23. pants

1Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek

2atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no samērīguma principa

3kritērijiem, tad tā neatbilst arī visam samērīguma principam un

4ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007

5.gada 16. maija sprieduma lietā Nr.

62006-42-01 11. punktu). Apstrīdētajā normā ietvertie

7līdzekļi nav piemēroti tās leģitīmā mērķa sasniegšanai attiecībā

8pret daļu no pretendentiem, jo ierobežo nodokļus pilnībā

9maksājošu pretendentu tiesības piedalīties iepirkuma procedūrā.

10Turklāt apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt

11ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tādējādi

12Satversmes tiesai nav nepieciešams izvērtēt, vai sabiedrības

13ieguvums ir lielāks par indivīdu tiesību aizskārumu. Līdz ar to

14apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam un Satversmes 91.

15panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam.

16Papildus ir vērtējams, vai NACE 2. red. klasifikatora izmantošanu

17konkrētas nozares vidējā atalgojuma aprēķināšanā var uzskatīt par

18objektīvu kritēriju, uz kura pamata var tikt ierobežotas tiesības

19piedalīties iepirkuma procedūrās.

20Likumdevējam ir pienākums

21izvēlēties tādus līdzekļus, kuri ļauj sasniegt apstrīdētās normas

22leģitīmo mērķi, konkrētajā gadījumā ‑ izslēgt nodokļus nemaksājošos komersantus no

23dalības iepirkuma procedūrās. Tomēr šie līdzekļi nedrīkst

24ierobežot to pretendentu tiesības, kuri ir godprātīgi maksājuši

25visus nodokļus, bet nespēj nodrošināt saviem darba ņēmējiem par

2670 procentiem no attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem lielāku

27vidējo algu. Apstrīdētajā normā ietvertais tiesiskais regulējums

28ierobežo tādu personu tiesības, kuras ir godprātīgi maksājušas

29nodokļus, un leģitīms mērķis šādu personu tiesību ierobežošanai

30nav konstatējams.

31Lai nepārsniegtu apstrīdētās

32normas leģitīmo mērķi, likumdevējam ir vai nu jāizvēlas tādi

33līdzekļi, kuri neierobežo nodokļus maksājošo pretendentu

34tiesības turpināt dalību iepirkuma

35procedūrās, vai arī jānosaka tāda tiesiskā kārtība, lai

36pretendents varētu pierādīt, ka ir veicis visus normatīvajos

37aktos paredzētos nodokļu maksājumus. Tādējādi likumdevējam

38saglabājas rīcības brīvība, izvēloties leģitīmā mērķa

39sasniegšanai piemērotākos līdzekļus, ciktāl tie neierobežo

40nodokļus maksājošo pretendentu tiesības piedalīties iepirkuma

41procedūrās.

42Satversmes tiesa norāda, ka

43Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 7., 8. un 9.

44punktā ir ietverti pretendentu izslēgšanas kritēriji, kuri pēc

45sava satura līdzinās apstrīdētajai normai. Kaut arī minētās

46normas pieteikumā netika apstrīdētas un šīs lietas ietvaros nav

47vērtētas, likumdevējam būtu jāpārbauda attiecīgo izslēgšanas

48kritēriju atbilstība šajā spriedumā norādītajiem

49apsvērumiem.