12. pants

1Tiesas sēdē pieaicinātā persona - Dr. iur.

2Edvīns Danovskis - norādīja, ka izskatāmajā lietā Satversmes

392. panta trešā teikuma sakarā ir jānoskaidro, vai konkrētajā

4gadījumā konstatējams nepamatots tiesību aizskārums. Jēdzienu

5"nepamatots tiesību aizskārums" un "prettiesiska

6rīcība" saturs esot atšķirīgs. Proti, pirmais esot plašāks

7jēdziens, un likumdevējam vajagot nodrošināt, ka zināmos

8gadījumos kompensācija ir paredzēta arī par tādu rīcību, kas

9formāli ir tiesiska, piemēram, kad tiek noteikti saimnieciskās

10darbības ierobežojumi.

11Tomēr tiesiskā valstī tiesvedības process kā tāds nevarot būt

12nepamatots tiesību aizskārums un personai vajagot apzināties, ka

13to tiesā var iesūdzēt gan pamatoti, gan nepamatoti. Vienlaikus

14vajagot ņemt vērā, ka tiesvedības process vienmēr ir kādas

15saistības neizpildes vai citāda tiesību aizskāruma sekas,

16respektīvi, prettiesiskas rīcības sekas. Tomēr faktu, ka viena

17persona vēršas ar prasību tiesā pret citu personu, pat ja šī

18prasība tiek atzīta par nepamatotu, nevarot uzskatīt par likumā

19paredzēto tiesību vērsties tiesā ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt

20nevis prasītāja, bet tiesas rīcība esot tā, kas radot pienākumu

21atbildētājam ierasties tiesā. Tāpēc par pašsaprotamiem esot

22atzīstami arī tiesāšanās izdevumi, jo tie izriet no tiesībām uz

23taisnīgu tiesu. Tas nozīmējot, ka izskatāmajā lietā jautājums par

24tiesāšanās izdevumu atlīdzību vērtējams Satversmes 92. panta

25pirmā teikuma ietvaros.

26Savukārt šajā ziņā esot svarīgi noskaidrot, kādēļ tiesāšanās

27izdevumi vispār tiek atlīdzināti. Parasti kā pamatojums šādai

28rīcībai tiekot norādīts apsvērums, ka, pirmkārt, šāda rīcība ir

29taisnīga un, otrkārt, šāda kārtība mazina nepamatotu sūdzību

30iesniegšanu tiesā. Tomēr esot rūpīgi jāapsver, vai ar pieeju

31tiesai ir saistīti visi tiesāšanās izdevumi, tostarp arī tie, kas

32rodas lietas iztiesāšanas gaitā un pēc tiesvedības beigām.