Vairogs
Ātrais SOS
JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Sākums › Likumi › Kredītiestāžu likums
KomerctiesībasSaeimaSpēkā · pārbaudīta 2026-08-15Avots: likumi.lv

Kredītiestāžu likums

Šis regulējums palīdz saprast patērētāja tiesības, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumus, atteikuma un atlīdzības situācijas.

Saturs

447 panti · 22 nodaļas. Raksti numuru vai vārdu — un lasi.

Viss teksts vienā lapā
  1. 1. pants(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
  2. 2. pants(1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, reglamentē šo iestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.
  3. 3. pants(1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, tās filiālei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei.
  4. 4. pants(1) Kredītiestādes dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā.
  5. 4.1. pants(1) Šajā likumā vai ES regulā Nr. 575/2013 paredzētās prasības vai pasākumus, kurus konsolidēti vai subkonsolidēti saskaņā ar šo likumu vai minēto regulu piemēro kredītiestādei, dalībvalsts mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes kredītiestādei un mātes sabiedrībai, turpmākajos punktos minētajos gadījumos piemēro arī šādām sabiedrībām:
  6. 5. pants(Izslēgts ar 11.04.2002 . likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002. )
  7. 6. pants(1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27. panta 1. 1 daļas 2. punktu, 34. 3 panta ceturto un piekto daļu, 35. 2 , 35. 3 , 35. 4 , 35. 5 , 35. 6 , 35. 7 , 35. 8 , 35. 9 , 35. 10 , 35. 11 , 35. 12 , 35. 13 , 35. 14 , 35. 15 , 35. 16 , 35. 17 , 35. 18 , 35. 19 , 35. 20 , 35. 21 , 35. 22 , 35. 23 , 35. 24 , 35. 25 , 35. 26 , 35. 27 , 35. 28 , 35. 29 , 35. 30 , 35. 31 , 35. 32 , 35. 33 , 35. 34 , 35. 35 , 35. 36 , 36. 2 , 43., 49., 49. 1 , 50. 8 , 50. 9 pantu, 59. 9 panta pirmo daļu, 59. 16 , 77., 78., 79., 80., 85., 86., 87., 90., 91., 101. 3 , 101. 16 , 101. 17 , 109. pantu, 126. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, 127., 128. pantu, 129. panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 172. 1 , 173., 174., 175. pantu, kā arī citi likumi.
  8. 7. pants(Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021 . likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)
  9. 8. pants(1) Kredītiestādēm un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Latvijas Bankas noteiktajos termiņos sniegt tai visu pieprasīto normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.
  10. 9. pants(1) Personai, kas sniedz finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, aizliegts izmantot savā nosaukumā (firmā) vai pašreklāmai vārdu "kredītiestāde" vai vārdu "banka" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbību saskaņā ar šo likumu.
  11. 10. pantsKredītiestādei aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību.
  12. 10.1. pants(1) Ārpakalpojumus kredītiestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.
  13. 10.2. pantsAr finanšu nodrošinājumu saistītās tiesiskās attiecības regulē Finanšu nodrošinājuma likums.
  14. 10.3. pantsJa kredītiestāde īsteno segto obligāciju programmu, kredītiestādes prasījumu un saistību dzēšanas (ieskaita) ierobežojumus un aizliegumus regulē Segto obligāciju likums.
  15. 10.4. pantsIzslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem regulē Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likums.
  16. 11. pants(1) Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā var uzsākt tikai pēc licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.
  17. 11.1. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)
  18. 11.2. pants(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 3. vai 6. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu un kura plāno savas darbības atbilstību kādam no ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētajiem kritērijiem, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu kredītiestādes licences (atļaujas) saņemšanai ne vēlāk kā līdz dienai, kad ir iestājies kāds no šādiem nosacījumiem:
  19. 12. pants(1) Latvijas Republikas kredītiestādēm ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja filiāles atvēršanai ārvalstīs.
  20. 12.1. pants(1) Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad:
  21. 12.2. pants(1) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde atver filiāli citā dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā.
  22. 12.3. pants(1) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde uzsāk finanšu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.
  23. 12.4. pants(1) Citas dalībvalsts finanšu iestāde, kuru kontrolē viena vai vairākas kredītiestādes, var sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
  24. 12.5. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)
  25. 13. pants(1) Jaundibinātā kredītiestāde pirms tās ierakstīšanas Komercreģistrā iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai. Kredītiestādes reģistrācija Komercreģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai iesniegts Komercreģistram.
  26. 14. pants(1) Iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums licences (atļaujas) saņemšanai. Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:
  27. 15. pantsLai saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina:
  28. 16. pants(1) Kredītiestādi ir tiesīga dibināt:
  29. 17. pantsLatvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā likuma 16. un 29. pantā minētajām personām, lai spriestu par to finanšu stāvokli un reputāciju, šajā nolūkā pārbaudot minēto personu:
  30. 18. pants(Izslēgts ar 11.04.2002 . likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002. )
  31. 19. pantsLatvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums nodrošināt Latvijas Banku ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.
  32. 19.1. pants(1) Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences (atļaujas) izsniegšanas tādai jaundibināmai kredītiestādei:
  33. 20. pants(Izslēgts ar 14.05.2026 . likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026. )
  34. 21. pants(1) Kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem euro . Specializētās kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu euro . Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki ES regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā minētie elementi.
  35. 22. pants(Izslēgts ar 11.04.2002 . likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002. )
  36. 23. pants(Izslēgts ar 09.06.2005 . likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005. )
  37. 24. pants(1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona:
  38. 25. pants(1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona:
  39. 26. pants(1) Par kredītiestādes iekšējās kontroles funkcijas vadītāju, finanšu direktoru, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāju un tās vadības komitejas vadītāju, kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju, kā arī prokūristu var būt persona:
  40. 26.1. pants(1) Nosakot, cik padomes un valdes locekļa amata vietu kredītiestādes padomes vai valdes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuāli apstākļi, kā arī kredītiestādes darbības veids, apjoms un sarežģītība.
  41. 27. pants(1) Kredītiestādes licenci (atļauju) ir tiesības anulēt, ja:
  42. 27.1. pants(1) Latvijas Banka ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums izsniegt kredītiestādei licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, paziņo par to Eiropas Banku iestādei.
  43. 28. pants(1) Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību kredītiestādē drīkst iegūt persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā nodaļā — persona), kuras atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu un 29.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai, lai tā, ja nepieciešams, spētu veikt papildu ieguldījumu kredītiestādes kapitāla atjaunošanai, nodrošinot kredītiestādes kapitāla atbilstību likuma prasībām un kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildi.
  44. 29. pants(1) Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
  45. 30. pants(Izslēgts ar 21.05.1998 . likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. )
  46. 30.1. pantsIzvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošinātājs, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, kredītiestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.
  47. 31. pants(1) Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību kredītiestādē, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda personai paliekošo kredītiestādes pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju skaitu procentos. Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kredītiestāde pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.
  48. 32. pants(1) Kredītiestāde nekavējoties, tiklīdz par to uzzinājusi, rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai informāciju par būtiskās līdzdalības izbeigšanu.
  49. 33. pants(1) (Izslēgta ar 24.04.2014 . likumu)
  50. 33.1. pants(1) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru kredītiestādē, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības kredītiestādē:
  51. 33.2. pants(Izslēgts ar 21.07.2017 . likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017. )
  52. 33.3. pants(1) Kredītiestāde un šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā nodaļā — potenciālais ieguvējs), kas vēlas iegūt tiešu vai netiešu nozīmīgu līdzdalību citā komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā. Paziņojumam pievieno informāciju, kas ir samērīga un nepieciešama, lai izvērtētu potenciālā ieguvēja atbilstību šā likuma 33. 4 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka pieprasa tikai tādu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu nozīmīgas līdzdalības darījuma prudenciālo vērtējumu.
  53. 33.4. pants(1) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad potenciālajam ieguvējam nosūtīta šā likuma 33. 3 panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē potenciālā ieguvēja spēju nodrošināt noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kā arī vadīt tos riskus, kam potenciālais ieguvējs ir vai varētu tikt pakļauts pēc nozīmīgas līdzdalības iegūšanas.
  54. 33.5. pants(1) Izvērtējot šā likuma 33. 3 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja plānotā nozīmīgas līdzdalības iegūšana attiecas uz attiecīgajā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību vai juridisku personu, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.
  55. 33.6. pants(1) Dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā pantā — pārvaldītājsabiedrība) iesniedz Latvijas Bankai, kura veic konsolidēto uzraudzību, pieteikumu un šādu informāciju:
  56. 33.7. pants(1) Kredītiestāde, kas ietilpst ārvalsts grupā, kuras aktīvu kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vismaz 40 miljardi euro , var saņemt licenci (atļauju), veikt reģistrāciju komercreģistrā un darboties Latvijas Republikā tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
  57. 33.8. pants(1) Ja Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija konstatē, ka šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība nepilda šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 tai noteiktās prasības, lai nodrošinātu konsolidētās uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un konsolidēti nodrošinātu atbilstību tiesību aktu prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:
  58. 33.9. pants(1) Ārvalsts komersants atver ārvalsts kredītiestādes filiāli Latvijas Republikā un saņem atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja šis komersants:
  59. 33.10. pants(1) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par pirmās klases filiāli, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  60. 33.11. pants(1) Latvijas Banka iesniegumu par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi tam pievienojamie dokumenti šādas atļaujas saņemšanai.
