4. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam

3teikumam.

4Viena no šķīrējtiesas procesa priekšrocībām esot strīda

5izskatīšanas ātrums, un šķīrējtiesas jurisdikcijas pamats esot

6šķīrējtiesas līgums. Tādējādi šķīrējtiesas tiesības lemt par tās

7jurisdikciju esot nesaraujami saistītas arī ar tiesībām lemt par

8šķīrējtiesas līguma spēkā esamību vai neesamību. Ja pastāvētu

9iespēja jautājumu par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību izskatīt

10vispārējās jurisdikcijas tiesā, tad persona varētu izvairīties no

11savu saistību izpildes.

12Valsts neesot atbildīga par šķīrējtiesas procesā pieļautiem

13pamattiesību pārkāpumiem, tomēr valstij esot pienākums nodrošināt

14līdzekļus aizsardzībai pret šķīrējtiesas procesā pieļautiem

15procesuālo tiesību pārkāpumiem. Šā iemesla dēļ Civilprocesa

16likuma 536. pantā noteikti gadījumi, kādos vispārējās

17jurisdikcijas tiesa neatzīst šķīrējtiesas procesa rezultātu.

18Ja kāda no šķīrējtiesas procesa pusēm ceļ iebildumus, norādot

19uz šķīrējtiesas līguma spēkā neesamību vai iespējamu viltojumu,

20šķīrējtiesai esot pienākums lemt par izteikto iebildumu

21pamatotību, tostarp arī izlemt pieteikto lūgumu par ekspertīzes

22noteikšanu. Ja vispārējās jurisdikcijas tiesa konstatē, ka

23šķīrējtiesa nav izlēmusi puses pieteikto lūgumu par ekspertīzes

24noteikšanu, tā varot lemt par to, vai minētā lūguma neizlemšana

25nav uzskatāma par tādu šķīrējtiesas procesa pārkāpumu, kas varētu

26būt pamats atteikumam izsniegt izpildu rakstu.

27Civilprocesa likuma 534. panta pirmās daļas 2. punkts noteic,

28ka pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno dokumentu,

29kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu

30izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu.

31Minētā dokumenta iesniegšana dodot tiesai iespēju pārliecināties

32par šķīrējtiesas klauzulas esamību. Ja pieteikumam nav pievienots

33Civilprocesa likuma 534. panta pirmās daļas 2. punktā norādītais

34dokuments, tiesnesis pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez

35virzības un nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā

36termiņā persona nav iesniegusi trūkstošos dokumentus, tiesnesis

37pieņemot lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu un nosūtot to

38atpakaļ iesniedzējam.

39Vispārējās jurisdikcijas tiesai, izlemjot pieteikumu par

40šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi, esot pienākums

41izvērtēt, vai šķīrējtiesa, taisot nolēmumu, nav pārkāpusi savas

42kompetences robežas. Ja lietas dalībnieks saskaņā ar Civilprocesa

43likuma 534.1 panta otrās daļas 4. punktu paskaidrojumā

44norāda, piemēram, uz iespējamu šķīrējtiesas līguma viltojumu,

45vispārējās jurisdikcijas tiesai esot tiesības pieprasīt no

46šķīrējtiesas nepieciešamos lietas materiālus vai visu lietu, lai

47pārbaudītu paskaidrojumā norādīto apstākļu esamību. Tāpat

48vispārējās jurisdikcijas tiesai esot tiesības izprasīt

49šķīrējtiesas līguma oriģinālu, lai pirms izpildu raksta

50izsniegšanas to nosūtītu ekspertīzes veikšanai. Līdz ar to spēkā

51esošais Civilprocesa likuma regulējums paredzot efektīvu

52šķīrējtiesas procesa kontroles mehānismu vispārējās jurisdikcijas

53tiesā un nodrošinot personai tiesības uz taisnīgu tiesu.

54Ja ir pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, kas

55saistīts ar iespējamu līguma viltošanu, personai esot tiesības

56iesniegt pieteikumu izmeklēšanas iestādē. Kriminālprocesa likuma

57371. panta pirmā daļa uzliekot par pienākumu procesuāli

58pilnvarotai amatpersonai uzsākt kriminālprocesu savas kompetences

59ietvaros sakarā ar jebkuru Kriminālprocesa likuma 369. pantā

60minēto iemeslu. Savukārt jautājuma par izpildu raksta izsniegšanu

61izlemšana šādā gadījumā esot apturama līdz brīdim, kad stājas

62spēkā galīgais nolēmums kriminālprocesā.

63Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve Tiesu

64sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža papildus

65norādīja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesības vērtēt

66šķīrējtiesas kompetenci novestu pie tā, ka šķīrējtiesas process

67vairs nebūtu ātrs. Proti, jebkuram šķīrējtiesas procesa

68dalībniekam būtu iespēja vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā

69ar iebildumiem pret šķīrējtiesas līguma spēkā esamību.

70Spēkā esošais regulējums par šķīrējtiesas sprieduma tiesiskuma

71kontroli izpildu raksta izsniegšanas stadijā aizsargājot personas

72tiesības uz taisnīgu tiesu. Ja šķīrējtiesas procesā pieļauti

73būtiski procesuālie pārkāpumi, tad tiesa piemērojot Civilprocesa

74likuma 536. panta pirmās daļas 6. punktu un atsakot izpildu

75raksta izsniegšanu. Ja viena puse uzskata, ka šķīrējtiesas līgums

76ir viltots, tad izpildu raksta izsniegšanas procesā tā varot

77informēt tiesu par apsvērumiem, kas norāda uz būtiskiem

78šķīrējtiesas procesā pieļautiem pārkāpumiem.

79Pierādīšanas līdzekļi un pierādīšanas iespējas tiesvedības

80procesā šķīrējtiesā un tiesvedības procesā vispārējās

81jurisdikcijas tiesā būtiski neatšķiroties, un abi šie procesi

82esot balstīti uz sacīkstes principu. Tādējādi šķīrējtiesā

83pieņemtais nolēmums esot atkarīgs no katras puses aktivitātes un

84iniciatīvas.

85Šķīrējtiesu likuma izstrādāšanas laikā daudzi eksperti esot

86norādījuši, ka puses tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas

87tiesā un apstrīdēt šķīrējtiesas kompetenci apdraudēšot

88šķīrējtiesas procesa mērķu sasniegšanu. Līdz ar to šķīrējtiesas

89process vairs nebūšot tik ātrs, jo jebkura puse to varēšot kavēt.

90Tādēļ Šķīrējtiesu likumā esot saglabāts tāds regulējums, kāds

91ietverts apstrīdētajā normā.