10. pants

1Pieaicinātā persona - Dr. habil. iur. profesors

2Kalvis Torgāns - tiesas sēdē norādīja, ka apstrīdētajā normā

3ietvertais šķīrējtiesas kompetences princips esot starptautiski

4atzīts un Latvijai to vajadzētu pārņemt bez atrunām. Šķīrējtiesu

5darbībā tiešām esot konstatējamas atsevišķas problēmas. Piemēram,

6šķīrējtiesa nevarot nopratināt lieciniekus, šķīrējtiesu

7reglamenti netiekot kontrolēti, un lietas dalībnieki varot

8atteikties no šķīrējtiesas sprieduma motīvu daļas. Tāpat esot

9konstatējamas pretrunas atsevišķu tiesību normu interpretācijā.

10Tomēr konstitucionālajā sūdzībā minētā situācija šos jautājumus

11neskarot.

12Nevajadzētu izveidoties tādai situācijai, ka lieta nonāk

13šķīrējtiesā, kaut arī viens lietas dalībnieks tam nav devis savu

14piekrišanu. Tomēr izskatāmajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēja ar

15sava pārstāvja starpniecību esot paudusi gribu, ka lieta

16izskatāma šķīrējtiesā. Iespējams, varot apgalvot, ka šāds gribas

17izteikums ir apstrīdams, taču nevarot apgalvot, ka izskatāmajā

18gadījumā nav bijis nekāda gribas izteikuma.

19Slēdzot līgumu, līdzējiem esot divas iespējas. Pirmkārt,

20līdzēji varot nolemt, ka strīdu skatīs vispārējās jurisdikcijas

21tiesa. Šis tiesvedības process esot diezgan garš, un Civilprocesa

22likums to reglamentējot ļoti sīki. Otrkārt, līdzēji varot

23piekrist strīda izskatīšanai šķīrējtiesā. Šādā gadījumā līdzējiem

24pirms šķīrējtiesas līguma slēgšanas esot pienākums izpētīt, ko

25nozīmē šķīrējtiesas process un kādus aprobežojumus tas uzliek.

26Viens no šādiem aprobežojumiem liedzot pusei tiesības pārtraukt

27šķīrējtiesas procesu un "meklēt labāku tiesu", kā arī

28tiesības pārsūdzēt šķīrējtiesas spriedumu.

29Valsts kontrolējot šķīrējtiesas procesu, piemēram, izvirzot

30prasības attiecībā uz šķīrējtiesnešu izglītību, regulējot

31jautājumus, kuri nevar tikt izskatīti šķīrējtiesā, aizsargājot

32galvenos tiesvedības principus un nosakot, ka šķīrējtiesas

33sprieduma tiesiskums tiek kontrolēts izpildu raksta izsniegšanas

34stadijā.

35Ar procesuālās ekonomijas principa sekmēšanu vispārējās

36jurisdikcijas tiesās varot attaisnot to, ka tiesības uz taisnīgu

37tiesu tiek ierobežotas. Savukārt tad, ja Pieteikuma iesniedzējas

38konstitucionālā sūdzība tiktu apmierināta, daudzas personas

39vērstos ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesās un

40norādītu, ka šķīrējtiesas līgums noslēgts bez gribas izteikuma.

41Līdz ar to vispārējās jurisdikcijas tiesās pieaugtu lietu skaits,

42taču tikai dažos gadījumos tiesa atzītu, ka persona nav izteikusi

43savu gribu noslēgt šķīrējtiesas līgumu.

44Kalvis Torgāns atzina to, ka Civilprocesa likumā noteiktie

45termiņi, kādos tiesnesis pieņem lēmumu par izpildu raksta

46izsniegšanu, ir pārāk īsi. Šā iemesla dēļ tiesnesim neesot laika

47iedziļināties pieteikumā un viņš lēmumu pieņemot "pēc

48iespējas formāli". Tāpat pieaicinātā persona norādīja, ka

49Civilprocesa likuma 536. pantā esot "pretkonstitucionāls

50robs" attiecībā uz puses tiesībām apstrīdēt tādu

51šķīrējtiesas spriedumu, kuru nav nepieciešams izpildīt.