  61. 33.12. pants(1) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai vai gadījumā, kad atļauja jau ir izsniegta, anulēt šo atļauju, ja:
  62. 33.13. pants(1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušajam komersantam ir nepieciešams dibināt meitas sabiedrību Latvijā un tai ir nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai saskaņā ar šā likuma 15. pantu, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
  63. 33.14. pants(1) Latvijas Banka veic ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, ja visu Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu aktīvu vidējā kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro , pamatojoties uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem vai absolūtā izteiksmē — uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem iepriekšējos piecos pārskata gados.
  64. 33.15. pants(1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle pastāvīgi uztur minimālo tās darbībai nošķirto kapitālu, kas ir līdzvērtīgs vismaz:
  65. 33.16. pants(1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nolūkā vienmēr uzturēt tādu neapgrūtinātu un likvīdu aktīvu apjomu, kas ir pietiekams, lai segtu likviditātes neto izejošās naudas plūsmas vismaz 30 dienu ilgā periodā, ievēro likviditātes seguma prasību, kas noteikta ES regulas Nr. 575/2013 sestās daļas I sadaļā un Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētajā regulā (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (turpmāk — deleģētā regula 2015/61).
  66. 33.17. pants(1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli, kas veic komercdarbību Latvijā, vada vismaz divas personas, kurām tiek izvirzītas šā likuma 26. pantā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas prasības un kuras spēj veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei.
  67. 33.18. pants(1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle izveido darījumu uzskaites reģistru, kurā iekļauj visaptverošu un precīzu informāciju par tās:
  68. 33.19. pants(1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka tās atbilstību šā likuma 33. 17 un 33. 18 pantā noteiktajām prasībām reizi gadā par stāvokli uz pārskata gada 31. decembri vai citā pārskata datumā, ja filiāles pārskata gads atšķiras no kalendāra gada, pārbauda un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem sniedz zvērināts revidents, ievērojot Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdoto 3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude" un ar to saistīto standartu un paziņojumu, ciktāl tie attiecas uz šo pārbaudes uzdevumu, kā arī profesionālās ētikas kodeksa normas.
  69. 33.20. pants(1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai informāciju, ievērojot tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētās prasības, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto. Informāciju, kas saistīta ar ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīviem un saistībām, kuras tiek uzskaitītas tās darījumu uzskaites reģistrā saskaņā ar šā likuma 33. 18 pantu, ārvalsts kredītiestādes filiāle sniedz, piemērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, kuri ieviesti ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002.
  70. 33.21. pants(1) Latvijas Banka iekļauj ārvalsts kredītiestādes filiāli šā likuma 101. pantā minētajā uzraudzības pārbaužu programmā.
  71. 33.22. pants(1) Latvijas Banka pieprasa, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle laikus veic nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt:
  72. 33.23. pants(1) Ja ārvalsts kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas vairākās dalībvalstīs, Latvijas Banka sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nepieļautu šajā likumā, uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un lai netiktu radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu stabilitāti.
  73. 34. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  74. 34.1. pants(1) Kredītiestāde nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību. Pārvaldības sistēma ietver šādus pamatelementus:
  75. 34.2. pants(1) Kredītiestāde izstrādā, īsteno un vismaz reizi divos gados pārskata stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un pārraudzīt:
  76. 34.3. pants(1) Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs kredītiestādes noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa.
  77. 34.4. pants(Izslēgts ar 11.06.2015 . likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015. )
  78. 34.5. pants(1) Lai nodrošinātu kredītiestādes reputāciju, novērstu kredītiestādes iesaistīšanu nelikumīgās darbībās, identificētu un novērstu citus kredītiestādei būtiskus riskus, kā arī sargātu klienta personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu, kredītiestāde nosaka papildu prasības pretendentiem uz darbu kredītiestādē un darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti finanšu pakalpojumu sniegšanā vai kredītriska pārvaldībā vai ietekmē kredītiestādes riska profilu un nav minēti šā likuma 24. panta pirmajā daļā.
  79. 35. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  80. 35.1. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  81. 35.2. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)
  82. 35.3. pants(1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kapitāla saglabāšanas rezervi 2,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt kapitāla saglabāšanas rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu.
  83. 35.4. pants(1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kredītiestādei specifisko pretciklisko kapitāla rezervi, kas tiek noteikta kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājums ar kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt tai specifisko pretciklisko kapitāla rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu.
  84. 35.5. pants(1) Latvijas Banka reizi ceturksnī novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un, ja nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem. Pretcikliskās kapitāla rezerves normu Latvijas Banka nosaka, ņemot vērā:
  85. 35.6. pants(1) Latvijas Banka var atzīt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus un kuru ir noteikusi citas dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Ja Latvijas Banka ir atzinusi pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.
  86. 35.7. pants(1) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem, bet šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, nav noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, Latvijas Banka var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.
  87. 35.8. pantsKredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
  88. 35.9. pantsLatvijas Banka identificē Latvijas Republikā reģistrētas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes konsolidācijas grupas līmenī, ievērojot šā likuma 35. 10 panta prasības un 35. 11 pantā minēto metodoloģiju, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši šā likuma 35. 13 panta prasībām un 35. 14 pantā minētajiem kritērijiem.
  89. 35.10. pantsPar globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kas nav Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība.
  90. 35.11. pants(1) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde, kas ir atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu:
  91. 35.12. pants(1) Globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas nav mazāka par 1 procentu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35. 11 pantu. Šā likuma 35. 11 panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu nosaka ar intervālu, ne mazāku par 0,5 procentiem. Visām apakšgrupām, izņemot piekto vai augstākas apakšgrupas (ja tādas ir noteiktas), globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug lineāri globālas sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem.
  92. 35.13. pantsLatvijas Banka identificē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes. Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt kredītiestādi vai Latvijas Republikā reģistrētas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikā reģistrētas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu.
  93. 35.14. pants(1) Kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību var atzīt par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi, pamatojoties uz viena vai vairāku šādu kritēriju izvērtējumu:
  94. 35.15. pants(1) Latvijas Banka kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35. 14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 3 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Latvijas Banka ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. Latvijas Banka, pārskatot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas piemērotību atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam pārskatīšanas periodiskumam, novērtē noteiktās normas atbilstību, ja atzītajai citai sistēmiski nozīmīgai iestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība.
  95. 35.16. pants(1) Lai novērstu vai samazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, tai skaitā tādus, kuri rodas klimata pārmaiņu rezultātā un kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību, kuri netiek segti atbilstoši šā likuma 35. 5 , 35. 12 un 35. 15 panta nosacījumiem un kuri pilnā apmērā netiek segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā noteikto aprēķina kārtību, Latvijas Banka var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska darījumiem vai vienam no šā likuma 35. 17 panta pirmajā daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem. Latvijas Banka, pārskatot uz kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību attiecināmas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas piemērotību saskaņā ar šā likuma 35. 17 panta piektajā daļā minēto termiņu, novērtē noteiktās normas atbilstību, ja kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība.
  96. 35.17. pants(1) Latvijas Banka kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz:
  97. 35.18. pants(1) Pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35. 20 pantu Latvijas Banka par to paziņo:
  98. 35.19. pantsAtvērt tekstu
  99. 35.20. pants(1) Latvijas Banka informē par noteikto vai atkārtoti noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām), publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:
  100. 35.21. pants(1) Latvijas Banka var atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu un noteikt kredītiestādei prasību ievērot šo citā dalībvalstī noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem, kas noslēgti ar šīs dalībvalsts rezidentiem.
  101. 35.22. pants(1) Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:
  102. 35.23. pants(1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:
  103. 35.24. pants(1) (Izslēgta ar 29.04.2021 . likumu)
  104. 35.25. pantsJa kredītiestāde nav globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, kas ir cita sistēmiski nozīmīga iestāde, tās kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:
  105. 35.26. pantsKredītiestādei, kura ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35. 22 , 35. 23 , 35. 24 un 35. 25 panta prasībām, aizliegts veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa pamata kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu kopējo kapitāla rezervju prasību.
  106. 35.27. pants(1) Kredītiestāde, kura neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35. 22 , 35. 23 , 35. 24 un 35. 25 panta prasībām, aprēķina maksimāli sadalāmo summu un informē par to Latvijas Banku. Pirms maksimāli sadalāmās summas aprēķina kredītiestādei aizliegts:
  107. 35.28. pantsKredītiestāde nodrošina, ka peļņas apmērs un maksimāli sadalāmā summa aprēķināta precīzi, un apliecina peļņas apmēra un maksimāli sadalāmās summas aprēķinu precizitāti Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.
  108. 35.29. pantsKredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35. 22 , 35. 23 , 35. 24 un 35. 25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību, izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35. 30 panta prasībām un iesniedz to Latvijas Bankai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no brīža, kad identificējusi minētās prasības neievērošanu, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka pagarina minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu. Latvijas Banka var pagarināt minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu līdz desmit dienām, ņemot vērā kredītiestādes individuālo situāciju, darbības apjomu un sarežģītību.
  109. 35.30. pantsKapitāla saglabāšanas plāns ietver:
  110. 35.31. pantsLatvijas Banka izvērtē kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu. Latvijas Banka apstiprina minēto plānu tikai tādā gadījumā, ja tā uzskata, ka šāda plāna īstenošana ar augstu iespējamību varētu saglabāt vai nodrošināt pietiekamu kapitālu, lai kredītiestāde varētu ievērot šā likuma 35. 22 , 35. 23 , 35. 24 un 35. 25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību tādā laika periodā, ko Latvijas Banka atzīst par piemērotu.
