35.16. pants(1) Lai novērstu vai samazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, tai skaitā tādus, kuri rodas klimata pārmaiņu rezultātā un kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību, kuri netiek segti atbilstoši šā likuma 35. 5 , 35. 12 un 35. 15 panta nosacījumiem un kuri pilnā apmērā netiek segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā noteikto aprēķina kārtību, Latvijas Banka var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska darījumiem vai vienam no šā likuma 35. 17 panta pirmajā daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem. Latvijas Banka, pārskatot uz kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību attiecināmas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas piemērotību saskaņā ar šā likuma 35. 17 panta piektajā daļā minēto termiņu, novērtē noteiktās normas atbilstību, ja kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība.
(1) Lai novērstu vai samazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, tai skaitā tādus, kuri rodas klimata pārmaiņu rezultātā un kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību, kuri netiek segti atbilstoši šā likuma 35. 5 , 35. 12 un 35. 15 panta nosacījumiem un kuri pilnā apmērā netiek segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā noteikto aprēķina kārtību, Latvijas Banka var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska darījumiem vai vienam no šā likuma 35. 17 panta pirmajā daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem. Latvijas Banka, pārskatot uz kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību attiecināmas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas piemērotību saskaņā ar šā likuma 35. 17 panta piektajā daļā minēto termiņu, novērtē noteiktās normas atbilstību, ja kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība.
1(2) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir šādu lielumu kopsumma: 1) saskaņā ar šā likuma 35. 20 panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz kopējo riska darījumu vērtību attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto kopējo riska darījumu vērtību; 2) saskaņā ar šā likuma 35. 20 panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz riska darījumu veidu attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto šā riska darījumu veida riska darījumu vērtību. (3) Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka, pamatojoties uz riska darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulai Nr. 575/2013 . (4) Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35. 27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus. (5) Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Latvijas Banka var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113. pantā noteiktās darbības.
(1) Latvijas Banka kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz:
11) visiem riska darījumiem Latvijas Republikā; 2) šādiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem Latvijas Republikā: a) visiem riska darījumiem ar privātpersonām (fiziskajām personām), kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku, b) visiem riska darījumiem ar fiziskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku, c) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai, d) visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai; 3) visiem riska darījumiem citās dalībvalstīs, ievērojot šā likuma 35. 18 panta piektās daļas un 35. 20 panta prasības; 4) šīs daļas 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem citās dalībvalstīs, ja Latvijas Banka pieņem lēmumu atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35. 21 pantu; 5) riska darījumiem ārvalstīs. (2) Latvijas Banka nosaka sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentiem. (3) Latvijas Banka var noteikt dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu apakšgrupām un riska darījumu veidiem un apakšveidiem. (4) Latvijas Banka nodrošina, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. (5) Latvijas Banka vismaz reizi divos gados pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