34.2. pants(1) Kredītiestāde izstrādā, īsteno un vismaz reizi divos gados pārskata stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un pārraudzīt:

(1) Kredītiestāde izstrādā, īsteno un vismaz reizi divos gados pārskata stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un pārraudzīt:

11) kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku; 2) koncentrācijas risku; 3) vērtspapīrošanas risku; 4) tirgus risku; 5) operacionālo risku, tostarp notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, un riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas rezultātā un saistībā ar tiešiem un netiešiem darījumiem ar kriptoaktīviem un darījumiem ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem; 6) procentu likmju risku netirdzniecības portfelī; 7) kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī; 8) atlikušo risku, kas rodas gadījumā, kad kredītiestādes izmantotās kredītriska mazināšanas metodes varētu izrādīties mazāk efektīvas, nekā plānots; 9) likviditātes risku; 10) pārmērīgas sviras risku, tostarp piesardzīgi ņemot vērā pārmērīgas sviras riska iespējamo pieaugumu, kas izriet no kredītiestādes pašu kapitāla samazināšanās dažādu nelabvēlīgu notikumu izraisītu zaudējumu rezultātā; 11) citus kredītiestādei būtiskus riskus, tostarp riskus, kas saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru pašreizējo un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, kā arī riskus, ko papildus šīs daļas 5. punktā noteiktajam rada tiešie un netiešie darījumi ar kriptoaktīviem. (2) Kredītiestādes stratēģija, politikas, procedūras un sistēmas atbilst tās darbības sarežģītībai un apjomam, kā arī kredītiestādes padomes noteiktajam pieļaujamam risku līmenim un tiek izstrādātas, ņemot vērā kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas. (2 1 ) Kredītiestāde izstrādā un īsteno prudenciālos pārejas plānus, kas ietver kvantificējamus mērķus un procesus finanšu risku, kuri rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes rezultātā, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai. (2 2 ) Latvijas Banka ir tiesīga noteikt kredītiestādei, kas tās lieluma, struktūras un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā ir nozīmīga, izvērtēt nepieciešamību izstrādāt ES regulas Nr. 575/2013 143. panta 1. punktā minēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai ES regulas Nr. 575/2013 325.az pantā minēto alternatīvā iekšējā modeļa pieeju, lai saņemtu atļauju šīs pieejas izmantot pašu kapitāla prasību aprēķinam. (3) Kredītiestāde izstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī nosaka to īstenošanai nepieciešamos pasākumus. (4) Latvijas Banka nosaka prasības kredītiestādes risku pārvaldīšanai, prudenciālo pārejas plānu izstrādei un saturam, rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.