5. pants

1Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

2norāda, ka apstrīdētā norma esot piemērota likumdevēja izraudzītā

3leģitīmā mērķa sasniegšanai. Apstrīdētā norma nodrošinot to, ka

4pretendentiem, kuri atrodas līdzīgos apstākļos, tiek piemērots

5viens tiesiskais regulējums, savukārt tiem, kuri atrodas dažādos

6apstākļos, - atšķirīgs tiesiskais regulējums. Vienlaikus

7apstrīdētā norma nodrošinot to, ka visiem pretendentiem, kuri

8piedalās publisko iepirkumu procedūrās, tiek vienlīdzīgi

9piemērots attiecīgais izslēgšanas nosacījums.

10Finanšu ministrija atzīst, ka apstrīdētā norma nav vienīgais

11veids, kā var cīnīties ar nodarbinātības problēmām un

12izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tomēr citi pasākumi esot

13mazefektīvi, jo balstoties nevis uz komersantu motivēšanu, bet

14gan uz kontroli un sodīšanu. Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta

15kapacitāte esot ierobežota, bet tādu komersantu, kuri saviem

16darba ņēmējiem izmaksā salīdzinoši zemu atalgojumu, esot ļoti

17daudz, būtu nepieciešami nesamērīgi izdevumi un laika patēriņš.

18Līdz ar to neesot iespējams apstrīdētās normas mērķi sasniegt ar

19citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem

20līdzekļiem.

21Finanšu ministrija uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais

22pamattiesību ierobežojums vērtējams kopsakarā ar Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta

23noteikumiem Nr. 761 "Noteikumi par kārtību, kādā apkopojama,

24sagatavojama un publicējama informācija par vidējiem darba

25ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem"

26(turpmāk - Noteikumi Nr.

27761), kas atsevišķos gadījumos ļauj veikt darba devēja izmaksātā

28atalgojuma pārrēķinu. Tādējādi varot izvairīties no apstrīdētās

29normas piemērošanas situācijās, kad salīdzinoši zema vidējā

30atalgojuma izmaksai konkrētā uzņēmumā ir objektīvi

31iemesli.

32Finanšu ministrija pauž

33viedokli, ka iepirkuma procedūras pretendentu loka ierobežošanu

34un pēc iespējas izdevīgāka piedāvājuma izvēli neesot iespējams

35pretnostatīt godīgas konkurences nodrošināšanai un nodokļu

36nomaksas pienākuma izpildei. Sabiedrība esot ieinteresēta, lai

37valsts līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvi. Šī

38interese ietverot arī pretendenta nodokļu nomaksas saistību izpildes kritērijus.

39Turklāt apstrīdētā norma aizsargājot tos iepirkuma

40procedūras pretendentus,

41kuri ir izpildījuši visas nodokļu nomaksas saistības pret

42valsti.

43Finanšu ministrija norāda,

44ka Direktīva 2004/18/EK neliedzot valstij paturēt spēkā

45vai pieņemt materiālo tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt

46vienlīdzīgas attieksmes, kā arī pārskatāmības principa ievērošanu

47publisko iepirkumu jomā. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs

48esot rīkojies Direktīvas 2004/18/EK 45. panta un Eiropas

49Savienības Tiesas prakses pieļautās rīcības brīvības

50ietvaros.