Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles atsevišķās domas lietā Nr. 2018-15-01 "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam"

1Satversmes tiesa 2019. gada 7. jūnijā pieņēma

2spriedumu lietā Nr. 2018-15-01 "Par Augstskolu likuma 27.

3panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību

4Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam"

5(turpmāk - Spriedums) un atzina Augstskolu likuma 27. panta

6piekto daļu attiecībā uz asociētajiem profesoriem un profesoriem,

728. panta otro daļu un 30. panta ceturto daļu, ciktāl tās

8nenodrošina aizsardzību pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu

9darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, (turpmāk - apstrīdētās

10normas) par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk

11- Satversme) 106. panta pirmajam teikumam.

12Piekrītu Spriedumā ietvertajām

13atziņām par to, ka ar apstrīdētajām normām tiek ierobežotas

14Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 106. panta pirmajā teikumā

15noteiktās tiesības saglabāt nodarbošanos, un to, ka no

16apstrīdētajām normām izrietošais pamattiesību ierobežojums ir

17noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, kā arī Spriedumā

18ietvertajām norādēm uz akadēmiskās brīvības izpratnes izšķirošo

19nozīmi šajā lietā. Tomēr nevaru piekrist tiesas secinājumiem par

20to, ka asociēto profesoru un profesoru (turpmāk arī - profesūra)

21nodarbināšana uz noteiktu laiku sasniedz leģitīmo mērķi, un to,

22ka nepastāv citi, alternatīvi līdzekļi.

1Izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai

2apstrīdētajās normās noteiktā regulējuma, ciktāl tas attiecas uz

3augstākā akadēmiskā personāla - asociēto profesoru un profesoru -

4nodarbināšanu uz noteiktu laiku un zinātniskās darbības pārbaudes

5procedūras piemērošanu ik pēc sešu gadu perioda, leģitīmo mērķi

6iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk

7ierobežojošiem līdzekļiem.

8Pieteikuma iesniedzējs paudis uzskatu, ka likumdevējs,

9pieņemot Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu un 30. panta

10ceturto daļu, nav izvērtējis, vai nepastāv citi, personas

11tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši līdzekļi. Kā

12uzsvērts pieteikumā, likumdevējs varējis izveidot tādu sistēmu,

13ka augstākajam akadēmiskajam personālam nav nepieciešams iziet

14atkārtotu ievēlēšanas procedūru, bet zinātniskās darbības

15kvalitāte tiek nodrošināta ar regulāru pārbaužu palīdzību.

16Pieteikuma iesniedzējs pieļauj, ka zinātniskās darbības pārbaudes

17procedūra varētu tikt veikta tikai tādā gadījumā, ja saņemtas

18sūdzības par konkrētas personas darbību, savukārt ar personu,

19kurai attiecīgā akadēmiskā amata ieņemšanai nepieciešamās spējas

20un kvalifikācija vairs nebūtu pietiekamā līmenī, darba tiesiskās

21attiecības varētu tikt izbeigtas atbilstoši Darba likumam. Arī

22tiesībsargs atzinis, ka varētu pastāvēt saudzējošāki līdzekļi, ar

23kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi būtu iespējams

24sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē kā ar apstrīdētajām normām.

25Savukārt Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka

26saudzējošāku līdzekļu nav.

27Satversmes tiesa neuzskatīja, ka ar pieteikuma iesniedzēja

28norādītajiem alternatīvajiem līdzekļiem pamattiesību ierobežojuma

29leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē. Šādam

30vērtējumam es piekrītu. Satversmes tiesa, vadoties arī no Eiropas

31Savienības tiesībām, piesardzīgi norādīja, ka apstrīdētais

32regulējums pats par sevi, proti, profesūras vērtēšana ik pēc

33sešiem gadiem, atbilst leģitīmajam mērķim (sk. Sprieduma 16.2.

34punktu), tomēr nesatur nepieciešamās garantijas pret tā

35ļaunprātīgu izmantošanu (sk. Sprieduma 20.3. punktu).

