7. pants

1Pieaicinātā persona - Iepirkumu uzraudzības

2birojs (turpmāk - IUB) - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst

3augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

4Pēc IUB ieskata, apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis un

5likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa

6sasniegšanai.

7Esot pamatots uzskats, ka pretendenti, kuru darba ņēmēju

8vidējais atalgojums ir būtiski zemāks par attiecīgajā nozarē

9izmaksāto vidējo atalgojumu, izvairoties no nodokļu nomaksas

10saistību izpildes. Līdz ar to šādi pretendenti netaisnīgi

11iegūstot priekšrocības un iespēju piedāvāt zemākas cenas

12iepirkuma procedūrās. Vienlīdz kvalificēti un pieredzējuši

13darbinieki parasti esot līdzīgi atalgoti. Turklāt augstāk un

14mazāk kvalificēto darbinieku, kā arī augstāk un zemāk atalgoto

15darbinieku īpatsvars uzņēmumos parasti esot līdzīgs.

16Apstrīdētā norma veicinot to, ka piegādātāji, kas darbojas

17vienā nozarē un piedalās vienās un tajās pašās iepirkuma

18procedūrās, saviem darbiniekiem nodrošina salīdzināmu vidējā

19atalgojuma izmaksu. Lai gan ar apstrīdēto normu nevarot pilnībā

20nodrošināt, ka visi piegādātāji nodokļus nomaksās pilnā apmērā,

21tomēr tās pieņemšanas un piemērošanas rezultāts esot tāds, ka

22piegādātāji arvien vairāk tuvojas vidējiem nodokļu nomaksas

23rādītājiem attiecīgajā nozarē. Tādējādi tiekot panākts, ka

24iepirkuma procedūrās nodokļu nomaksas aspektā visi pretendenti

25atrodas vienādā situācijā un neviens negūst nepamatotas

26priekšrocības.

27IUB atzīst, ka apstrīdētā norma šķietami sašaurina iespēju

28izvēlēties izdevīgāko un lētāko piedāvājumu. Tomēr IUB uzskata,

29ka nav iespējams pretnostatīt godīgas konkurences nodrošināšanu

30un nodokļu nomaksas pienākumu. Apstrīdētā norma nodrošinot visas

31sabiedrības interešu aizsardzību. Izvēloties pretendentu, kurš ir

32veicis visus nodokļu maksājumus, tiekot iegūti līdzekļi valsts

33budžetā, un šis ieguvums esot sabiedrībai būtiskāks nekā

34ietaupījums, kas rastos lētākā piedāvājuma akceptēšanas

35gadījumā.

36Pēc IUB ieskata, apstrīdētā norma atbilstot arī Direktīvas

372004/18/EK prasībām. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas

38judikatūru dalībvalstis esot tiesīgas paplašināt minētās

39direktīvas 45. pantā noteikto pretendentu izslēgšanas gadījumu

40loku, ciktāl tiekot nodrošināta vienādas attieksmes un

41pārskatāmības principu ievērošana attiecībā uz visiem

42pretendentiem. Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu,

43esot ievērojis minētos principus.