  111. 35.32. pantsJa Latvijas Banka neapstiprina kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35. 31 panta prasībām, tā:
  112. 35.33. pants(1) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35. 22 , 35. 23 , 35. 24 un 35. 25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:
  113. 35.34. pantsKredītiestādei, kura ievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aizliegts veikt pirmā līmeņa kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu sviras rādītāja rezerves prasību.
  114. 35.35. pants(1) Kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aprēķina ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu un informē par to Latvijas Banku. Pirms minētās summas aprēķināšanas kredītiestādei aizliegts:
  115. 35.36. pantsKredītiestāde nodrošina, ka sadalāmās peļņas apmērs un ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītā maksimāli sadalāmā summa ir aprēķināta precīzi, un spēj pierādīt šā aprēķina precizitāti Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.
  116. 35.37. pants(1) Latvijas Banka informāciju par tās izdoto administratīvo aktu attiecībā uz šā likuma IV nodaļā minēto makrouzraudzības politikas pasākumu piemērošanu iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  117. 36. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  118. 36.1. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  119. 36.2. pants(1) Papildus ES regulā Nr. 575/2013 noteiktām pašu kapitāla prasībām kredītiestāde novērtē savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamo kapitālu un nodrošina, lai tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls būtu pietiekams, kā arī nosaka šā kapitāla elementus un struktūru. Veicot ESG risku segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kredītiestāde īpaši ņem vērā šā riska ietekmi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
  120. 36.3. pants(1) (Izslēgta ar 24.04.2014 . likumu)
  121. 36.4. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  122. 37. pants(1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.
  123. 38. pants(Izslēgts ar 01.06.2000 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. )
  124. 39. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  125. 40. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  126. 41. pants(Izslēgts ar 21.05.1998 . likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. )
  127. 42. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  128. 43. pants(1) Riska darījumi ar kredītiestādes akcionāriem, kuriem kredītiestādē ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru — fizisko personu — laulātajiem, partneriem, ar kuriem reģistrēta partnerība, vecākiem un bērniem, kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējās kontroles funkciju vadītājiem, šo personu laulātajiem, partneriem, ar kuriem reģistrēta partnerība, vecākiem un bērniem, kā arī ar komercsabiedrībām, kurās minētajām personām ir būtiska līdzdalība, nedrīkst kopsummā pārsniegt 20 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla, kas piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 .
  129. 44. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  130. 45. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  131. 45.1. pantsKredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība pirms līdzdalības iegūšanas kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu tiks pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, pārliecinās, ka kredītiestāde varēs saņemt konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju no attiecīgās komercsabiedrības.
  132. 46. pants(Izslēgts ar 24.10.2002 . likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002. )
  133. 47. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  134. 48. pantsKredītiestāde nedrīkst tieši vai netieši izsniegt kredītu pašas izlaisto vai tās mātes vai meitas sabiedrības izlaisto akciju un citu pašu kapitālā iekļaujamo instrumentu iegādei, kā arī pieņemt par kredītu nodrošinājumu pašas akcijas.
  135. 49. pantsKredītiestādes ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:
  136. 49.1. pants(1) Kredītiestāde, kura saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska darījumu riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, papildus ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajam aprēķina riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām.
  137. 49.2. pantsLatvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī izmanto tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto standartizēto metodoloģiju, ja tā uzskata, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas.
  138. 49.3. pantsLatvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai maza un nesarežģīta kredītiestāde procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī izmanto tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto standartizēto metodoloģiju, ja Latvijas Banka konstatē, ka izmantotā vienkāršotā standartizētā metodoloģija, kas noteikta tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos, nav piemērota, lai aptvertu procentu likmju risku netirdzniecības portfelī.
  139. 50. pants(1) ES regulā Nr. 575/2013 paredzēto izvēles iespēju attiecībā uz prudenciālo prasību un pārejas periodu noteikšanu šīs regulas noteikumu piemērošanā nosaka Latvijas Banka.
  140. 50.1. pants(Izslēgts ar 28.10.2004 . likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004. )
  141. 50.2. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  142. 50.3. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  143. 50.4. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  144. 50.5. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  145. 50.6. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  146. 50.7. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  147. 50.8. pants(1) Kredītiestāde, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 19.panta prasībām, ievēro šā likuma 36. 2 panta prasības individuāli.
  148. 50.9. pants(1) Kredītiestāde, kas nav atbrīvota no regulējošo prasību ievērošanas individuāli saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 7. pantu, ievēro šā likuma 34. 1 , 34. 2 , 34. 3 un 49. 1 panta prasības individuāli.
  149. 51. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  150. 52. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  151. 53. pants(Izslēgts ar 21.05.1998 . likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. )
  152. 54. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  153. 55. pantsKredītiestāde novērtē savu aktīvu kvalitāti saskaņā ar šo likumu un Latvijas Bankas noteikumiem. Latvijas Banka nosaka prasības aktīvu kvalitātes novērtēšanai un uzkrājumu veidošanai.
  154. 56. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  155. 56.1. pants(Izslēgts ar 27.05.2021 . likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021. )
  156. 57. pants(1) (Izslēgta ar 14.05.2026 . likumu)
  157. 58. pants(Izslēgts ar 14.05.2026 . likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026. )
  158. 59. pants(Izslēgts ar 14.05.2026 . likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026. )
  159. 59.1. pants(Izslēgts ar 12.06.2025 . likumu, kas stājas spēkā 11.07.2025. )
  160. 59.2. pants(Izslēgts ar 14.05.2026 . likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026. )
  161. 59.3. pants(Izslēgts ar 14.05.2026 . likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026. )
  162. 59.4. pants(Izslēgts ar 14.05.2026 . likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026. )
  163. 59.5. pants(Atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 19.10.2011. spriedumu, kas stājas spēkā 19.10.2011. Izslēgts ar 22.03.2012 . likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012. )
  164. 59.6. pants(1) Ja kredītiestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, no komercdarbības atbalsta piešķiršanas līdz komercdarbības atbalsta sniegšanas beigām kredītiestādei ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.
  165. 59.7. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  166. 59.8. pants(1) Latvijas Banka pieprasa, lai kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, pārskata tās atalgojuma sistēmu, ja nepieciešams, arī nosakot kredītiestādes, padomes un valdes locekļu atalgojuma ierobežojumus, tādā veidā, kas nodrošina efektīvu risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību.
  167. 59.9. pants(1) Kredītiestādei vai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētajai pārvaldītājsabiedrībai nepieciešams saņemt Latvijas Bankas atļauju, ja kredītiestāde vai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība tiek reorganizēta, veicot apvienošanos vai sadalīšanu (turpmāk kopā — reorganizācija).
  168. 59.10. pants(1) Kredītiestāde vai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība, kura plāno veikt reorganizāciju, izstrādā reorganizācijas līguma projektu un pēc tā apstiprināšanas, bet pirms reorganizācijas sākšanas rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par tām sabiedrībām, kuru uzraudzību pēc reorganizācijas pabeigšanas nodrošinās Latvijas Banka. Paziņojumam pievieno informāciju, kas ir samērīga un nepieciešama, lai veiktu prudenciālo novērtējumu kredītiestādes vai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības atbilstībai šā likuma 59. 11 panta pirmajā daļā noteiktajam un otrajā daļā minētajiem kritērijiem.
  169. 59.11. pants(1) Latvijas Banka 60 darbdienu laikā no dienas, kad kredītiestādei vai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētajai pārvaldītājsabiedrībai nosūtīta šā likuma 59. 10 panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē kredītiestādes vai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības prudenciālā profila stabilitāti pēc reorganizācijas pabeigšanas, īpaši izvērtējot riskus, kādi pastāv vai var iestāties reorganizācijas laikā, un paredzot, kādā veidā tos novērst.
  170. 59.12. pants(1) Izvērtējot šā likuma 59. 10 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja reorganizācijā iesaistīta šajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošinātājs, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai cita juridiskā persona, kurai ir kontrole pār dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.
  171. 59.13. pants(1) Kredītiestādes un šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minēto pārvaldītājsabiedrību aktīvu vai saistību kopuma (turpmāk — nozīmīgs uzņēmums) pārejai citas personas īpašumā vai lietošanā (turpmāk — nozīmīga uzņēmuma pāreja) kredītiestādei vai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētajai pārvaldītājsabiedrībai ir nepieciešama Latvijas Bankas atļauja, izņemot Segto obligāciju likumā paredzētos gadījumus. Ja nozīmīga uzņēmuma pāreju veic, pamatojoties uz šā likuma 59. 14 panta pirmajā daļā minēto pilnvarnieka lēmumu par priekšlikuma iesniegšanu Latvijas Bankai, tad atļaujas saņemšanai kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai nozīmīga uzņēmuma pārejas priekšlikumu, kam pievienots nozīmīgā uzņēmumā ietverto aktīvu un saistību vērtējums saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu. Nozīmīga uzņēmuma pāreja, kurai nav saņemta Latvijas Bankas atļauja, uzskatāma par spēkā neesošu.
  172. 59.14. pants(1) Ja Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 113. panta pirmās daļas 6. punktu ir iecēlusi pilnvarnieku, kurš ir saņēmis šā likuma 117. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pilnvaras, šis pilnvarnieks lemj par priekšlikuma par nozīmīga uzņēmuma pāreju iesniegšanu Latvijas Bankai. Uz nozīmīga uzņēmuma ieguvēju netiek attiecināts Komerclikuma 20. panta pirmās daļas noteikums par uzņēmuma nodevēja un uzņēmuma ieguvēja solidāru atbildību. Šādā pārejas gadījumā Latvijas Banka atļauj veikt nozīmīga uzņēmuma pāreju, ja darījums tiek veikts valsts tautsaimniecības vai kredītiestāžu sektora drošības un stabilitātes vai kredītiestādes noguldītāju interesēs, un uz šādu pāreju netiek attiecināti Komerclikuma 170. panta noteikumi par prasības celšanu sabiedrības labā.
