101.3. pants(1) Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes plānus, stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības, un novērtē:

(1) Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes plānus, stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības, un novērtē:

11) kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus; 2) (izslēgts ar 29.04.2021 . likumu) ; 3) riskus, kas konstatēti stresa testēšanas procesā, ņemot vērā veikto operāciju (darījumu) apjomu, dažādību un sarežģītību; 4) riskus, kas konstatēti digitālās darbības noturības testēšanā saskaņā ar Regulas Nr. 2022/2554 IV nodaļu. (2) Latvijas Banka nosaka šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no kredītiestādes lieluma, sistēmiskā nozīmīguma, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un sarežģītības. Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā iekļauto informāciju par uzraudzības pārbaužu programmā iekļautām kredītiestādēm. (2 1 ) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu, Latvijas Banka kredītiestādēm ar līdzīgu riska profilu (līdzīgu biznesa modeli vai riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu) var piemērot vienotu metodoloģiju, kas var ietvert uz risku orientētus kritērijus un kvantitatīvus rādītājus, ļauj pienācīgi ņemt vērā katras kredītiestādes pakļautību tās darbībai piemītošiem specifiskiem riskiem un neietekmē kredītiestādei saskaņā ar šā likuma 36. 3 panta ceturto daļu un šā panta 4. 4 daļu un 4. 7 daļas 2. punktu noteikto pasākumu specifiskumu. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par vienotas metodoloģijas izmantošanu. (2 2 ) Nosakot šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti, Latvijas Banka piemēro proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem, kā arī var ņemt vērā, vai ir izpildīti visi šādi kritēriji: 1) kredītiestāde nav globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienība ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 136. apakšpunkta izpratnē; 2) kredītiestāde nav identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde saskaņā ar šā likuma 35. 9 pantu; 3) kredītiestāde ietilpst tādā grupā, kurā mātes sabiedrība un lielākā daļa meitas sabiedrību ir kredītiestādes un kurām ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus; 4) šīs daļas 3. punktā minētās meitas sabiedrības atbilst visiem šādiem kritērijiem: a) tās vai lielākā daļa no tām tiek uzskatītas par savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām vai krājsabiedrībām saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un tām saskaņā ar dalībvalsts vai ārvalsts tiesību aktiem ir piemērojamas maksimālās robežvērtības vai ierobežojumi attiecībā uz sadalāmās peļņas maksimālo līmeni, b) to aktīvu kopsumma individuāli vai subkonsolidēti nepārsniedz 30 miljardus euro . (2 3 ) Latvijas Banka, ņemot vērā kredītiestādes biznesa modeli, šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā ietver tās pārvaldības sistēmas un risku pārvaldīšanas organizācijas atbilstības ESG risku pārvaldīšanai, kā arī kredītiestādes ESG riskiem pakļauto riska darījumu izvērtējumu. Latvijas Banka minētajā novērtējumā ietver arī atbilstoši šā likuma 34. 2 panta 2. 1 daļas prasībām kredītiestādēs izveidoto prudenciālo pārejas plānu atbilstības izvērtējumu, kā arī novērtējumu par kredītiestādes sasniegto progresu tādu ESG risku pārvaldīšanā, kuri rodas, pielāgojoties klimatneitralitātes mērķa un citu atbilstošo ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem saistīto Eiropas Savienības regulatīvo mērķu sasniegšanas procesa rezultātā. Latvijas Banka ņem vērā prudenciālo pārejas plānu atbilstības rezultātus, arī izvērtējot kredītiestādes ESG riskiem pakļautos riska darījumus un novērtējot, vai kredītiestādes ESG risku pārvaldīšanai izveidotās pārvaldības sistēmas un risku pārvaldīšanas organizācija atbilst prudenciālajos pārejas plānos noteiktajiem mērķiem. (2 4 ) Šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma veikšanai par šā likuma 34. 2 panta pirmās daļas 11. punktā minēto prasību izpildi attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru pašreizējo un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, Latvijas Banka ir tiesīga saņemt un apkopot informāciju par kredītiestādes klientiem — juridiskajām personām — no kredītiestādēm un valsts informācijas sistēmām. Valsts informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums sniegt Latvijas Bankai minēto informāciju pēc Latvijas Bankas pamatota pieprasījuma. Latvijas Banka izmanto minēto informāciju savu uzdevumu izpildei, kā arī nodrošina tās pieejamību kredītiestādēm, kuras šo informāciju ir sniegušas vai kurām ir tiesisks pamats to saņemt. (2 5 ) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā ietver kredītiestādes tiešu un netiešu darījumu ar kriptoaktīviem un ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu saistītās pārvaldības sistēmas un risku pārvaldīšanas organizācijas atbilstības izvērtējumu, tostarp ņemot vērā arī atbilstošo risku identificēšanas politiku un procedūru, kā arī šā likuma 34. 