2. pants

1Izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai

2apstrīdētajās normās noteiktā regulējuma, ciktāl tas attiecas uz

3augstākā akadēmiskā personāla - asociēto profesoru un profesoru -

4nodarbināšanu uz noteiktu laiku un zinātniskās darbības pārbaudes

5procedūras piemērošanu ik pēc sešu gadu perioda, leģitīmo mērķi

6iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk

7ierobežojošiem līdzekļiem.

8Pieteikuma iesniedzējs paudis uzskatu, ka likumdevējs,

9pieņemot Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu un 30. panta

10ceturto daļu, nav izvērtējis, vai nepastāv citi, personas

11tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši līdzekļi. Kā

12uzsvērts pieteikumā, likumdevējs varējis izveidot tādu sistēmu,

13ka augstākajam akadēmiskajam personālam nav nepieciešams iziet

14atkārtotu ievēlēšanas procedūru, bet zinātniskās darbības

15kvalitāte tiek nodrošināta ar regulāru pārbaužu palīdzību.

16Pieteikuma iesniedzējs pieļauj, ka zinātniskās darbības pārbaudes

17procedūra varētu tikt veikta tikai tādā gadījumā, ja saņemtas

18sūdzības par konkrētas personas darbību, savukārt ar personu,

19kurai attiecīgā akadēmiskā amata ieņemšanai nepieciešamās spējas

20un kvalifikācija vairs nebūtu pietiekamā līmenī, darba tiesiskās

21attiecības varētu tikt izbeigtas atbilstoši Darba likumam. Arī

22tiesībsargs atzinis, ka varētu pastāvēt saudzējošāki līdzekļi, ar

23kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi būtu iespējams

24sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē kā ar apstrīdētajām normām.

25Savukārt Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka

26saudzējošāku līdzekļu nav.

27Satversmes tiesa neuzskatīja, ka ar pieteikuma iesniedzēja

28norādītajiem alternatīvajiem līdzekļiem pamattiesību ierobežojuma

29leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē. Šādam

30vērtējumam es piekrītu. Satversmes tiesa, vadoties arī no Eiropas

31Savienības tiesībām, piesardzīgi norādīja, ka apstrīdētais

32regulējums pats par sevi, proti, profesūras vērtēšana ik pēc

33sešiem gadiem, atbilst leģitīmajam mērķim (sk. Sprieduma 16.2.

34punktu), tomēr nesatur nepieciešamās garantijas pret tā

35ļaunprātīgu izmantošanu (sk. Sprieduma 20.3. punktu).

36Iemesls, kura dēļ Satversmes tiesa principā akceptēja to, ka

37sešu gadu termiņš - iepretim pieteikuma iesniedzēja viedoklim par

38biežāku profesūras vērtēšanu - atbilst Satversmes 106. pantā

39ietvertajām pamattiesībām, ir saistīts ar tiesas sniegto

40akadēmiskās brīvības definīciju. Proti, tiesa pilnīgi pareizi

41uzsvēra: "Zinātniskais un pētniecības darbs ir pastāvīgs un

42nepārtraukts process, kura progress atkarīgs citstarp no

43infrastruktūras un resursu pieejamības, kā arī profesūras

44kvalifikācijas. Turklāt zinātnes attīstība ir iespējama tikai

45akadēmiskās brīvības ietvaros, ko raksturo pastāvīgs dialogs ar

46konkrētajā nozarē strādājošiem kolēģiem Latvijā un ārpus

47Latvijas" (Sprieduma 16.2. punkts). Būtu dīvaini, ja

48zinātnieks, kas iesaistījies ilgtermiņa zinātniskā projektā,

49katru gadu tiktu pārbaudīts attiecībā uz šā projekta virzību.

50Šāda pieeja būtu grūti attaisnojama no akadēmiskās brīvības

51viedokļa.