  173. 59.15. pants(1) Lēmumu par nozīmīga uzņēmuma pāreju kredītiestādes likvidācijas procesā pieņem likvidators.
  174. 59.16. pantsJa kredītiestādes apvienojas vai kredītiestāde sadalās divās vai vairākās kredītiestādēs, esošo un jaundibināto kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.
  175. 60. pantsKredītiestādes un klienta attiecības regulē normatīvie akti, kā arī starp kredītiestādi un klientu noslēgtie līgumi, tostarp izmantojot distances saziņas līdzekļus.
  176. 60.1. pantsKlientam Latvijā ir tiesības saņemt kredītiestādes sniegtos finanšu pakalpojumus latviešu valodā. Kredītiestāde nodrošina, ka finanšu pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, kā arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra ir latviešu valodā vai, ja klients piekrīt un kredītiestāde var nodrošināt, dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.
  177. 61. pants(1) Kredītiestādes pienākums ir garantēt klienta personas, kontu, noguldījumu, izmantoto finanšu pakalpojumu, darījumu un citu kredītiestādes operāciju noslēpumu, tai skaitā neizpaust ziņas par klientu un viņa darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (turpmāk — neizpaužamās ziņas).
  178. 62. pants(1) Neizpaužamās ziņas, kas attiecas uz fizisko personu, sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.
  179. 63. pants(1) Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai sniedzamas šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos un šādā apjomā:
  180. 63.1. pants(1) Kredītiestādei likumos un Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka neizpaužamās ziņas ir sniegtas tiesai vai prokuratūrai.
  181. 63.2. pantsPapildus šā likuma 63. panta pirmajā daļā noteiktajam ziņas par klientu, tā kontu un lietošanā esošiem individuālajiem seifiem Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim sniedzamas atbilstoši Kontu reģistra likumā noteiktajam apjomam un kārtībai. Kredītiestādei ir pienākums sniegt šīs ziņas par šādām personām, to pieprasījuma noguldījumu, maksājumu kontiem un lietošanā esošiem individuālajiem seifiem:
  182. 63.3. pantsKredītiestādei papildus šā likuma 63. panta pirmajā daļā un 63. 2 pantā noteiktajam ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti —, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tai skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa šīs kredītiestādes ietvaros sasniedz vai pārsniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto apmēru. Minētā informācija sniedzama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā apjomā un termiņā un uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" pamata izdotos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  183. 63.4. pantsFoto un video materiāls (kurš var atspoguļot atsevišķus darījuma datus gadījumā, ja pieprasījums iesniegts par atsevišķu darījumu), kas ar tehniskiem līdzekļiem iegūts no bankomāta, netiek pieprasīts kā neizpaužamās ziņas, bet to operatīvās darbības subjektam operatīvās uzskaites lietā vai procesa virzītājam kriminālprocesā izsniedz, pamatojoties uz šo amatpersonu pieprasījumu.
  184. 63.5. pantsJa informācijas apmaiņa starp valsts institūciju un kredītiestādi notiek elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju un ievērojot valsts informācijas sistēmu darbību regulējošu normatīvo aktu prasības, dokumentam, kuru valsts institūcija nosūta kredītiestādei vai kuru kredītiestāde nosūta valsts institūcijai, izmantojot minēto savietotāju, ir juridisks spēks arī tad, ja attiecīgajam dokumentam nav rekvizīta "paraksts".
  185. 64. pants(1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī ziņas par kredītiestādes kreditoriem, debitoriem vai citām personām, ar kurām noslēgtie līgumi veido nododamu nozīmīgu uzņēmumu vai tā daļu, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam vai loceklim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā un devītajā daļā vai 110. 1 panta piektajā daļā minētajai personai, vai kā valsts institūcijas, konsultatīvās padomes, darba grupas, personu apvienības pārstāvim vai kā zvērinātam revidentam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.
  186. 65. pants(1) Juridisko personu naudas līdzekļus un citas vērtības (mantu), kas atrodas kredītiestādē, apķīlā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu vai rīkojumu vai tiesu izpildītāja rīkojumu.
  187. 66. pants(1) Fizisko personu naudas līdzekļus un citas vērtības (mantu), kas atrodas kredītiestādē, apķīlā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu vai rīkojumu vai tiesu izpildītāja rīkojumu.
  188. 66.1. pants(1) Valsts ieņēmumu dienests paziņo kredītiestādei šādus šā likuma 66. 2 pantā noteiktajā kārtībā obligāti izpildāmus rīkojumus:
  189. 66.2. pants(1) Kredītiestādei ir pienākums šā likuma 66. 1 pantā noteikto rīkojumu pieņemt izpildei, izpildīt to šajā pantā noteiktajā kārtībā un termiņā un sniegt rīkojuma devējam paziņojumu par izpildi, ievērojot šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteikto.
  190. 67. pants(1) Noguldījumu veidi ir šādi:
  191. 68. pantsTermiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.
  192. 69. pantsProcentu likmes lielumu, procentu aprēķināšanas laika posmu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei ar klientu savstarpēji vienojoties.
  193. 70. pants(Izslēgts ar 07.05.2015 . likumu, kas stājas spēkā 03.06.2015. )
  194. 71. pants(1) Klients zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu.
  195. 72. pantsNoguldījumi, attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, ieskaitāmi kredītiestādes ienākumos.
  196. 72.1. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)
  197. 72.2. pantsKredītiestāde, izveidojot vai pārdodot klientiem, kas ir privātie ieguldītāji, komplektētu privāto ieguldījumu produktus, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regulas (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — ES regula Nr. 1286/2014) prasības.
  198. 73. pantsPieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.
  199. 73.1. pants(1) Par kredītiestādi, kurai ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā, ir atzīstama kredītiestāde, kura ir reģistrēta Latvijā vai ir ārvalstu kredītiestādes filiāle Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā un vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
  200. 73.2. pants(1) Kredītiestāde, kura ir reģistrēta Latvijā vai ir ārvalstu kredītiestādes filiāle Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā un kura Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus Eiropas Savienības rezidentiem — patērētājiem (turpmāk šajā pantā — patērētājs), nodrošinot finanšu pakalpojumus tās klientam — patērētājam, ievēro šādus nosacījumus:
  201. 74. pants(Izslēgts ar 21.05.1998 . likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998 . likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)
  202. 74.1. pants(1) Kredītiestāde nodrošina, ka klientu iesniegumu un sūdzību (strīdu) par tās finanšu pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūra ir efektīva. Rakstveida informācija par minēto iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama kredītiestādē un elektroniskā veidā kredītiestādes tīmekļvietnē.
  203. 74.2. pantsKredītiestāde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc klienta iesnieguma saņemšanas informē Latvijas Banku par kredītiestādes un tās klienta strīdu par bezskaidras naudas līdzekļu pārvedumu, kas pārsniedz 285 000 euro .
  204. 74.3. pants(Izslēgts ar 23.11.2016 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017. )
  205. 74.4. pantsNo sindicētā kredīta līguma, saskaņā ar kuru vismaz viens aizdevējs ir kredītiestāde, izrietošo prasījumu, kas ir nodrošināti ar hipotēku, komercķīlu, finanšu nodrošinājumu, galvojumu vai citu nodrošinājumu, apmierināšanai starp pusēm noslēgtā līguma noteikumos noteiktajā kārtībā var tikt iecelts, aizstāts un atcelts nodrošinājuma aģents. Nodrošinājuma aģenta iecelšanas mērķis ir veicināt no sindicētā kredīta izrietošo prasījumu apmierināšanu.
  206. 74.5. pants(1) Nodrošinājuma aģentam attiecībās ar parādnieku, nodrošinājuma devēju vai jebkuru citu personu (arī tad, ja nodrošinājuma aģents nav aizdevējs) ir no sindicētā kredīta un nodrošinājuma līguma izrietošās tiesības un pienākumi, ieskaitot kreditoram paredzētās tiesības un pienākumus saskaņā ar Maksātnespējas likumu.
  207. 74.6. pantsFinanšu līdzekļi un cita manta, kas piekrīt nodrošinājuma aģentam saistībā ar nodrošinājuma piespiedu izpildi vai citām sindicētā kredīta līguma un nodrošinājuma līguma noteikumos noteiktajām tiesībām un pienākumiem, ja tā nav atlīdzība par nodrošinājuma aģenta pienākumu izpildi, neietilpst nodrošinājuma aģenta mantā.
  208. 75. pantsKredītiestāde kārto grāmatvedību saskaņā ar Grāmatvedības likumu un Latvijas Bankas noteikumiem, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002.
  209. 76. pantsLatvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes un ar to saistītajām komercsabiedrībām konsolidētus pārskatus, kuru sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
  210. 77. pantsKredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu, kurā iekļauj finanšu pārskatus, kā arī vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību.
  211. 78. pantsPārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 18 mēnešiem.
  212. 79. pantsGada pārskatu sagatavo saskaņā ar šo likumu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Latvijas Bankas noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz šo likumu. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.
  213. 80. pantsJa nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma 79.panta prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.
  214. 81. pants(Izslēgts ar 29.05.2008 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008. )
  215. 82. pants(Izslēgts ar 29.05.2008 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008. )
  216. 83. pants(Izslēgts ar 21.07.2017 . likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017. )
  217. 84. pants(Izslēgts ar 21.07.2017 . likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017. )
  218. 85. pants(1) Kredītiestādes gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, kredītiestādes akcionāru sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.
