17. pants

1Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92.

2pantā minētais jēdziens "taisnīga tiesa" ietver divus

3aspektus, proti, "taisnīga tiesa" kā neatkarīga tiesu

4varas institūcija, kas izskata lietu, un "taisnīga

5tiesa" kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process,

6kurā lieta tiek izskatīta. Pirmajā aspektā šis jēdziens

7interpretējams kopsakarā ar Satversmes sesto nodaļu, otrajā -

8sasaistē ar tiesiskas valsts principu, kas izriet no Satversmes

91. panta (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma

10lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 2. punktu).

11Abi aspekti - gan institucionālais, kas nozīmē, ka tiesai ir

12jābūt taisnīgai, gan arī procesuālais, kas paredz, ka ikvienam ir

13tiesības uz brīvu pieeju tiesai, - ir nesaraujami saistīti:

14nebūtu nozīmes tiesas taisnīgumam, ja netiktu nodrošināta tiesas

15pieejamība, un otrādi - tiesas pieejamība būtu lieka, ja netiktu

16nodrošināts tiesas taisnīgums (sk. Satversmes tiesas 2006.

17gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 8. punktu).

18Tādējādi tiesas iespējas atjaunot taisnīgumu katrā konkrētā

19gadījumā ir nesaraujami saistītas ar likumdevēja pieņemto

20procesuālo un materiālo tiesību normu kopumu, saskaņā ar kuru

21tiek izspriesta konkrētā lieta.

22Satversmes 92. pants nosaka būtisku tiesiskas valsts

23pamatpienākumu - izveidot tiesisku kārtību, ar kuras palīdzību

24ikviena persona spētu efektīvi aizsargāt savas tiesības (sk.

25Satversmes tiesas 2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr.

262011-21-01 7. punktu).

27Satversme tieši neparedz gadījumus, kuros tiesības uz taisnīgu

28tiesu varētu ierobežot, tomēr šīs tiesības nevar uzskatīt par

29absolūtām (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra

30sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 7.1. punktu). Satversme ir

31vienots veselums, un tajā ietvertās normas ir interpretējamas

32sistēmiski. Pieņēmums, ka konkrētām pamattiesībām vispār nevarētu

33noteikt ierobežojumus, nonāktu pretrunā gan ar Satversmē

34garantētajām citu personu pamattiesībām, gan arī ar citām

35Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22.

36oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 2.

37punktu).

38Tiesības uz pieeju tiesai var ierobežot, bet ir jāpārbauda,

39vai ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai: 1) tas ir noteikts

40ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs (sk.,

41piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā

42Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 1.2. punktu).