5. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā

3norma, ciktāl tā nepieļauj vispārējās jurisdikcijas tiesā

4tiesvedību par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību

5gadījumā, kad persona nav izteikusi gribu slēgt šķīrējtiesas

6līgumu, ir pretrunā ar Satversmes 92. panta pirmo teikumu.

7Valstij, atzīstot tādus alternatīvos strīdu izskatīšanas

8veidus kā šķīrējtiesa, to darbības regulējumam vajagot izvirzīt

9tādas pašas prasības kā valsts tiesu varai, proti - tiesas

10objektivitāte un taisnīgs nolēmums. Arī mehānismam, ar kuru

11valsts kontrolē šķīrējtiesu nolēmumus, vajagot nodrošināt to, lai

12valsts ar savu rīcību atzītu tikai tādu šķīrējtiesas procesu,

13kurā ir ievērots taisnīgums un objektivitāte.

14Latvijā šķīrējtiesas spriedums neesot pārsūdzams, un, lai tas

15tiktu izpildīts piespiedu kārtā, nepieciešams vērsties vispārējās

16jurisdikcijas tiesā ar lūgumu izsniegt izpildu rakstu. Tādējādi

17šķīrējtiesas kontrole esot koncentrēta tikai izpildu raksta

18izsniegšanas stadijā.

19Tiesībsargs uzsver, ka šķīrējtiesas tiesiskajā regulējumā esot

20konstatējami būtiski trūkumi, kas pieļaujot netaisnīgu

21tiesvedības procesu. Turklāt vispārējās jurisdikcijas tiesai

22piešķirtās tiesības labot šķīrējtiesas pieļautās kļūdas esot

23nepietiekamas.

24Tiesas sēdē Tiesībsarga pilnvarotā pārstāve Santa Tivaņenkova

25papildus norādīja, ka arī Tiesībsarga birojā tiekot saņemtas

26personu sūdzības par šķīrējtiesu darbību. Bieži nākoties

27saskarties ar situāciju, kad persona nemaz nav zinājusi, ka

28noticis šķīrējtiesas process, un to uzzinājusi vienīgi tad, kad

29pret to jau uzsākta piedziņa.

30Civilprocesa likuma 536. panta pirmās daļas regulējums neesot

31pietiekams, lai vispārējās jurisdikcijas tiesas spētu kontrolēt

32šķīrējtiesas procesa neatkarību un objektivitāti. Šis regulējums

33novedot pie tā, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas legalizējot

34šķīrējtiesu spriedumus un izsniedzot izpildu rakstu pat tajos

35gadījumos, kad šķīrējtiesas procesā nav uzrādīts līguma oriģināls

36un pārbaudīts, vai puses brīvi paudušas gribu šādu līgumu slēgt.

37Civilprocesa likums pieļaujot tādu situāciju, ka šķīrējtiesa

38taisot spriedumus, kas tikai formāli atbilstot likuma prasībām,

39bet būtībā esot balstīti uz spēkā neesošiem dokumentiem. Turklāt

40šādi šķīrējtiesas spriedumi saglabājot savu spēku pat tad, ja

41vispārējās jurisdikcijas tiesa atsaka izpildu raksta

42izsniegšanu.