  219. 86. pants(1) Kredītiestādes sagatavoto gada pārskatu revidē un revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, sniedz zvērināts revidents atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
  220. 87. pantsVeicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātiem revidentiem ir tiesības iepazīties ar kredītiestādes aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Kredītiestādes valdes, rīkotājdirektora un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātiem revidentiem visu nepieciešamo informāciju.
  221. 88. pants(1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.
  222. 89. pants(Izslēgts ar 16.07.2009 . likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009. )
  223. 89.1. pants(1) Kredītiestāde ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata, ja tādu sagatavo, apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā kopā ar akcionāru paskaidrojumu par to, ka gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju.
  224. 89.2. pantsKredītiestāde gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tā sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī. Kredītiestāde šajā pantā minētos dokumentus iesniedz elektroniski.
  225. 90. pants(1) Kredītiestādes vadībai adresētu zvērināta revidenta ziņojumu kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc šā ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.
  226. 91. pants(1) Kredītiestāde pati nodrošina, lai gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tā sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.
  227. 91.1. pantsŠā likuma 89. 2 pantā un 91.panta pirmajā daļā minētie pārskati ir tādi, kuriem pievienotie zvērināta revidenta ziņojumi ietver revidenta atzinumus.
  228. 92. pants(Izslēgts ar 29.05.2008 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008. )
  229. 93. pants(Izslēgts ar 11.04.2002 . likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002. )
  230. 94. pants(Izslēgts ar 29.05.2008 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008. )
  231. 95. pants(1) (Izslēgta ar 29.05.2008 . likumu.)
  232. 96. pantsĀrvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, lai ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes gada pārskats tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz pārskatam, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, pārskatam par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā un zvērināta revidenta atzinumam jābūt tulkotam latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes filiāle var publiskot savā tīmekļvietnē vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.
  233. 97. pants(Izslēgts ar 29.05.2008 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008. )
  234. 98. pantsKredītiestāde sagatavo lietvedības un citus dokumentus, reģistrē un uzglabā tos saskaņā ar valstī noteikto dokumentu standartu un Arhīvu likumu.
  235. 99. pants(Izslēgts ar 01.06.2000 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. )
  236. 99.1. pants(1) Lai panāktu Latvijas kredītiestāžu sektora drošību, stabilitāti un attīstību, Latvijas Banka veic kredītiestāžu uzraudzību. Latvijas Banka uzraudzības procesā pirms lēmumu pieņemšanas, ievērojot tās rīcībā esošo informāciju, izvērtē attiecīgo lēmumu iespējamo ietekmi uz citas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.
  237. 100. pants(1) Kredītiestāžu uzraudzību veic Latvijas Banka, ja likumos nav noteikts citādi. Latvijas Bankas tiesības un pienākumus kredītiestāžu uzraudzībā vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros nosaka ES regula Nr. 1024/2013 .
  238. 100.1. pantsLatvijā reģistrēta kredītiestāde, citas dalībvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā un ārvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā maksā Latvijas Bankai līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī.
  239. 101. pants(1) Latvijas Banka uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Latvijas Banka katru gadu sagatavo uzraudzības pārbaužu programmu, kurā norāda:
  240. 101.1. pantsLatvijas Bankai ir tiesības neatļaut kredītiestādei nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud kredītiestādes finansiālo stabilitāti, vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.
  241. 101.2. pantsJa kredītiestāde plāno uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad sāk šāda jauna finanšu pakalpojuma sniegšanu vai pēc būtiska grozījuma ieviešanas kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtībā, informē par to Latvijas Banku un iesniedz risku izvērtējumu par jauno pakalpojumu vai būtisku tā grozījumu un informāciju par jaunā pakalpojuma vai būtiska tā grozījuma sasaisti ar kredītiestādes stratēģiju.
  242. 101.3. pants(1) Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes plānus, stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības, un novērtē:
  243. 101.4. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  244. 101.5. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  245. 101.6. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  246. 101.7. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  247. 101.8. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  248. 101.9. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  249. 101.10. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  250. 101.11. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  251. 101.12. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  252. 101.13. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  253. 101.14. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  254. 101.15. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. )
  255. 101.16. pants(1) Latvijas Banka, pamatojoties uz šā likuma 101. 3 panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes rezultātiem, pieprasa, lai kredītiestāde ievēro šā likuma 101. 3 panta 4. 4 daļas 1. punkta prasību (nolūkā segt riskus, kas kredītiestādei rodas tās darbības dēļ, tostarp tos riskus, kuri atspoguļo konkrētu ekonomikas un tirgus norišu ietekmi uz kredītiestādes riska profilu) vismaz šādos gadījumos:
  256. 101.17. pants(1) Latvijas Banka šā likuma 101. 3 panta pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma ietvaros, tostarp ņemot vērā saskaņā ar šā likuma 101. 3 panta 4. 2 daļu veiktās stresa testēšanas rezultātus, regulāri pārbauda kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36. 2 panta 2. 1 daļu noteikto pašu kapitāla līmeni. Pamatojoties uz minēto pārbaudi, Latvijas Banka nosaka kredītiestādei tādu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu tā uzskata par kredītiestādei pietiekamu.
  257. 102. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  258. 103. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  259. 104. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  260. 105. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  261. 105.1. pantsLatvijas Banka apkopo ar atalgojuma politiku un praksi saistīto informāciju, ko kredītiestādes publiskojušas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām un sniegušas saskaņā ar šā likuma 34. 3 panta sesto daļu, un informāciju par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām, kā arī izvērtē atalgojuma tendences un praksi. Minēto informāciju Latvijas Banka iesniedz Eiropas Banku iestādei. Latvijas Banka nosaka šajā pantā minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.
  262. 105.2. pantsLatvijas Banka, izmantojot intervālu viena miljona euro apmērā, apkopo informāciju, ko kredītiestādes publiskojušas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām par to amatpersonu un darbinieku skaitu, kuriem pārskata gadā atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par vienu miljonu euro , tai skaitā informāciju par šādu amatpersonu un darbinieku darba pienākumiem, darbības jomu un galvenajiem atalgojuma elementiem. Minēto informāciju Latvijas Banka iesniedz Eiropas Banku iestādei.
  263. 105.3. pants(1) Latvijas Banka regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda, vai kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, atbilst atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kas ietverti ES regulas Nr. 575/2013 trešajā daļā. Vērtējot atbilstību, Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērš kredītiestādes komercdarbības modeļa izmaiņām, iekšējo pieeju piemērošanai jauniem produktiem, tam, kā kredītiestāde pilnveido savu iekšējo pieeju, pamatojoties uz pārbaudītām mūsdienīgām tehnikām un praksi.
  264. 105.4. pants(1) Latvijas Banka regulāri, ņemot par pamatu Eiropas Banku iestādes veikto etalona portfeļu novērtējumu biežumu, izvērtē kredītiestādes piemēroto pieeju kvalitāti, analizējot kredītiestādes pārskatu par etalona portfelī iekļauto riska darījumu un pozīciju riska svērtās vērtības vai pašu kapitāla prasības aprēķinu un īpašu uzmanību pievēršot:
  265. 106. pants(1) Latvijas Bankai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības, minēto sabiedrību meitas sabiedrību darbību un minēto sabiedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamās funkcijas veicošu citu ar šīm sabiedrībām saistītu personu vai šo sabiedrību pilnvarotu pārstāvju darbību.
  266. 106.1. pantsKredītiestādes, kredītiestādes filiāles un tādas komercsabiedrības dalību Kredītu reģistrā, kurai ir ciešas attiecības ar kredītiestādi, nosaka Kredītu reģistra likums.
  267. 106.2. pants(1) Par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī ES regulas Nr. 575/2013 un ES regulas Nr. 1286/2014 pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Latvijas Bankai.
  268. 107. pants(Izslēgts ar 28.10.2004 . likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004. )
  269. 107.1. pants(1) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai, kā arī iepazīties ar dokumentāciju un saņemt paskaidrojumus un informāciju, kas nepieciešama pārbaudes ietvaros.
  270. 107.2. pantsŠā likuma 107. 1 pantā noteiktās dalībvalsts uzraudzības institūcijas tiesības piemērojamas arī ārvalsts uzraudzības institūcijai, ciktāl tas nepieciešams kredītiestāžu uzraudzības veikšanai, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Latvijas Bankas vienošanos ar attiecīgo ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.
  271. 108. pants(1) Par pārbaudes rezultātiem kredītiestādes vadībai iesniedzams rakstveida ziņojums, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem kredītiestādes turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.
  272. 108.1. pants(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa šai kredītiestādei izbeigt šādas darbības.
  273. 108.2. pants(1) Lai nodrošinātu tādu kredītiestāžu uzraudzību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, Latvijas Banka sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, sniedz un saņem no šīm institūcijām kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamo informāciju par kredītiestāžu vadību un akcionāriem, kā arī informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes licences saņemšanu, filiāļu darbības uzsākšanu un kredītiestāžu darbību regulējošām prasībām, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielo riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.
  274. 108.3. pants(1) Latvijas Banka, norādot pamatojumu, nosūta konsolidācijas grupā neiekļautās kredītiestādes, kurai ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, mītnes valsts uzraudzības institūcijai vai konsolidētās uzraudzības institūcijai, kas uzrauga konsolidācijas grupu, kurā ietilpst kredītiestāde, kam ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, lūgumu saskaņot viedokļus, lai pieņemtu lēmumu (turpmāk — saskaņots lēmums) par Latvijas Republikā reģistrētās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.
