3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu -

2Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) - nepiekrīt

3Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma

4atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

5Saeima raksturo apstrīdētās normas leģitīmo mērķi kā

6sabiedrības labklājības veicināšanu un citu personu tiesību

7aizsardzību, jo šī norma veicinot nodokļu maksāšanu, reģistrētu

8un legālu nodarbinātību, kā arī godīgu konkurenci. Pastāvot

9augstam nelegālās nodarbinātības un "aplokšņu algu"

10izmaksas īpatsvaram, rodoties nepieciešamība ierobežot negodīgo

11komersantu tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās, lai tajās

12varētu piedalīties tikai tie komersanti, kuri godprātīgi pilda

13nodokļu nomaksas saistības pret valsti.

14Apstrīdētā norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai,

15jo ļaujot gūt pietiekamu priekšstatu par iepirkuma procedūras

16kandidāta vai pretendenta(turpmāk

17- pretendents) darba ņēmējiem pēdējā laikā izmaksāto darba

18samaksu, kas esot būtisks un vērā ņemams drošības un uzticamības

19faktors, izvērtējot pretendenta gatavību izpildīt iepirkuma

20dokumentos izvirzītās prasības.

21Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma ir nepieciešama leģitīmā

22mērķa sasniegšanai un šo mērķi nav iespējams sasniegt ar

23saudzējošākiem līdzekļiem. Lai gan apstrīdētajā normā ietvertais

24tiesiskais regulējums neesot vienīgais veids, kā var cīnīties ar

25nelegālās nodarbinātības problēmām un izvairīšanos no nodokļu

26nomaksas, tomēr iespējamās alternatīvas esot mazāk efektīvas. Tās

27prasot no valsts nesamērīgus izdevumus un laika patēriņu. Tādēļ

28efektīvākais veids, kā nepieļaut "aplokšņu algu"

29izmaksu, esot apstrīdētās normas regulējums. Tas stimulējot

30komersantus izpildīt visas nodokļu nomaksas saistības pret

31valsti.

32Sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas esot lielāks nekā

33indivīda tiesību ierobežojums, jo ar publisko iepirkumu palīdzību

34valsts pārvalde nodrošinot ne tikai savu darbību, bet arī

35ikvienam indivīdam nepieciešamos pakalpojumus. Sabiedrība esot

36ieinteresēta, lai valsts un pašvaldību līdzekļi tiktu izmantoti

37efektīvi. Efektivitāte nozīmējot ne tikai to, ka iepirkumi

38veicami par zemāko iespējamo cenu, bet arī to, ka pasūtījuma

39izpildītājs godprātīgi maksā nodokļus. Turklāt apstrīdētā norma

40aizsargājot godīgu konkurenci starp tiem komersantiem, kuri ir

41izpildījuši visas nodokļu nomaksas saistības pret valsti.

42Saeima norāda, ka apstrīdētā norma nav pretrunā arī ar

43Direktīvas 2004/18/EK prasībām un Eiropas Savienības Tiesas

44praksi. Direktīvas 2004/18/EK 45. pants pieļaujot tajā neminētu

45kritēriju piemērošanu, ciktāl tie nodrošinot vienlīdzību

46iepirkuma procedūrās un šo procedūru pārskatāmību. Tādējādi

47likumdevējs esot darbojies savas rīcības brīvības ietvaros un

48neesot pārkāpis Direktīvas 2004/18/EK prasības.