22. pants

1Vērtējot, vai

2apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt ar

3indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem,

4Satversmes tiesai visupirms jāizvērtē apstrīdētajā normā ietvertā

5tiesību ierobežojuma raksturs.

622.1. Līdz ar līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas

7Savienībai ratifikāciju Eiropas Savienības tiesības ir kļuvušas

8par neatņemamu Latvijas tiesību sastāvdaļu. Tādējādi Eiropas

9Savienības tiesību akti un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā

10nostiprinātā to interpretācija ir jāņem vērā, piemērojot

11nacionālos normatīvos aktus, lai pēc iespējas novērstu pretrunas

12starp Latvijas nacionālajām un Eiropas Savienības tiesībām

13(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā

14Nr. 2007-11-03 24.2. punktu).

15Ņemot vērā to, ka iepirkuma procedūras tiek regulētas ne vien

16ar Publisko iepirkumu likuma normām, bet arī ar Eiropas

17Savienības tiesībām, Latvijas tiesību akti ir interpretējami

18tādējādi, lai nerastos pretrunas starp šīm tiesību sistēmām,

19ciktāl tas neskar Satversmē ietvertos pamatprincipus. Izvērtējot

20iepirkuma procedūru pretendentu izslēgšanas kritērijus, jāņem

21vērā Latvijas pārņemto direktīvu prasības un Eiropas Savienības

22Tiesas judikatūrā nostiprinātā direktīvu interpretācija (sk.

23Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

242007-11-03 25.4. punktu).

25Eiropas Savienības Tiesa

26atzinusi, ka dalībvalstis ir tiesīgas paplašināt

27direktīvās noteikto iepirkuma procedūru pretendentu izslēgšanas kritēriju loku. Tomēr

28šādas tiesības ir izmantojamas vienīgi tiktāl, ciktāl tas

29nodrošina vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu

30ievērošanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas sprieduma

31Assitur lietā, C-538/07, 23. punktu). Turklāt šādi pasākumi nedrīkst

32pārsniegt to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgo ierobežojumu

33leģitīmo mērķi (sk. Eiropas Savienības Tiesas sprieduma

34Michaniki lietā, C-213/07, 48. punktu un sprieduma Fabricom

35lietā, C-21/03 un C-34/03, 34. punktu).

36Līdz ar to Satversmes tiesai ir

37jāpārliecinās, vai apstrīdētās normas leģitīmo mērķi nav

38iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem

39līdzekļiem.

40Eiropas Savienības Tiesa ir arī norādījusi, ka kopienu

41tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts

42tiesību normu, ar ko, kaut arī tiecoties sasniegt leģitīmu mērķi

43- vienādu attieksmi pret pretendentiem un pārskatāmību, netiek

44ievērots samērīguma princips (sk. Eiropas Savienības Tiesas

45sprieduma Michaniki lietā, C-213/07, 69. punktu, sprieduma

46Assitur lietā, C-538/07, 30. punktu un sprieduma Fabricom lietā,

47C-21/03 un C-34/03, 33. un 35. punktu).

48Kaut arī konkrētajās Eiropas Savienības Tiesas lietās netika

49vērtēti apstrīdētajai normai analoģiska satura izslēgšanas

50kritēriji, tomēr no tās spriedumiem izriet nepārprotams

51secinājums, ka tiesību ierobežošana uz neapstrīdamas prezumpcijas

52pamata nav pieļaujama, ja ar to tiek pārkāpts vienlīdzības,

53samērīguma un pārskatāmības princips. Apstrīdētajā normā ietvertā

54izslēgšanas kritērija formālais raksturs un piemērošanas kārtība

55neļauj šīs normas piemērotājam pārliecināties par konkrētā

56pretendenta nodokļu saistību izpildi un izslēgšanas pamatotību.

57Tādējādi likumdevējam ir jāizvēlas tādi apstrīdētās normas

58leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļi, kuri ļauj pārliecināties

59par pretendenta nodokļu nomaksas saistību izpildi.