  275. 109. pantsLatvijas Banka var pieprasīt kredītiestādes akcionāru sapulces vai padomes sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Latvijas Bankas pilnvarotām personām ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs.
  276. 110. pants(Izslēgts ar 01.06.2000 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001. )
  277. 110.1. pants(1) Informācija par kredītiestādi un tās klientu, kredītiestādes darbību un tās klienta darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu un ārvalstu izveidotajām institucionālajām vienībām saņemtā informācija un kredītiestāžu uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai tās klientu. Šādai informācijai par kredītiestādi un tās klientu, kā arī kredītiestādes darbību un tās klienta darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja kredītiestādei vai tās klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija, vai kredītiestāde vai tās klients (juridiskā persona) ir likvidēts.
  278. 111. pants(Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021 . likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)
  279. 112. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  280. 112.1. pants(Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)
  281. 112.2. pants(1) Latvijas Banka veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.
  282. 112.3. pants(1) Lai nodrošinātu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī, Latvijas Banka:
  283. 112.4. pants(1) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga Eiropas Savienības mātes iestādes meitas sabiedrības, Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas vienā konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās darbības, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:
  284. 112.5. pants(1) Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp tiek konstatētas nelabvēlīgas finanšu tirgu attīstības tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā reģistrētas Latvijas Bankas uzraudzītas konsolidācijas grupas komercsabiedrības vai šādas konsolidācijas grupas kredītiestāžu nozīmīgas filiāles, vai konsolidācijas grupā neiekļautas licencētas komercsabiedrības, Latvijas Banka, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un krīžu vadības nodrošināšanai pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju Eiropas Banku iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, attiecīgās dalībvalsts centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto informāciju.
  285. 112.6. pants(1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Latvijas Banka slēdz sadarbības līgumus ar konsolidācijas grupā iekļauto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Latvijas Banka kā par konsolidēto uzraudzību atbildīgā institūcija ir tiesīga uzņemties papildu uzraudzības uzdevumus, kā arī precizēt sadarbības procedūras.
  286. 112.7. pants(1) Sadarbojoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Latvijas Banka ar tām apmainās ar informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai un šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasību ievērošanas pārbaudei. Latvijas Banka pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par:
  287. 112.8. pants(1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Banka tieši vai ar kredītiestāžu — meitas sabiedrību — starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu — meitas sabiedrību — uzraudzībai.
  288. 112.9. pants(1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Latvijas Bankai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Latvijas Bankai sniegta atbilstoši ES regulai Nr. 575/2013 .
  289. 112.10. pants(1) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, un minētajām personām ir pienākums sniegt informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tai skaitā ES regulu Nr. 575/2013 , vai Latvijas Bankas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai.
  290. 112.11. pants(1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem vajadzīga atļauja (licence), tad Latvijas Banka sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Latvijas Banka sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību.
  291. 112.12. pants(1) Ja ir jāpārbauda tādas informācijas patiesums, kuru Latvijas Banka, veicot konsolidēto uzraudzību, saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, palīgpakalpojumu uzņēmumu (ES regulas Nr. 575/2013 4.panta 1.punkta 18.apakšpunkta izpratnē), finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību, jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, kura ir apdrošināšanas sabiedrība vai komercsabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja (licence), vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, kura nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, Latvijas Banka nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu. Latvijas Banka pati veic saņemtās informācijas pārbaudi, ja attiecīgā uzraudzības institūcija tai devusi atļauju, kā arī var piedalīties informācijas pārbaudē, ko veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija vai kāda cita minēto pārbaudi veikt pilnvarota persona.
  292. 112.13. pantsJa Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība vai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība, neievēro šā likuma prasības, tostarp 101. 3 panta 4. 4 daļas 1. punktu vai 4. 7 daļu, nepilda ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā, sestajā vai septītajā daļā noteiktās prasības vai neiesniedz Latvijas Bankai šā likuma 33. 6 panta pirmajā daļā minēto pieteikumu un informāciju atļaujas saņemšanai, kā arī par jebkādiem citiem šā likuma 33. 6 panta pārkāpumiem Latvijas Bankai ir tiesības piemērot šajā likumā minētās sankcijas un administratīvos pasākumus, tai skaitā šā likuma 196. 1 pantā minēto aizliegumu izmantot balsstiesības.
  293. 112.14. pants(1) Ja Latvijas Banka neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Banka pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības līdzvērtīgām prasībām.
  294. 113. pants(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka kredītiestāde neievēro, vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tā pieņēmusi lēmumu par šajā pantā minēto darbību īstenošanu, neievēros šā likuma, ES regulas Nr. 575/2013 , tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu vai Latvijas Bankas izdoto lēmumu vai noteikumu prasības, vai ja kredītiestādes darbība apdraud tās stabilitāti vai maksātspēju, Latvijas kredītiestāžu sektora drošību vai stabilitāti, draud nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai, vai ja no kredītiestādes notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:
  295. 114. pants(Izslēgts ar 11.06.2015 . likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015. )
  296. 115. pants(1) Lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu tiek noteikts pilnvarnieka darbības mērķis, uzdevumi un funkcijas, pilnvaru apjoms un termiņš, pilnvarnieka atalgojuma apmērs, pilnvarnieka uzdevumu veikšanai pieļaujamo izdevumu apmērs, kā arī citi noteikumi, kurus Latvijas Banka uzskata par būtiskiem.
  297. 116. pants(1) Par pilnvarnieku var būt:
  298. 117. pants(1) Lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu var noteikt, ka ar tā spēkā stāšanās brīdi:
  299. 118. pants(1) Latvijas Banka izmaksā pilnvarniekam atalgojumu un sedz viņa uzdevumu veikšanai nepieciešamos izdevumus lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajā apmērā. Šajā daļā noteiktās izmaksas kredītiestāde kompensē Latvijas Bankai tās noteiktajā termiņā.
  300. 119. pants(1) Kredītiestādes pārvaldes institūcijām, struktūrvienībām, darbiniekiem un citiem kredītiestādes pārstāvjiem un akcionāriem ir pienākums sadarboties ar pilnvarnieku un pēc viņa pieprasījuma:
  301. 120. pants(1) Pilnvarniekam ir pienākums Latvijas Bankas noteiktajos termiņos sniegt tai pārskatu par savu darbību un nekavējoties ziņot Latvijas Bankai par atklātajiem faktiem, kas var ietekmēt kredītiestādes finansiālo stāvokli.
  302. 121. pants(1) Pilnvarnieks ir tiesīgs atteikties no savu pienākumu veikšanas, iesniedzot Latvijas Bankai motivētu iesniegumu, kam pievienojams pilnvarnieka darbības pārskats par visu viņa darbības laiku.
  303. 122. pants(1) Latvijas Banka uzrauga pilnvarnieka darbību un ir tiesīga katrā laikā pēc saviem ieskatiem viņu atcelt.
  304. 123. pantsPar šā likuma VIII nodaļā minēto darbību veikšanu Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
  305. 124. pants(Izslēgts ar 12.02.2009 . likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009. )
  306. 125. pants(Izslēgts ar 12.02.2009 . likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009. )
  307. 126. pants(1) Kredītiestādes likvidāciju var veikt:
  308. 126.1. pants(1) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesiskās attiecības, kas izriet no darba līgumiem, regulē vienīgi tie dalībvalsts normatīvie akti, kuri attiecas uz noslēgtajiem darba līgumiem.
  309. 126.2. pants(1) Latvijas Banka kontrolē likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesa atbilstību šajā likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Komerclikumā, Latvijas Bankas noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ciktāl tas attiecas uz likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesu. Šajā nolūkā Latvijas Bankai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesu.
  310. 127. pantsAr kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums uzsākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidācijas uzsākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu.
  311. 128. pants(1) Kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par pašlikvidāciju. Iesniegumam pievieno:
  312. 129. pants(1) Ja kredītiestādei izsniegto licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai anulē saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 7., 8. vai 9. punktu, Latvijas Banka var iecelt pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru.
  313. 130. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. )
  314. 131. pants(1) Par kredītiestādes likvidatoru, atzīstot kredītiestādi par likvidējamu ar tiesas nolēmumu, var būt:
  315. 131.1. pants(1) Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt fiziskā persona, kura iecelta maksātnespējas procesa administratora amatā saskaņā ar Maksātnespējas likumu, kura no administratora amata nav atbrīvota, atcelta vai atstādināta vai kuras amata darbība nav apturēta un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 132. 1 pantā noteiktie ierobežojumi.
  316. 132. pants(1) Fiziskā persona likvidatora pienākumus kredītiestādes likvidācijas procesā nevar uzņemties un pildīt, ja:
  317. 132.1. pants(1) Administratora pienākumus kredītiestādes maksātnespējas procesā nevar uzņemties un pildīt, ja:
  318. 133. pants(1) Kredītiestādes likvidators ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankā akceptēts kredītiestādes akcionāru sapulces lēmums vai pieņemts tiesas nolēmums par likvidāciju, iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes likvidāciju, kurā norāda:
  319. 133.1. pants(1) Likvidators ir tiesīgs naudas līdzekļus, par kuru izmaksu kreditors nav pieteicis savu prasījumu sešu mēnešu laikā no šā likuma 133. panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, nodot glabājumā citai paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, noslēdzot rakstveida līgumu un paziņojumu par līguma noslēgšanu publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  320. 134. pants(1) Kredītiestādes likvidācijas izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde.
  321. 135. pants(1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja likvidācija tiek veikta, pamatojoties uz šā likuma 126.panta pirmās daļas 1.punktu, likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru sapulce.
