3. pants

1Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa Satversmes 106.

2pantu interpretē, ņemot vērā Satversmes 113. pantu, kas nosaka

3valsts pienākumu atzīt zinātniskās, mākslinieciskās un citādas

4jaunrades brīvību (sk. Sprieduma 11.3. punktu).

5Augstskolu likuma 6. pantā noteikts, ka augstskolās tiek

6nodrošināta pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades

7brīvība. Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir saistoša

8arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kuras 13. pantā

9noteikts, ka pētījumu veikšana humanitārajās un eksaktajās

10zinātnēs ir brīva, proti, tiek respektēta pētnieka akadēmiskā

11brīvība. Ir būtiski uzsvērt, ka Satversmes tiesa Spriedumā

12definējusi akadēmisko brīvību, proti, norādījusi, ka tā ietver

13brīvību veikt pasniedzēja darbu, nepakļaujoties noteiktu doktrīnu

14spiedienam, brīvību veikt pētījumus, izplatīt un publicēt tajos

15gūtos rezultātus, brīvību paust savu viedokli par iestādi vai

16sistēmu, kurā pasniedzēji strādā, brīvību no institucionālās

17cenzūras, kā arī brīvību piedalīties profesionālajās vai

18reprezentējošās akadēmiskajās organizācijās. Ikvienam, kurš

19nodarbojas ar zinātni, pētniecību vai mācīšanu, ir tiesības tikt

20pasargātam no jebkādiem valsts mēģinājumiem ietekmēt zināšanu

21iegūšanu un tālāknodošanu (sk. Sprieduma 11.3.

22punktu).

23Tādējādi no Satversmes 113. panta izriet valsts pienākums

24ievērot un aizsargāt profesūras akadēmisko brīvību. Tas nozīmē,

25ka valstij, izvirzot prasības profesūrai, ir pienākums gādāt, lai

26valsts izveidotā profesūras darbības sistēma nodrošinātu

27attiecīgo personu tiesības uz zinātniskās, mākslinieciskās un

28citādas jaunrades brīvību. Tātad, izvērtējot Latvijā izveidoto

29sistēmu, kuras ietvaros profesūra ik pēc sešiem gadiem atskaitās

30par paveikto, ir jāatbild uz jautājumu, vai šāda periodiska

31atskaitīšanās bez jebkādām nodarbinātības garantijām atbilst

32akadēmiskās brīvības principam un sekmē tā ievērošanu.