13. pants

1Tiesas sēdē pieaicinātā persona - Latvijas

2Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Aigars

3Strupišs - norādīja, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu

4attieksmi pret personām, kuras savas civillietas vešanai izvēlas

5advokātu, un personām, kuras šim pašam nolūkam izvēlas citu

6personu. Tādējādi persona, kura izvēlējusies advokātu, atrodoties

7izdevīgākā stāvoklī nekā persona, kura izvēlējusies citu

8juridiskās palīdzības sniedzēju.

9Tas, kā likumdevējs nodrošina personu tiesības uz taisnīgu

10tiesu, veidojot tiesu sistēmu un noregulējot procesuālās

11tiesības, lielā mērā esot tiesībpolitisks jautājums. Tāpēc varot

12uzskatīt, ka visas sabiedrības un arī atsevišķu personu -

13juridiskās palīdzības sniedzēju klientu - interesēm atbilst tas,

14ka tiek izveidota advokatūra kā profesionāla organizācija, kas,

15rūpējoties par savu biedru profesionalitāti, atbildību un

16izglītošanu, nodrošina pienācīgas kvalitātes juridisko palīdzību.

17Šādā veidā advokāti tiekot pakļauti valsts noteiktai atbildībai

18un kontrolei. Tādējādi juridiskās palīdzības kvalitātes

19garantēšanas labad valsts varējusi apstrīdētajā normā noteikt

20atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras kā juridiskās palīdzības

21sniedzēju izvēlējušās advokātu, un personām, kuras izvēlējušās

22citu juridiskās palīdzības sniedzēju.

23Tiesībpolitisks jautājums esot arī tas, kādas personas drīkst

24būt par pārstāvjiem civillietās. Šajā jautājumā tiesiskais

25regulējums esot liberāls, jo pusei civilprocesā sniedzot plašu

26izvēles brīvību, kas atbilstot puses privātautonomijai. Taču

27likumdevējs, ņemot vērā, ka tam procesuālo tiesību normu

28pieņemšanā ir piešķirta liela rīcības brīvība, varot ieņemt arī

29paternālistisku nostāju un ierobežot juridiskās palīdzības

30sniedzēju loku. Katrā ziņā apstrīdētās normas leģitīmais mērķis

31esot ieviest vienotu tiesisku kārtību, kas sekmē likumību. Tāpēc

32valsts drīkstot paredzēt, ka pusei, kas izvēlas advokātu, ir

33priekšrocība atgūt savus izdevumus par juridisko palīdzību, bet

34pusei, kas neizvēlas advokātu, šādas priekšrocības nav. Šāda

35kārtība neradot Satversmē personai garantēto tiesību uz taisnīgu

36tiesu aizskārumu.