36Iemesls, kura dēļ Satversmes tiesa principā akceptēja to, ka

37sešu gadu termiņš - iepretim pieteikuma iesniedzēja viedoklim par

38biežāku profesūras vērtēšanu - atbilst Satversmes 106. pantā

39ietvertajām pamattiesībām, ir saistīts ar tiesas sniegto

40akadēmiskās brīvības definīciju. Proti, tiesa pilnīgi pareizi

41uzsvēra: "Zinātniskais un pētniecības darbs ir pastāvīgs un

42nepārtraukts process, kura progress atkarīgs citstarp no

43infrastruktūras un resursu pieejamības, kā arī profesūras

44kvalifikācijas. Turklāt zinātnes attīstība ir iespējama tikai

45akadēmiskās brīvības ietvaros, ko raksturo pastāvīgs dialogs ar

46konkrētajā nozarē strādājošiem kolēģiem Latvijā un ārpus

47Latvijas" (Sprieduma 16.2. punkts). Būtu dīvaini, ja

48zinātnieks, kas iesaistījies ilgtermiņa zinātniskā projektā,

49katru gadu tiktu pārbaudīts attiecībā uz šā projekta virzību.

50Šāda pieeja būtu grūti attaisnojama no akadēmiskās brīvības

51viedokļa.

1Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa Satversmes 106.

2pantu interpretē, ņemot vērā Satversmes 113. pantu, kas nosaka

3valsts pienākumu atzīt zinātniskās, mākslinieciskās un citādas

4jaunrades brīvību (sk. Sprieduma 11.3. punktu).

5Augstskolu likuma 6. pantā noteikts, ka augstskolās tiek

6nodrošināta pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades

7brīvība. Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir saistoša

8arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kuras 13. pantā

9noteikts, ka pētījumu veikšana humanitārajās un eksaktajās

10zinātnēs ir brīva, proti, tiek respektēta pētnieka akadēmiskā

11brīvība. Ir būtiski uzsvērt, ka Satversmes tiesa Spriedumā

12definējusi akadēmisko brīvību, proti, norādījusi, ka tā ietver

13brīvību veikt pasniedzēja darbu, nepakļaujoties noteiktu doktrīnu

14spiedienam, brīvību veikt pētījumus, izplatīt un publicēt tajos

15gūtos rezultātus, brīvību paust savu viedokli par iestādi vai

16sistēmu, kurā pasniedzēji strādā, brīvību no institucionālās

17cenzūras, kā arī brīvību piedalīties profesionālajās vai

18reprezentējošās akadēmiskajās organizācijās. Ikvienam, kurš

19nodarbojas ar zinātni, pētniecību vai mācīšanu, ir tiesības tikt

20pasargātam no jebkādiem valsts mēģinājumiem ietekmēt zināšanu

21iegūšanu un tālāknodošanu (sk. Sprieduma 11.3.

22punktu).

23Tādējādi no Satversmes 113. panta izriet valsts pienākums

24ievērot un aizsargāt profesūras akadēmisko brīvību. Tas nozīmē,

25ka valstij, izvirzot prasības profesūrai, ir pienākums gādāt, lai

26valsts izveidotā profesūras darbības sistēma nodrošinātu

27attiecīgo personu tiesības uz zinātniskās, mākslinieciskās un

28citādas jaunrades brīvību. Tātad, izvērtējot Latvijā izveidoto

29sistēmu, kuras ietvaros profesūra ik pēc sešiem gadiem atskaitās

30par paveikto, ir jāatbild uz jautājumu, vai šāda periodiska

31atskaitīšanās bez jebkādām nodarbinātības garantijām atbilst

32akadēmiskās brīvības principam un sekmē tā ievērošanu.

1Satversmes tiesa Spriedumā atzinusi, ka darbavieta

2ir viena no galvenajām akadēmiskās brīvības īstenošanas

3procesuālajām garantijām (sk. Sprieduma 11.3. punktu).

4Tāpat Satversmes tiesa Spriedumā pamatoti atzinusi, ka profesūra

5ne tikai piedalās tiesību uz kvalitatīvu augstāko izglītību

6nodrošināšanā, bet arī dod pienesumu tautsaimniecības attīstībā,

7kas savukārt ir visas sabiedrības labklājības pamats (sk.