2 panta pirmajā daļā minētā novērtējuma atbilstību. (3) Pamatojoties uz veikto pārbaudi un novērtējumu, Latvijas Banka lemj, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestādes likviditāte un pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. (3 1 ) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto pārbaužu un novērtēšanas procesa organizāciju. (3 2 ) Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši novērtējot kredītiestādes darbību, pārvaldības kārtību vai biznesa modeli, Latvijas Bankai rodas pamatotas aizdomas, ka darījumos vai darbībās iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu vai ka pastāv šāds paaugstināts risks, Latvijas Banka par to nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei. Ja pastāv paaugstināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska iespējamība, Latvijas Banka nekavējoties paziņo Eiropas Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā paredzētos pasākumus un darbības. (4) Latvijas Banka nekavējoties informē Eiropas Banku iestādi, ja šajā pantā minētās pārbaudes un novērtējuma rezultātā konstatēts, ka kredītiestāde var radīt sistēmisku risku. (4 1 ) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā papildus kredītriska, operacionālā riska un tirgus risku novērtējumam izvērtē vismaz: 1) kredītiestādes pārvaldību, korporatīvo kultūru un vērtības, valdes un padomes locekļu spēju pildīt savus pienākumus; 2) kredītiestādes komercdarbības modeli; 3) kredītiestādes pakļautību likviditātes riskam, likviditātes riska pārvaldīšanu, ieskaitot alternatīvo scenāriju analīzi, likviditātes riska mazināšanas pasākumu pārvaldīšanu, īpaši likviditātes rezervju apmēru, sastāvu un tajās iekļauto aktīvu kvalitāti, spēkā esošos rīcības plānus ārkārtas situācijām; 4) (izslēgts ar 29.04.2021 . likumu) ; 5) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, — saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus; 6) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, — saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus; 7) kredītiestādes pakļautību koncentrācijas riskam un tā pārvaldīšanu, ieskaitot atbilstību ES regulas Nr. 575/2013 prasībām attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem; 8) kredītiestādes riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu; 9) diversifikācijas efektu ietekmi un to iekļaušanu risku mērīšanas sistēmā; 10) iespēju, ka kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska dēļ, un apsvērumus par iespējamiem šādu zaudējumu rašanās apstākļiem; 11) kredītiestādes pakļautību pārmērīgas sviras riskam; 12) citus kredītiestādei būtiskus riskus; 13) kredītiestādes ieviestās kārtības un procedūras stabilitāti, piemērotību un piemērošanu atlikušā riska pārvaldīšanai ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē, kas saistīts ar atzītu kredītriska mazināšanas metožu izmantošanu; 14) apmēru, kādā kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams attiecībā pret vērtspapīrotiem aktīviem, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, tostarp panākto riska pārneses pakāpi; 15) kredītiestādes ieviestās atbilstīgās politikas un operatīvo darbību apmēru saistībā ar skaitliski izsakāmiem mērķrādītājiem un starpposma mērķrādītājiem, kuri noteikti saskaņā ar šā likuma 34. 2 panta 2. 1 daļas prasībām izveidotajiem prudenciālajiem pārejas plāniem. (4 2 ) Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā veic kredītiestāžu stresa testēšanu, kuras rezultātus ņem vērā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām. Stresa testēšanas metodoloģija atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktajai. Ja kredītiestāde saņem konsultācijas saistībā ar Latvijas Bankas veikto stresa testēšanu, tā nodrošina, lai iestādes vai trešās personas, kas sniedz šīs konsultācijas, neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt stresa testēšanu, piemēram, veicot salīdzinošo novērtēšanu, savstarpējo informācijas apmaiņu, iesniedzamo stresa testēšanas rezultātu optimizēšanu vai noslēdzot vienošanos par kopīgu rīcību. (4 3 ) (Izslēgta ar 29.04.2021 . likumu) (4 4 ) Piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus un ES regulas Nr. 575/2013 attiecīgās prasības, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde: 1) nodrošina papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 101. 16 panta noteikumiem; 2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami šā likuma 34. 1 , 34. 2 vai 36. 2 panta prasību izpildei; 3) izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus, kā arī pilnveido tās iesniegto plānu attiecībā uz tajā noteiktajām darbības jomām un pasākumu izpildes termiņiem; 4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku; 5) sašaurina vai ierobežo komercdarbību vai operāciju (darījumu) apjomu, tostarp noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tās stabilitāti; 6) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem), produktiem vai sistēmām piemītošos riskus; 7) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj kredītiestādei uzturēt stabilu kapitāla bāzi; 8) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla stiprināšanai; 9) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi; 10) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par kredītiestādes pašu kapitālu, likviditāti un sviras rādītāju, ja attiecīgā prasība ir lietderīga un samērīga ar pārskatos