6. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertie līdzekļi esot piemēroti

3šīs normas leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo sekmējot nodokļu

4iemaksāšanu valsts budžetā. Tieslietu ministrija norāda, ka

5apstrīdētā norma ietver vienīgi motivējošu kritēriju, kuru

6izpildot komersantam rodas papildu priekšrocības, tas ir,

7tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās. Tādējādi komersanti,

8kuri vēlas piedalīties valsts iepirkuma procedūrās, esot motivēti

9maksāt nodokļus un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas par

10saviem darbiniekiem pilnā apmērā.

11Tieslietu ministrija atsaucas arī uz statistikas datiem, kas

12apstiprina, ka darba devēju izmaksātais atalgojums vairumā

13gadījumu ir vienāds ar valstī noteikto minimālo algu vai mazāks

14par to. Šāds apstāklis norādot uz to, ka komersanti samērā bieži

15saviem darbiniekiem maksā "aplokšņu algas", tātad nemaksā valstij nodokļus

16un sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Šādi komersanti

17iegūstot priekšrocības iepirkuma procedūrās, jo varot piedāvāt

18zemākas cenas nekā tie, kuri pilnā apmērā maksājot nodokļus.

19Tieslietu ministrija atzīst, ka apstrīdētā norma var ierobežot

20atsevišķu pretendentu iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās.

21Tomēr nevarot uzskatīt, ka apstrīdētā norma ierobežotu iespējamo

22pretendentu loku tik lielā mērā, ka nonāktu pretrunā ar Publisko

23iepirkumu likuma mērķi - nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci,

24kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.

25Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētā norma neesot

26pretrunā ar Direktīvas 2004/18/EK 45. panta prasībām. Vērtējot

27Direktīvas 2004/18/EK normas kopsakarā ar Eiropas Savienības

28Tiesas praksi, esot secināms, ka tajā nemaz nav izsmeļoši

29uzskaitīti pretendentu izslēgšanas pamati. Valstij saglabājoties

30rīcības brīvība, ciktāl tas esot nepieciešams pārskatāmības un

31vienlīdzīgas attieksmes principu nodrošināšanai.