis, ka procesa virzītājs, kas

28vienlaikus ir viena no procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pusēm

29un turklāt joprojām turpina izmeklēt noziedzīgo nodarījumu,

30pieņem arī lēmumu par personas tiesībām iepazīties ar procesa par

31noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, rada pamatotas šaubas

32par šā lēmuma objektivitāti un neatkarību, ja tas netiek saskaņā

33ar taisnīgas tiesas principu pārvērtēts tiesā. Likumdevējam būtu

34jānosaka tāda kārtība, kas nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju

35principu šajās lietās, paredzot tiesai iespēju pārbaudīt, vai

36procesa virzītāja lēmums par personas tiesībām iepazīties ar

37procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem ir

38tiesisks un pamatots. Tieši tiesa ir tas subjekts, kam, izskatot

39jautājumu pēc būtības, vienlaikus būtu jāveic kontroles funkcija

40pār ar mantu saistīto personu pamattiesību ievērošanu (sk.

41Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr.

422016-13-01 14.1. un 15.3. punktu).

43Pieteikuma iesniedzējas konstitucionālajā sūdzībā norādītie

44lietas faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums prasījumā par

45Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību

46Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir līdzīgi lietas Nr.

472016-13-01 ietvaros izvērtētajiem faktiskajiem apstākļiem un

48juridiskajam pamatojumam. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr.

492016-13-01 jau ir izvērtējusi Pieteikuma iesniedzējas norādītos

50argumentus par minētās tiesību normas satversmību un atzinusi šo

51normu par neatbilstošu Satversmei.

52Līdz ar to Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 jau

53ir atzinusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu, ciktāl

54tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas

55tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

56materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par neatbilstošu Satversmes

5792. panta pirmajam teikumam, tādējādi šo normu atkārtoti vērtēt

58nav nepieciešams.

5915.2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

60trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

61neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

62par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav

63noteikusi citādi. Minētā likuma norma tiesai piešķir plašu

64rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē norma, kas

65atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

66normai.

67Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 atzina

68Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu, ciktāl tiesa nevar

69pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām

70iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas

71materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par neatbilstošu Satversmes

7292. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no sprieduma

73publicēšanas dienas. Spriedums lietā Nr. 2016-13-01 publicēts

74oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2017. gada 25.

75maijā, Nr. 102 (5929). Vienlaikus Satversmes tiesa noteica, ka

76līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai Kriminālprocesa likuma

77628. pantā minētās ar mantu saistītās personas tiesības lūgt

78tiesu pārvērtēt procesa virzītāja lēmumu par tās iepazīšanos ar

79procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem

80nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un sprieduma

81lietā Nr. 2016-13-01 atziņas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

8223. maija sprieduma Nr. 2016-13-01 16.2. punktu).

83No izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka 2017.

84gada 7. martā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

85procesā par noziedzīgi iegūtu mantu attiecībā uz Pieteikuma

86iesniedzēju pieņēma lēmumu, kas atbilstoši apstrīdētajai normai

87nav pārsūdzams. 2017. gada 21. martā, pēc tam, kad process par

88noziedzīgi iegūtu mantu bija noslēdzies, Pieteikuma iesniedzēja

89iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. Lai būtu

90iespējams novērst negatīvās sekas, ko Pieteikuma iesniedzējai

91radījusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas

92piemērošana procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, Pieteikuma

93iesniedzēja lūdza atzīt šo normu par spēkā neesošu no tās

94pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

95Izskatāmās lietas ierosināšanas brīdī prasījums par

96Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību

97Satversmes 92. panta pirmajam teikumam vēl nebija izspriests.

98Satversmes tiesa lietā Nr. 2016-13-01 nav izvērtējusi

99Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas spēkā neesību

100attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju.

101Līdz ar to izskatāmajā lietā nepastāv Satversmes tiesas likuma

10229. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais priekšnoteikums

103tiesvedības izbeigšanai. Satversmes tiesai ir jāizvērtē

104Pieteikuma iesniedzējas lūgums atzīt Kriminālprocesa likuma 629.

105panta piekto daļu par spēkā neesošu no Pieteikuma iesniedzējas

106pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.