8Sprieduma 14. punktu).

9Varētu pieņemt, ka sešu gadu termiņš, uz kādu persona tiek

10ievēlēta asociētā profesora vai profesora amatā, zināmā mērā

11nodrošina periodisku akadēmiskā personāla atjaunošanos, tādējādi

12sekmējot arī zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades

13attīstību. Tomēr jāņem vērā, ka spēcīgas profesūras esība

14valstī ir viens no obligātajiem valsts ilgtspējīgas attīstības

15priekšnoteikumiem. Ne visās nozarēs veicamā zinātniski

16pētnieciskā darbība ir reducējama uz sešu gadu periodu.

17Zinātniskā darbība ir process, kuru ne vienmēr ir iespējams pēc

18noteiktiem rezultatīviem rādītājiem novērtēt sešu gadu griezumā.

19Uzskatu, ka likumdevēja izraudzītais termiņš pats par sevi

20negarantē zinātniskās darbības kvalitāti. Nenoliedzu, ka

21akadēmiskās darbības kvalitātes novērtēšana ir nepieciešama, taču

22- vai tā tiek nodrošināta ar Latvijā radīto sistēmu?

23Satversmes tiesa norāda, ka Latvijā joprojām, kaut arī

24apstrīdētās normas to neparedz, personu zinātniskās darbības

25kvalitātes novērtēšanai tiek izmantota aizklātas balsošanas

26procedūra (sk. Sprieduma 16.1. punktu). Ja jau tiek

27izmantoti tādi vērtēšanas kritēriji kā pretendenta pētnieciskā

28darbība ilgtermiņā, zinātnisko publikāciju nozīmīgums, kā arī

29darbs ar studentiem, nav saskatāms pamatojums tam, ka

30nepieciešama aizklāta balsošana. Šāda prakse ir pretrunā ar

31kvalitatīvas zinātnes nepieciešamību pēc dialoga.

32Zinātnes būtība ir dialogs, ideju un argumentu

33izklāstīšana, pamatošana, pretargumentu un kritikas uzklausīšana.

34Spēcīga profesūra ir tāda, kas aktīvi darbojas zinātnē. Bez

35zinātnes nav profesūras. Kvalitatīva zinātniskā darbība citstarp

36ietver dialogu ar radniecīgās nozarēs strādājošiem zinātniekiem

37no visas pasaules. Mūsdienu informācijas sabiedrībā īpaši būtiska

38ir iesaiste starptautiskos zinātniskajos procesos. Norobežošanās

39no pasaules zinātnes procesiem noved pie zinātniskās darbības

40stagnācijas.

41Tādējādi lietas materiāli nerada pārliecību, ka

42apstrīdētais regulējums, proti, līgumu slēgšana ar profesūru uz

43sešu gadu termiņu, sekmētu profesūras darbību atbilstoši

44akadēmiskās brīvības principam un ilgtermiņā nodrošinātu

45kvalitatīvu zinātni visās valstij svarīgajās jomās.

1Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija lietā

2nav sniegušas argumentus tam, vai, ilgstoši turoties pie

3apstrīdēto normu regulējuma, ir veikta citu valstu prakses

4analīze. Kvalitatīva zinātniskā pētniecība neaprobežojas ar vienu

5valsti. Uzskatu, ka Latvijā pastāvošais profesūras atlases un

6nodarbinātības regulējums nebūtu vērtējams atrauti no citās

7valstīs, īpaši Eiropas valstīs, pastāvošās prakses. Nebūtu vēlama

8distancēšanās no citu valstu prakses arī jautājumā par augstākā

9akadēmiskā personāla zinātniskās darbības kvalitātes vērtēšanu.

10Līdz ar to iespējamie alternatīvie līdzekļi būtu aplūkojami

11kontekstā ar citu valstu pieredzi.

