1Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija lietā
2nav sniegušas argumentus tam, vai, ilgstoši turoties pie
3apstrīdēto normu regulējuma, ir veikta citu valstu prakses
4analīze. Kvalitatīva zinātniskā pētniecība neaprobežojas ar vienu
5valsti. Uzskatu, ka Latvijā pastāvošais profesūras atlases un
6nodarbinātības regulējums nebūtu vērtējams atrauti no citās
7valstīs, īpaši Eiropas valstīs, pastāvošās prakses. Nebūtu vēlama
8distancēšanās no citu valstu prakses arī jautājumā par augstākā
9akadēmiskā personāla zinātniskās darbības kvalitātes vērtēšanu.
10Līdz ar to iespējamie alternatīvie līdzekļi būtu aplūkojami
11kontekstā ar citu valstu pieredzi.
12Aplūkojot citu Eiropas valstu praksi, varētu konstatēt, ka
13tieši profesora amata iegūšana ir ilgstošs process. Tā ir
14akadēmiskās karjeras virsotne, un, lai to sasniegtu, ir
15nepieciešams daudzus gadus ilgs darbs citos akadēmiskajos amatos,
16attiecībā uz kuriem varētu arī pastāvēt terminēto līgumu sistēma.
17Dažās valstīs ir spēkā noteikums pat par īpašas pārbaudes
18nokārtošanu, lai iegūtu profesora amatu, kas ir pamats beztermiņa
19līguma slēgšanai. Tomēr pastiprināta nozīme tiek piešķirta
20zinātniskajam darbam un tādām publikācijām, kuras raisījušas
21zinātnisku diskusiju, kuras tikušas izmantotas praksē un uz kurām
22atsaucas citi zinātnieki gan nacionālās zinātnes, gan pasaules
23zinātnes diskursā. Tātad citās Eiropas valstīs uzsvars tiek likts
24uz akadēmiskā personāla sniegumu pēc būtības, proti, kvalitatīvo
25aspektu. Atbilstoši tam tiek sniegtas arī darba garantijas.
26Tādējādi citu valstu prakse norāda
27uz to, ka pastāv citi, alternatīvi risinājumi.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