  322. 135.1. pants(1) Administrators vai likvidators kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību paziņo kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā sapulces datuma. Paziņojums par kreditoru sapulci publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un divos citos laikrakstos.
  323. 135.2. pants(1) Tiesības būt pārstāvētiem kreditoru sapulcē ir visiem kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra. Kreditori sapulcē piedalās personiski vai ar likumisko vai līgumisko pārstāvju starpniecību.
  324. 135.3. pants(1) Kreditoru sapulce:
  325. 135.4. pants(1) Kreditoru sapulce ievēlē kreditoru komiteju, ja savus prasījumus maksātnespējas vai likvidācijas procesā pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditori.
  326. 135.5. pants(1) Kreditoru sapulcei ir tiesības atcelt kreditoru komiteju.
  327. 135.6. pants(1) Kreditoru komitejas darbības forma ir sēdes.
  328. 135.7. pants(1) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.
  329. 136. pants(1) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz tiesai un Latvijas Bankai pārskatu par visu likvidācijas periodu. Tiesa apstiprina pārskatu par visu likvidācijas periodu. Lēmumu par likvidācijas pabeigšanu pieņem tiesa.
  330. 137. pants(1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši normatīvo aktu un Latvijas Bankas lēmumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī nolaidīgi pildījuši darba pienākumus vai ļaunprātīgi izmantojuši savas pilnvaras vai tās pārsnieguši, viņa pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības un Latvijas Bankai.
  331. 138. pants(1) Ja likvidators kredītiestādes likvidācijas gaitā konstatē, ka likvidējamās kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai, likvidatora pienākums ir pieņemt lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu un iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, kredītiestādes vārdā lūdzot tiesu pasludināt kredītiestādi par maksātnespējīgu un pieņemt lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.
  332. 139. pants(1) Izmaksu un parādu segšanas kārtību nosaka likvidators, ievērojot šā likuma 139. 2 , 139. 3 , 139. 4 , 139. 5 , 139. 6 un 139. 7 panta noteikumus.
  333. 139.1. pants(Izslēgts ar 27.05.2021 . likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021. )
  334. 139.2. pantsPēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu pamatsummu (bez procentiem) apmierināšanai šādās kārtās:
  335. 139.3. pantsPēc šā likuma 139. 2 pantā paredzēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās kārtās:
  336. 139.4. pantsKatras nākamās kreditoru kārtas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja kredītiestādes naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas kārtas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs kārtas ietvaros.
  337. 139.5. pantsNaudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šā likuma 139. 2 un 139. 3 pantā minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes akcionāriem proporcionāli katra ieguldījuma apmēram.
  338. 139.6. pantsJa kredītiestādes likvidācijas procesā kreditori ir iesnieguši savus kreditoru prasījumus, pēc kredītiestādes maksātnespējas procesa pasludināšanas tie atkārtoti kreditoru prasījumus kredītiestādes likvidācijas procesā pieteiktajā apmērā neiesniedz.
  339. 139.7. pantsJa tiesa kredītiestādes likvidācijas procesā pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu, administrators turpina apmierināt attiecīgās kārtas kreditoru prasījumus līdz likvidatora noteiktajam kreditoru prasījumu procentuālajam apmēram. Sasniedzot šā panta pirmajā teikumā noteikto prasījumu apmēru, administrators apmierina attiecīgo kārtu kreditoru prasījumus atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.
  340. 139.8. pantsKredītiestādes likvidators ir tiesīgs turēt likvidējamās kredītiestādes naudas līdzekļus, tai skaitā likvidācijas procesā atgūtos naudas līdzekļus, likvidējamās kredītiestādes euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru likvidējamā kredītiestāde noslēgusi ar Latvijas Banku. Tikai likvidators ir tiesīgs šajā kontā ieskaitīt naudas līdzekļus no likvidējamās kredītiestādes konta dalībvalsts kredītiestādē un pārskaitīt no šā konta naudas līdzekļus uz likvidējamās kredītiestādes kontu dalībvalsts kredītiestādē. Likvidatoram ir tiesības turēt skaidru naudu kasē tādā apjomā, kāds nepieciešams likvidācijas procesa kārtējo izdevumu segšanai.
  341. 140. pants(1) Kredītiestāde var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tā nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi izpildīt savas parādu saistības.
  342. 141. pantsUz maksātnespējas pieteikumu, kuru iesniedz kredītiestādes likvidators, attiecas visi šā likuma 138.panta un 140.panta pirmās daļas noteikumi.
  343. 142. pants(1) Administrators citā maksātnespējas procesā var iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret kredītiestādi, kurai ir parādu saistības pret šā administratora pārstāvamo parādnieku.
  344. 143. pantsKreditors vai kreditoru grupa var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
  345. 143.1. pants(1) Ja kreditoru pastāvīgā dzīvesvieta vai vadības atrašanās vieta ir ārpus Latvijas Republikas, to tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas ir tādas pašas kā Latvijas Republikā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu kreditoru tiesības.
  346. 144. pants(1) Maksātnespējas pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātie kreditori. Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai nodrošināto kreditoru prasījumi pret kredītiestādi par parādu piedziņu tiek izskatīti vispārējā kārtībā.
  347. 145. pantsLatvijas Banka var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
  348. 146. pants(1) Kredītiestādei, kredītiestādes likvidatoram, kreditoram vai kreditoru grupai, administratoram citā maksātnespējas procesā maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Latvijas Bankā.
  349. 146.1. pants(1) Kredītiestādes maksātnespējas procesā administrators atbilstoši maksātnespējīgās kredītiestādes darbībai piemītošajam riskam nodrošina, lai tiktu izpildītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomas normatīvo aktu prasības, ciktāl tās attiecināmas uz kredītiestāžu maksātnespējas procesu, tostarp ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par maksātnespējas procesā konstatētajiem aizdomīgajiem darījumiem.
  350. 147. pants(Izslēgts ar 22.02.2007 . likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007. )
  351. 148. pants(1) Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām.
  352. 149. pants(1) Līdz ar kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu:
  353. 150. pants(1) Pieteikumu par maksātnespējas procesa pabeigšanu tiesā iesniedz administrators. Nolēmumu par maksātnespējas procesa pabeigšanu pieņem tiesa.
  354. 151. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. )
  355. 152. pants(1) Maksātnespējas process tiek finansēts no kredītiestādes līdzekļiem.
  356. 153. pantsMaksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:
  357. 154. pants(Izslēgts ar 21.07.2017 . likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017. )
  358. 155. pants(1) Administratoram ir nepieciešams nodrošinājums tiem gadījumiem, ja viņš ar savu rīcību nodara kaitējumu kreditoriem vai citām personām.
  359. 156. pants(1) Administratoram ir personiskais zīmogs ar uzrakstu "Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā" un viņa vārdu, uzvārdu.
  360. 157. pants(1) Pēc iecelšanas līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:
  361. 158. pants(1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību veikšana attiecībā uz kredītiestādi (arī tās filiāli) neietekmē izslēdzošo ieskaitu, atpakaļpirkumu un prasījumu un saistību dzēšanu vai citu tiesisku seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem.
  362. 159. pants(1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators nosūta paziņojumu un tiesas sprieduma norakstu Uzņēmumu reģistram un rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pavadrakstā norādot savu vārdu, uzvārdu, darbības vietu un tālruņa numuru.
  363. 160. pants(1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu.
  364. 160.1. pants(1) Administrators ir tiesīgs naudas līdzekļus, par kuru izmaksu kreditors nav pieteicis savu prasījumu sešu mēnešu laikā no šā likuma 160. panta pirmajā daļā noteiktā paziņojuma publicēšanas dienas, nodot glabājumā citai paša izraudzītai Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei, noslēdzot rakstveida līgumu un paziņojumu par līguma noslēgšanu publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  365. 161. pants(1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.
  366. 162. pants(1) Personām ir pienākums sniegt administratoram to rīcībā esošo informāciju, kura ir būtiska maksātnespējas procesā.
  367. 163. pants(1) Administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par zaudējumiem, kuri viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem.
  368. 164. pants(1) Prasības par administratora nodarīto zaudējumu atlīdzību kreditori var celt tiesā vispārējā kārtībā.
  369. 165. pantsAdministrators var rakstveidā pilnvarot savu palīgu vai jebkuru kredītiestādes darbinieku veikt atsevišķas darbības, kuras saskaņā ar šo likumu ietilpst administratora pilnvarās. Par zaudējumiem, ko nodara administratora palīgs vai darbinieks, rīkodamies uz šādas pilnvaras pamata, atbildīgs ir administrators.
  370. 166. pants(1) Ja kreditoru sapulce nav vienojusies ar administratoru par citu atlīdzības apmēru, administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā atbilstošu daļu no starpības starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankā, brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kuri iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti vai ārvalsti. Šo administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā:
  371. 167. pants(1) Administratora pienākumi izbeidzas:
  372. 168. pants(1) Ja Latvijas Banka izsaka neuzticību administratoram, tā lūdz tiesu atcelt šo administratoru un iecelt citu .
  373. 169. pants(1) Administrators ir tiesīgs atkāpties no savu pienākumu pildīšanas, informējot par to Latvijas Banku un Maksātnespējas kontroles dienestu un iesniedzot tiesai rakstveida iesniegumu par atkāpšanos un pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par administratora darbību. Iesniegumā norādāmi motīvi, kuru dēļ viņš nevar vai nevēlas turpmāk veikt administratora pienākumus.
  374. 170. pantsKredītiestādes manta maksātnespējas procesa laikā ir:
  375. 171. pants(1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu kredītiestādes mantas pārvaldīšanas tiesības ir tikai administratoram.