60Līdz ar to pretendenta izslēgšana no

61dalības iepirkuma procedūrā uz neatspēkojamas prezumpcijas pamata

62nav pieļaujama.

6322.2. Satversmes tiesa jau norādīja, ka apstrīdētā

64norma ietver formālu kritēriju, kas tiek piemērots visiem

65iepirkuma procedūras pretendentiem, nepārbaudot, vai tie ir

66izpildījuši nodokļu nomaksas saistības pret valsti. Tādējādi

67pretendentam, kurš ir izpildījis visas nodokļu maksāšanas

68saistības, nav iespējas pierādīt, ka tā izslēgšanai no dalības

69iepirkuma procedūrā nav pamata.

70Var piekrist Finanšu

71ministrijas un VID paustajam viedoklim, ka apstrīdētā norma

72vērtējama kopsakarā ar Noteikumu Nr. 761 normām. Minēto noteikumu 11.

73punkts paredz vairākus nosacījumus pretendenta darba ņēmējiem

74izmaksātā atalgojuma pārrēķina veikšanai, tostarp nepilna laika

75darbinieku nodarbināšanu un īpatsvaru uzņēmumā, kā arī šo

76darbinieku atalgojuma apmēru. Tomēr Noteikumu Nr. 761 piemērošana

77ļauj novērst nodokļus maksājošo pretendentu izslēgšanu no dalības

78iepirkuma procedūrā tikai izņēmuma gadījumos. Apstrīdētā norma

79var ierobežot nodokļus maksājošo pretendentu tiesības piedalīties

80iepirkuma procedūrās arī citos gadījumos, kad Noteikumu Nr. 761

81piemērošana nepalīdz šo problēmu atrisināt.

82Satversmes tiesa atzīst, ka

83likumdevējam piemīt rīcības brīvība, nosakot iepirkuma procedūru

84pretendentu izslēgšanas kritērijus, ciktāl tie nodrošina

85pārskatāmības un vienlīdzības principu ievērošanu publisko

86iepirkumu jomā. Tomēr, izmantojot savu rīcības brīvību,

87likumdevējam jāizvēlas tādi līdzekļi, kuri pēc iespējas mazāk

88ierobežotu personu tiesības. Apstrīdētās normas trūkumi izriet no

89tās stingri formālās piemērošanas kārtības, atbilstoši kurai šīs

90normas piemērotājam nav jāpārliecinās, vai aizdomas par

91pretendenta nodokļu saistību nepilnīgo izpildi ir pamatotas, un

92pašam pretendentam nav iespējas pierādīt, ka tam nav nodokļu

93parādu pret valsti.

94Satversmes tiesa jau ir

95norādījusi uz dažādajiem iemesliem, kuru dēļ pretendenta darba

96ņēmēju vidējais atalgojums var būt zemāks par apstrīdētajā normā

97noteikto 70 procentu robežu. Ja apstrīdētās normas piemērotājam

98būtu piešķirta rīcības brīvība izvērtēt pretendenta izslēgšanas

99nepieciešamību un atbilstību leģitīmajam mērķim, tad pretendents

100varētu iesniegt iepirkuma komisijai paskaidrojumus par

101salīdzinoši zemā darba ņēmēju atalgojuma iemesliem. Izvērtējot

102šos paskaidrojumus, iepirkuma komisija varētu lemt, vai

103salīdzinoši zemajam pretendenta darba ņēmēju atalgojumam ir

104objektīvi iemesli. Šādā gadījumā tiktu pieļauta arī tādu

105pretendentu dalība iepirkuma procedūrā, kuri ir pilnībā

106izpildījuši savas nodokļu nomaksas saistības, lai gan atbilst

107apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam. Tādējādi

108apstrīdētās normas leģitīmais mērķis joprojām tiktu sasniegts.

109Minētais neizslēdz likumdevēja iespējas izvēlēties arī citus

110mazāk ierobežojošus apstrīdētās normas leģitīmā mērķa

111sasniegšanas līdzekļus, kuri nodrošinātu nodokļus maksājošo

112pretendentu tiesības piedalīties iepirkuma procedūrā.

113Līdz

114ar to apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt ar

115personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.