8. pants

1Pieaicinātā persona - Dr. iur. Inga Kačevska

2- norāda, ka starptautisko šķīrējtiesu tiesību avotos

3šķīrējtiesas kompetences princips tiekot saprasts šādi: ja kāda

4no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma spēku, šķīrējtiesas sastāvs

5var ne tikai noteikt savu jurisdikciju un turpināt skatīt strīdu,

6bet arī taisīt spriedumu pēc būtības. Tādējādi šķīrējtiesa esot

7pirmā, kas skata jautājumu par tās jurisdikciju. Tomēr

8šķīrējtiesas kompetences princips neliedzot pusēm tiesības

9vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai apstrīdētu

10šķīrējtiesas līguma spēkā esamību.

11Situācija, kad šķīrējtiesas lēmumu par tās jurisdikciju nevar

12apstrīdēt vispārējās jurisdikcijas tiesā, esot nepieņemama.

13Proti, šādā gadījumā pusei neesot pieejami nekādi citi tiesiskās

14aizsardzības līdzekļi, lai pierādītu, ka šķīrējtiesai nav

15jurisdikcijas. Turklāt praksē tādi gadījumi, kad šķīrējtiesa

16atsakās no savas jurisdikcijas, esot ļoti reti un Latvijā

17šķīrējtiesas process ne vienmēr tiekot izmantots labā ticībā.

18Vispārējās jurisdikcijas tiesas kontrole pār šķīrējtiesu esot

19nepieciešama, lai vairotu komersantu uzticību šķīrējtiesām.

20Tiesai esot jāpārliecinās, vai šķīrējtiesas spriedums ir taisīts,

21pamatojoties uz spēkā esošu šķīrējtiesas līgumu, un vai

22šķīrējtiesa, lemdama par tās jurisdikciju, nav pārkāpusi savas

23kompetences robežas.

24Pieņemot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma piespiedu

25izpildi, vispārējās jurisdikcijas tiesai vajagot pārbaudīt, vai

26ir pievienots šķīrējtiesas līguma oriģināls. Kaut arī

27Civilprocesa likumā nav paredzēts tāds izpildu raksta

28neizsniegšanas pamats kā šķīrējtiesas līguma oriģināla trūkums,

29tomēr šis jautājums būtu vērtējams kopsakarā ar puses iebildumiem

30pret šķīrējtiesas līguma spēkā esamību.

31Civilprocesa likums neregulējot to, kas notiek ar šķīrējtiesas

32spriedumu, ja sakarā ar to netiek izsniegts izpildu raksts.

33Civilprocesa likuma 537. pantā esot uzskaitīti gadījumi, kad

34strīds ir izskatāms tiesā vai šķīrējtiesā atkārtoti, ja stājies

35spēkā lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu. Tomēr

36šķīrējtiesas spriedums nevarot zaudēt spēku automātiski. Pat tad,

37ja Latvijā izpildu raksts nav izsniegts, ieinteresētā puse varot

38mēģināt panākt šķīrējtiesas sprieduma izpildi citā valstī. Līdz

39ar to likumdevējam būtu jānosaka kārtība, kādā šķīrējtiesas

40spriedums atceļams vai atzīstams par spēkā neesošu.

41Inga Kačevska vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka

42Latvijā būtu nepieciešams pilnībā ieviest Apvienoto Nāciju

43Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas

441985. gada Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumu

45(turpmāk - Parauglikums). Parauglikums efektīvi darbojoties citās

46valstīs, tam esot izstrādāti plaši komentāri, un esot pieejama

47apjomīga tiesu prakse katra panta piemērošanā. Tādējādi tas

48palīdzēšot atrisināt daudzus šobrīd aktuālus ar šķīrējtiesām

49saistītus jautājumus.

50Tiesas sēdē pieaicinātā persona papildus norādīja, ka

51šķīrējtiesas procesa ātrums jau sen vairs neesot vērtējams kā

52pozitīva šķīrējtiesu iezīme. Par šķīrējtiesas procesa ātrumu

53svarīgākas esot personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tās esot

54vērtējamas augstāk arī par procesuālās ekonomijas principu.

55Šķīrējtiesu darbībā esot nepieciešami būtiski uzlabojumi,

56īpaši attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas kontroli pār

57šķīrējtiesu darbību. Saeimā pieņemtais Šķīrējtiesu likums

58situāciju neuzlabojot.