12Aplūkojot citu Eiropas valstu praksi, varētu konstatēt, ka

13tieši profesora amata iegūšana ir ilgstošs process. Tā ir

14akadēmiskās karjeras virsotne, un, lai to sasniegtu, ir

15nepieciešams daudzus gadus ilgs darbs citos akadēmiskajos amatos,

16attiecībā uz kuriem varētu arī pastāvēt terminēto līgumu sistēma.

17Dažās valstīs ir spēkā noteikums pat par īpašas pārbaudes

18nokārtošanu, lai iegūtu profesora amatu, kas ir pamats beztermiņa

19līguma slēgšanai. Tomēr pastiprināta nozīme tiek piešķirta

20zinātniskajam darbam un tādām publikācijām, kuras raisījušas

21zinātnisku diskusiju, kuras tikušas izmantotas praksē un uz kurām

22atsaucas citi zinātnieki gan nacionālās zinātnes, gan pasaules

23zinātnes diskursā. Tātad citās Eiropas valstīs uzsvars tiek likts

24uz akadēmiskā personāla sniegumu pēc būtības, proti, kvalitatīvo

25aspektu. Atbilstoši tam tiek sniegtas arī darba garantijas.

26Tādējādi citu valstu prakse norāda

27uz to, ka pastāv citi, alternatīvi risinājumi.

1Likumdevēja pienākums ir periodiski pārskatīt

2regulējumu, ja pastāv šaubas vai sabiedrībā notiek diskusija par

3to, vai regulējums joprojām atbilst sabiedrības vajadzībām un

4sekmē tās attīstību. Likumdevējam jāpārbauda, vai nepastāv

5apstākļi, kas prasa novecojuša tiesiskā regulējuma maiņu,

6pielāgošanu sabiedrības attīstības tendencēm. Likumdevējam ar

7parlamentārās kontroles starpniecību vai citiem tā rīcībā esošiem

8tiesiskajiem līdzekļiem būtu jāgādā, lai arī augstākā akadēmiskā

9personāla atlases un nodarbinātības kārtība tiek pārskatīta,

10ievērojot augstākās izglītības un zinātnes īpašo nozīmi valsts

11attīstībā un nepieciešamību pēc pastāvīgas saiknes arī ar

12starptautisko zinātnisko vidi.

13Apstrīdētās normas pamatā ir pieņemtas pirms Latvijas

14iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā atzīts Sprieduma 17.1. punktā,

15vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem akadēmiskā personāla īpatsvars

16Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Arī Pasaules

17Banka ziņojumā par akadēmisko karjeru Latvijā ir norādījusi uz

18nepieciešamību lūkoties pēc jauniem akadēmiskā personāla atlases

19risinājumiem (sk. Sprieduma 16.1. punktu). Kā norādījusi

20Satversmes tiesa, viens no šādas situācijas rašanās cēloņiem ir

21arī tas, ka savulaik vecuma ierobežojums attiecībā uz

22akadēmiskajiem amatiem tika atcelts.

23Augstākā akadēmiskā personāla atlase un nodarbinātība ir

24ārkārtīgi būtisks faktors, kas ietekmē augstākās izglītības,

25zinātnes un pētniecības līmeni Latvijas augstskolās un vispār

26valstī. Tāpēc likumdevējam būtu īpaši jāpievēršas šim jautājumam,

27apsverot un izstrādājot jēgpilnu risinājumu. Augstākā izglītība

28un zinātne ir būtiska sabiedrības kultūras, ekonomikas un vides

29ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa. Akadēmiskajai brīvībai ir

30būtiska nozīme visas sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Tādēļ

31kavēšanās rosināt diskusiju par augstākā akadēmiskā personāla

32atlases un nodarbinātības kārtību ilgtermiņā var negatīvi

33ietekmēt Latvijas sabiedrības labklājību.

34Tādējādi ir virkne faktu, kas

35liecina par to, ka likumdevējam bija nepieciešams no valsts

36ilgtermiņa attīstības viedokļa pārskatīt nacionālās profesūras -

37galvenā zinātnes attīstības garanta - veidošanas sistēmu un

38vērtēšanas kritērijus.

39Satversmes tiesas tiesnese I.

40Ziemele

41Rīgā 2019. gada 19. jūnijā