21. pants

1Satversmes tiesai visupirms jāpārliecinās, vai ar

2likumdevēja izraudzītajiem līdzekļiem ir iespējams sasniegt

3apstrīdētās normas leģitīmo mērķi un vai šie līdzekļi neierobežo

4tādu personu tiesības, kuru tiesības ierobežot likumdevējs nav

5vēlējies.

621.1. Zems darba ņēmēju

7vidējais atalgojums salīdzinājumā ar citu tās pašas nozares

8uzņēmumu izmaksāto atalgojumu var tikt uzskatīts par apstākli,

9kas norāda uz iespējamo pretendenta izvairīšanos no nodokļu

10nomaksas. Tādējādi var piekrist Saeimas paustajam viedoklim, ka

11daļa pretendentu, kuri atbilst apstrīdētajā normā noteiktajām

12pazīmēm, patiesi izvairās no nodokļu nomaksas.

13Apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā pretendenti, kuri

14atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam kritērijam un izvairās no

15nodokļu nomaksas, tiek izslēgti no dalības iepirkuma procedūrās.

16Līdz ar to tiek sasniegts apstrīdētās normas leģitīmais mērķis,

17jo tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumu neiegūst tādi

18pretendenti, kuri izvairās no nodokļu nomaksas. Tādējādi tiek

19aizsargāta arī godīga konkurence pretendentu vidū, jo piedalīties

20iepirkuma procedūrā var vienīgi tie pretendenti, par kuru nodokļu

21saistību izpildi nav šaubu.

22Līdz ar to likumdevēja izraudzīto

23leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt ar apstrīdētajā normā

24ietvertajiem līdzekļiem.

2521.2. Tomēr jautājums, vai apstrīdētā norma sasniedz

26savu leģitīmo mērķi, ir vērtējams kopsakarā ar apstrīdētās normas

27piemērošanas praksi.

28Apstrīdētā norma balstās uz attiecību starp konkrēta iepirkuma

29procedūras pretendenta darba ņēmējiem noteiktā periodā izmaksātā

30vidējā atalgojuma apmēru un attiecīgās nozares komersantu

31vidējiem rādītājiem valsts mērogā. Apstrīdētā norma neparedz tās

32piemērotājam pienākumu pārliecināties, vai konkrētais iepirkuma

33procedūras pretendents, kurš atbilst apstrīdētajā normā

34noteiktajam izslēgšanas kritērijam, ir izvairījies pildīt nodokļu

35nomaksas saistības pret valsti un vai tā izslēgšana no dalības

36iepirkuma procedūrā atbilst apstrīdētās normas leģitīmajam

37mērķim. Turklāt nedz apstrīdētā norma, nedz citas Publisko

38iepirkumu likuma normas neparedz iespēju izslēgt no iepirkuma

39procedūras tādus pretendentus, kuru darba ņēmēju vidējais

40atalgojums pārsniedz 70 procentus no attiecīgās nozares vidējiem

41rādītājiem, bet kuri nav godprātīgi pildījuši nodokļu nomaksas

42saistības. Tātad apstrīdētā norma var ierobežot tādu personu

43tiesības, kuras ir izpildījušas visas nodokļu nomaksas saistības,

44taču tā nenodrošina iespēju izslēgt visus tos pretendentus, kuri

45nemaksā nodokļus pilnā apmērā, jo ne uz visiem ir attiecināms

46apstrīdētajā normā ietvertais izslēgšanas kritērijs.

47Tādējādi, piemērojot apstrīdēto normu, no dalības iepirkuma

48procedūrās tiek atstādināti visi pretendenti, kuri formāli

49atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam.

50Tam apstāklim, vai iepirkuma procedūras pretendents ir veicis

51normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus, apstrīdētās

52normas piemērošanas procesā nav nozīmes. Arī VID atzīst, ka apstrīdētā norma var

53ierobežot tādu pretendentu tiesības piedalīties iepirkuma

54procedūrās, kuri ir nokārtojuši visas nodokļu samaksas saistības

55(sk. lietas materiālu 2. sēj. 104. lpp.).

56Var piekrist Tiesībsarga

57paustajam viedoklim, ka likumdevējam nav bijis mērķa ierobežot

58nodokļus maksājošo pretendentu tiesības, jo normatīvajos aktos

59nav noteikts aizliegums maksāt zemāku algu par nozares vidējo

60algu vai piesaistīt apakšuzņēmējus līguma izpildei (sk. lietas

61materiālu 1. sēj. 200. lpp.). Kā apstiprina lietas dalībnieku

62un pieaicināto personu paustie viedokļi, var būt dažādi iemesli,

63kuru dēļ pretendents darba ņēmējiem izmaksā zemāku atalgojumu par

64attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Piemēram, Latvijas

65Pašvaldību savienība norādījusi, ka salīdzinoši zems atalgojums

66var būt nesen dibinātos uzņēmumos vai arī tādos uzņēmumos, kuri

67kādu laiku nav veikuši aktīvu saimniecisko darbību. Turklāt ir

68vērojamas arī reģionālas atalgojuma atšķirības, proti, Rīgas

69uzņēmumos parasti tiek maksātas salīdzinoši lielākas algas nekā

70citos valsts reģionos (sk. lietas materiālu 2. sēj.

7154. - 55. lpp.). Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības

72kamera norādījusi, ka nepilna laika darbinieku nodarbināšanas

73rezultātā var samazināties pretendenta darba ņēmējiem kopumā

74izmaksātā vidējā atalgojuma apmērs (sk. lietas materiālu 2.

75sēj. 120. lpp.). Turklāt pastāv arī dažādi veidi, kā

76izvairīties no izslēgšanas pamatojoties uz apstrīdēto normu,

77piemēram, nodibinot jaunu uzņēmumu vai arī mainot pretendenta

78piederību konkrētai NACE 2. red. nozarei.

79Tādējādi var būt dažādi

80iemesli, kuru dēļ pretendents atbilst apstrīdētajā normā

81noteiktajam izslēgšanas kritērijam, kaut arī ir godprātīgi veicis

82visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus.

83Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir ierobežot vienīgi tādu

84pretendentu tiesības, kuri nav pilnībā izpildījuši nodokļu

85nomaksas saistības.

86Līdz ar to apstrīdētā norma var

87ierobežot tādu pretendentu tiesības, kuri ir izpildījuši visas

88nodokļu maksāšanas saistības pret valsti, bet neierobežot tādu

89pretendentu tiesības, kuri šīs saistības nav izpildījuši

90pilnībā.