5. pants

1Turpmākajā Sprieduma tekstā ir pamatoti norādīts:

2lai labotu ilgstoši pastāvējušo nevienlīdzību, likumdevējam ir

3tiesības un noteiktos gadījumos arī pienākums veikt īpašus

4pasākumus (sk. Sprieduma 22.1. un 23.1. punktu). Pēc

5būtības pievienojos Spriedumā secinātajam, ka ar apstrīdēto normu

6noteiktā atšķirīgā attieksme pret vīriešiem radusies, valstij

7īstenojot īpašus pasākumus notiesāto sieviešu tiesību

8nodrošināšanai un vēsturiski radušās dzimumu nevienlīdzības

9mazināšanai (sk. Sprieduma 23.3. punktu).

10Tādējādi vīrieši un sievietes ir salīdzināmās grupas, kas

11vēsturiski atradušās nevienlīdzīgos apstākļos, un tādēļ valstīm

12ir bijis pienākums īstenot īpašus pasākumus, lai nostiprinātu

13sieviešu tiesības. Atbildot uz Satversmes 91. panta otrā teikuma

14testa jautājumu, vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai

15atšķirīgu attieksmi pret šīm personām (personu grupām), tiesai

16bija nepieciešams veikt īpašu atšķirīgās attieksmes analīzi,

17ņemot vērā to, ka starptautiskās cilvēktiesības ir prasījušas no

18valstīm īpašus pasākumus sieviešu tiesību efektīvai aizsardzībai

19un ka šāda atšķirību noteikšana nav uzskatīta par vienlīdzīgo

20tiesību principa pārkāpumu.

21Šie apstākļi norāda uz to, ka atšķirīgās attieksmes definējums

22izskatāmajā lietā nav tāds pats kā vairumā citu ar Satversmes 91.

23pantu saistīto lietu. Īpašo pasākumu gadījumā tiesai būtu

24jādefinē atšķirību juridiskā daba. Proti, jānoskaidro: 1) vai

25apstrīdētā atšķirīgā attieksme ir radusies, valstij īstenojot

26īpašos pasākumus; 2) vai Latvijas starptautiskās saistības

27cilvēktiesību jomā vēl arvien prasa šādu īpašo pasākumu

28īstenošanu; 3) ja starptautiskie standarti un demokrātisko valstu

29prakse ir attīstījusies, - vai konkrētā atšķirīgā attieksme ir

30objektīva un saprātīga. Proti, vai vēl arvien ir samērīgi

31nepiemērot tādus pašus pasākumus otrai salīdzināmajai grupai, vai

32arī turpmāk ir jāsaglabā visi īpašie pasākumi vai daļa no tiem

33attiecībā uz savulaik nevienlīdzīgā situācijā bijušo personu

34grupu. Īpašo pasākumu lietās galvenais jautājums ir par to, vai

35ilgāka īpašo pasākumu uzturēšana spēkā nesamērīgi neierobežo tās

36salīdzināmās grupas tiesības, kurai šādus pasākumus nepiemēro.

37Turklāt jāatceras, ka šādu pasākumu nepiemērošana zināmā laika

38posmā netiek uzskatīta par vienlīdzīgo tiesību principa

39pārkāpumu.