  376. 172. pants(1) Kredītiestādes mantas sarakstā iekļauj noguldījumus un procentus par tiem, bet neiekļauj citu kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu un valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus, privāto pensiju fondu pensiju plānu līdzekļus, pensiju plānos un apdrošināšanas līgumos noteikto saistību izpildei paredzētos līdzekļus, ja šis nosacījums minēts noguldījumu līgumā, un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda līdzekļus. Par kredītiestādes turējumā esošu trešajām personām piederošo mantu uzskatāmi arī:
  377. 172.1. pants(1) Administrators uzaicina trešās personas saņemt savu mantu un vienojas par tās saņemšanas kārtību, attiecīgu paziņojumu publicējot plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  378. 173. pants(1) Pēc administratora prasības var tikt atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi neatkarīgi no šo darījumu veida, ja:
  379. 174. pants(1) Kredītiestādes dāvināto mantu vai tās daļu var atprasīt atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.
  380. 175. pants(1) Pēc administratora prasības par spēkā neesošu var atzīt ķīlas līgumu , ja:
  381. 176. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  382. 177. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  383. 178. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  384. 179. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  385. 179.1. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  386. 179.2. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  387. 179.3. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  388. 179.4. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  389. 179.5. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  390. 179.6. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  391. 179.7. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  392. 179.8. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  393. 179.9. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  394. 180. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  395. 181. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  396. 182. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  397. 183. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  398. 183.1. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  399. 184. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  400. 185. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  401. 186. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  402. 187. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  403. 188. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  404. 189. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  405. 190. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  406. 191. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  407. 192. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  408. 193. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  409. 194. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  410. 195. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  411. 195.1. pants(Izslēgts ar 01.11.2018 . likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
  412. 196. pants(1) Par šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu vai Latvijas Bankas izdoto noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:
  413. 196.1. pantsJa kredītiestādes akcionāra ietekme uz kredītiestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai ja būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst kredītiestādes dibinātājiem noteiktajām prasībām, nav finansiāli stabila, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 28.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Latvijas Banka papildus šā likuma 196.pantā noteiktajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem ir tiesīga aizliegt akcionāram izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības.
  414. 196.2. pants(1) Latvijas Banka ir tiesīga piemērot periodisku maksājumu:
  415. 197. pants(Izslēgts ar 24.04.2014 . likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014. )
  416. 197.1. pants(Izslēgts ar 12.02.2009 . likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009. )
  417. 198. pants(1) Ja persona nepilda šā likuma 8. panta prasības, ir sniegusi apzināti nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, nav darījusi zināmu saskaņā ar šo likumu prasīto informāciju vai traucējusi Latvijas Bankas pilnvarotai personai veikt pārbaudes, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai soda naudu no 1400 līdz 14 200 euro .
  418. 198.1. pants( Izslēgts ar 26.10.2017 . likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017 .)
  419. 199. pantsPar pārkāpumiem kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesa vešanas jomā, kā arī par citām šā likuma 198. pantā neminētām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai uz tā pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Latvijas Banka kredītiestādes likvidatoram vai administratoram vai par pārkāpumu atbildīgajai personai izsaka brīdinājumu vai piemēro soda naudu līdz 142 300 euro .
  420. 199.1. pants(1) Par Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu, šā likuma un Latvijas Bankas izdoto noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt administratīvo lietu piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.
  421. 200. pantsJa kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs, locekļi, rīkotājdirektors vai darbinieki apzināti piešķīruši kādam kreditoram nepamatotas pirmtiesības vai piekrituši, ka tādas tiek piešķirtas, attiecīgā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.
  422. 201. pantsPar šā likuma 198. un 199. pantā minētajiem pārkāpumiem iekasēto soda naudu vai periodisku maksājumu ieskaita valsts budžetā.
  423. 201.1. pants(1) Latvijas Banka informāciju par personām piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un vienlaikus saskaņā ar šā likuma 113.pantu un 101. 3 panta 4. 4 daļu īstenotajām darbībām ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu.
  424. 202. pantsPersonas, kas novedušas kredītiestādi līdz maksātnespējai, ir saucamas pie atbildības Krimināllikumā paredzētajos gadījumos.
  425. 203. pantsJa kredītiestādes padomes vai valdes priekšsēdētājs vai locekļi vai kredītiestādes likvidatori šā likuma 138.pantā un 140.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos nav iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, vainīgās personas saucamas pie atbildības par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos.
  426. 204. pants(1) Ja maksātnespējas pieteikums atzīts par apzināti nepatiesu, tā iesniedzējs sedz tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa izdevumus.
  427. 205. pants(1) Par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu parādnieks vai kreditors saucams pie kriminālatbildības.
  428. 206. pantsKreditoru vai citu kredītiestādes maksātnespējas procesā ieinteresētu personu var saukt pie kriminālatbildības par maksātnespējas procesa apzinātu pārkāpšanu, kas izpaužas kā tiesas un administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana, nepatiesas informācijas sniegšana, izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā, pretlikumīga mantas (īpašuma) atsavināšana maksātnespējas procesa laikā, mantas (īpašuma), darījumu, dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana un citas tīšas darbības, kuras kavē maksātnespējas lietas gaitu.
  429. 207. pantsAdministratoru var saukt pie kriminālatbildības par apzinātu informācijas slēpšanu no tiesas, tās maldināšanu, par šajā likumā neparedzētu darījumu veikšanu par labu vienam kreditoram vai kreditoru kārtai uz citu kreditoru rēķina.
  430. 208. pants(Izslēgts ar 28.10.2004 . likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004. )
  431. 208.1. pants(1) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par šā likuma XV nodaļā minēto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu, izņemot soda naudas vai periodiska maksājuma uzlikšanu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta izpildi.
  432. 209. pants(1) Šīs nodaļas normas piemērojamas:
  433. 210. pants(1) Lēmumu par darbībām, kas saistītas ar mītnes valstī reģistrētu kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju iesaistītajā valstī, ir tiesīgas pieņemt tikai mītnes valsts kompetentas institūcijas atbilstoši attiecīgās valsts likumā noteiktajai kompetencei.
  434. 211. pants(1) Latvijas Banka vai cita kompetenta institūcija katra atbilstoši savai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, pirms pieņemt lēmumu par tādas kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, kurai ir kreditori citā dalībvalstī vai filiāle iesaistītajā valstī vai kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, nekavējoties informē attiecīgo iesaistītās valsts kompetentu institūciju par šīm darbībām.
  435. 212. pants(1) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju nekavējoties rakstveidā paziņo katram zināmajam kreditoram neatkarīgi no tā atrašanās vietas.
  436. 213. pants(1) Latvijas Banka, pirms tiesa pieņēmusi nolēmumu vai kompetenta institūcija lēmumu par ārvalsts kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistīta Latvijas Republikā esoša kredītiestādes filiāle, bet, ja tas nav iespējams, pēc attiecīgā nolēmuma vai lēmuma pieņemšanas nekavējoties informē par minēto tiesas nolēmumu vai institūcijas lēmumu to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās attiecīgā kredītiestāde atvērusi filiāli.
  437. 214. pantsLatvijas Republikas normatīvie akti regulē jautājumus, kas saistīti ar:
  438. 215. pantsJa tiek veikti tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) vai kredītiestādes, kas iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, likvidators vai administrators, vai cita attiecīgi pilnvarota persona regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informē citā dalībvalstī zināmos kreditorus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.
  439. 216. pantsReorganizācijas pasākumi vai likvidācija neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kuras pieder kredītiestādei un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.
  440. 217. pants(1) Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija attiecībā uz kredītiestādi, kas iegādājas aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, neietekmē darījuma partnera — aktīvu pārdevēja — tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.
  441. 218. pantsJa pēc tam, kad pieņemts lēmums par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu un uzsāktas attiecīgās darbības, tiek atsavināti aktīvi, šādas darbības regulē attiecībā uz:
  442. 219. pants(1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darījumos ar finanšu instrumentiem attiecībā uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu regulē vienīgi tie likumi, kuri piemērojami darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētajā tirgū.
  443. 220. pants(1) Citas dalībvalsts kompetento institūciju iecelta likvidatora vai administratora, vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā.
  444. 221. pants(1) Mītnes valstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti.
  445. 222. pantsLatvijas Republikas normatīvie akti netiek piemēroti tiesībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus maksājumiem vai darījumiem, lai attiecībā uz kreditoriem novērstu nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus, ja persona, kas gūst labumu no šādām darbībām, pierāda, ka:
  446. 223. pantsReorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošajām lietām regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība.
  447. 224. pants(1) Kompetentas institūcijas, kuras likumā noteikto funkciju izpildei saņem informāciju par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, nodrošina minētās informācijas neizpaušanu.
Bezmaksas · 2 minūtes

Vai šis likums attiecas uz tavu situāciju?

Apraksti savu problēmu — Vairoga konsultants pateiks, vai vari rīkoties un ar kuriem pantiem, un vajadzības gadījumā sagatavos gatavu vēstuli.

Saņemt ieteikumuApskatīt gadījumus
Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

AtsauceKomerctiesības

Ko pārbaudīt

  1. Nosaki, kurš ir adresāts: uzņēmums, iestāde, persona vai tiesa.
  2. Pārbaudi datumu un redakciju, īpaši ja strīds sākās agrāk.

Ko saglabāt

  • Precīza panta atsauce
  • Dokuments, uz kuru pants attiecas
  • Datumi un saņemšanas veids
  • Īss faktu apraksts saviem vārdiem
Apraksti problēmu — bezmaksas ieteikumsMeklēt saistītos pantus
Avots likumi.lvAprakstīt problēmu