1Mēs piekrītam, ka apstrīdētā norma ierobežo
2parādniekam Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības uz
3privātās dzīves neaizskaramību un var skart arī parādnieka bērna
4privāto dzīvi. Tomēr nepiekrītam metodoloģijai, kas Spriedumā
5izmantota, izvērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību
6ierobežojuma atbilstību samērīguma principam. Nevaram
7pievienoties tiesas secinājumiem par apstrīdētajā normā ietvertā
8pamattiesību ierobežojuma neatbilstību samērīguma principam.
9Tiesa Spriedumā nošķīrusi divas personas - parādnieku un
10parādnieka bērnu -, kurām Satversmes 96. pantā noteiktās
11pamattiesības ierobežo apstrīdētā norma, un bez pārliecinoša
12pamatojuma attiecīgi sadalījusi samērīguma izvērtējumu. Tiesa nav
13pietiekami ņēmusi vērā to, ka apstrīdētā norma attiecas tieši uz
14parādnieka datu publiskošanu.
15Sprieduma 20. punktā tiesa pamatoti atzinusi
16nepieciešamību ievērot līdzsvaru starp dažādām bērna
17pamattiesībām. Tomēr Spriedumā ietvertā argumentācija un
18izdarītie secinājumi norāda uz to, ka faktiski tiesa izskatītajā
19lietā atzinusi bērna tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību
20prioritāti pār bērna tiesībām uz attīstību.
21Tādēļ nepiekrītam tiesas secinājumam
22par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes
2396. pantam.
24Argumentējot savu viedokli, izmantosim Spriedumā lietotos
25saīsinājumus.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