iekļaujamās informācijas pieprasīšanas mērķi, kā arī ja pieprasītā informācija nav dublējoša. Jebkāda papildu informācija, ko var pieprasīt no kredītiestādes par uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, uzraudzības procesa kārtību, Latvijas Bankas veikto stresa testēšanu, regulārajām pārbaudēm attiecībā uz atļaujām izmantot iekšējās pieejas un par kredītiestādei piemērojamiem ierobežojumiem saskaņā ar šā likuma 113. panta pirmo daļu, ir uzskatāma par dublējošu, ja tāda pati vai pēc būtības tāda pati informācija jau ir sniegta Latvijas Bankai citādā veidā vai ja tā tādu var sagatavot pati. Latvijas Banka nav tiesīga pieprasīt no kredītiestādes papildu informāciju, ja tā attiecīgu informāciju iepriekš ir saņēmusi atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē un ja minētais atšķirīgais formāts vai detalizācijas pakāpe Latvijas Bankai neliedz sagatavot tikpat kvalitatīvu un ticamu informāciju kā tā, kas būtu sagatavota, izmantojot pieprasīto papildu informāciju, kura tiktu sniegta citādā veidā; 11) pilnveido tos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinā iekļautos modelēšanas un parametru pieņēmumus, kas atšķiras no tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktiem modelēšanas un parametru pieņēmumiem procentu likmju riska pārvaldīšanai netirdzniecības portfelī; 12) pilnveido savu stratēģiju, pārvaldības sistēmu un risku pārvaldīšanas organizāciju, lai mazinātu tās darbībai piemītošos riskus, kas rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes rezultātā, tostarp tādus riskus, kuri rodas pielāgošanās procesā un pārejas tendenču ietekmē, ņemot vērā atbilstošos Eiropas Savienībā, dalībvalstī vai ārvalstī noteiktos likumdošanas vai regulatīvos mērķus. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai šo risku mazināšanas nolūkos kredītiestāde pilnveido atbilstoši šā likuma 34. 2 panta 2. 1 daļas prasībām izveidotajā prudenciālajā pārejas plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu un darbību veikšanu; 13) veic stresa testēšanu vai scenāriju analīzi, lai novērtētu riskus, kas rodas no kriptoaktīvu riska darījumiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas. (4 5 ) (Izslēgta ar 29.04.2021 . likumu) (4 6 ) (Izslēgta ar 29.04.2021 . likumu) (4 7 ) Pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes komercdarbības modeli un šā likuma 34. 1 un 34. 2 pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizācijui, Latvijas Banka izvērtē nepieciešamību noteikt kredītiestādēm šādas īpašas likviditātes prasības: 1) pieprasīt no kredītiestādēm papildu pārskatus par likviditātes pozīcijām vai noteikt, ka pārskati sniedzami biežāk, nekā noteikts ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā vai citos normatīvajos aktos; 2) noteikt kredītiestādēm citas īpašas likviditātes prasības, tostarp arī ierobežojumus aktīvu un saistību termiņstruktūras nesabalansētībai. (4 8 ) Pieņemot lēmumu par īpašu likviditātes prasību noteikšanu un sankciju piemērošanu, pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes biznesa modeli, šā likuma 34. 1 un 34. 2 pantā noteikto risku pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko likviditātes risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu tirgus integritāti, Latvijas Banka izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti un ņem vērā kredītiestādes likviditātes rādītāju atšķirību no šajā likumā vai ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā noteiktajām likviditātes vai stabila finansējuma prasībām. (5) Latvijas Banka nosaka Eiropas Banku iestādes vadlīnijām atbilstošu kārtību, kādā: 1) kredītiestāde pārvalda, tai skaitā identificē, novērtē, analizē un uzrauga procentu likmju risku netirdzniecības portfelī; 2) kredītiestāde novērtē un pārrauga kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī; 3) aprēķināms kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem; 4) nosaka, ka kredītiestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas saskaņā ar šā likuma 49. 2 panta prasībām; 5) aprēķināms kredītiestādes neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. (6) Ja šā panta piektās daļas 3. punktā minētais aprēķins liecina, ka kredītiestādes pašu kapitāla ekonomiskā vērtība samazināsies par 15 procentiem vai vairāk no pirmā līmeņa kapitāla sakarā ar pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām kādā no sešiem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 3. punktam, vai ja konstatēts neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no diviem uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm atbilstoši šā panta piektās daļas 5. punktam, Latvijas Banka īsteno vienu vai vairākus pasākumus saskaņā ar šā panta 4. 4 daļu, izņemot gadījumu, kad tā, piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus, uzskata, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī. (6 1 ) Latvijas Banka piemēro šā panta prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas prasību piemērošanas līmenim. (7) (Izslēgta ar 24.04.2014 . likumu) (8) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana saistībā ar šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi. (9) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanas principiem.