1Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu
2atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža
3(sk. lietas materiālu 1. sēj. 11. lpp.). Šāds lūgums ir
4pamatots ar apsvērumu, ka tādā gadījumā visi pretendenti, kuri ir
5izslēgti no dalības iepirkuma procedūrās, gūs iespēju celt
6prasību par zaudējumu atlīdzību, tādējādi nodrošinot savu
7aizskarto tiesību aizsardzību (sk. lietas materiālu 2. sēj. 9.
8lpp.).
9Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu
10tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu
11augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā
12neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja
13Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.
14Iepirkuma procedūra, no kuras
15Pieteikuma iesniedzēja tika izslēgta, pamatojoties uz apstrīdēto
16normu, ir noslēgusies, un agrākā tiesiskā stāvokļa atjaunošana,
17neapdraudot valsts funkciju sekmīgu izpildi, nav iespējama.
18Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētās normas atzīšana par
19spēkā neesošu ar atpakaļvērstu spēku nav piemērojama gadījumos,
20kad nav iespējams atjaunot agrāko tiesisko stāvokli (sk.
21Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma
22lietā Nr. 2010-71-01 26.punktu).
23Satversmes tiesa ir secinājusi, ka
24Pieteikuma iesniedzējai nav pamattiesību uz peļņas gūšanu no
25dalības publiskā iepirkuma procedūrā. Tātad Pieteikuma
26iesniedzējas tiesību aizskārums nav uzskatāms par tik būtisku,
27lai vajadzētu paredzēt īpašus apstrīdētās normas spēkā esamības
28noteikumus attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju.
29Satversmes tiesai, izmantojot Satversmes tiesas likuma 32.
30panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, iespēju robežās ir jāgādā
31par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad
32apstrīdētās normas zaudē spēku, līdz brīdim, kad Saeima to vietā
33pieņems jaunas normas, neradītu personām Satversmē garantēto
34pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu
35valsts vai sabiedrības interesēm (sk., piemēram, Satversmes
36tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103
3725. punktu).
38Satversmes tiesas likums piešķir pašai tiesai pilnvaras lemt
39par sprieduma izpildes nodrošināšanu, proti, noteikt savu
40spriedumu tiesiskās sekas. Vienlaikus konstitucionālajai tiesai
41likums ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to,
42lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko
43stabilitāti, skaidrību un mieru (sk. Satversmes tiesas 2009.
44gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1.
45punktu).
46Atzīstot apstrīdēto normu par
47neatbilstošu Satversmei, Satversmes tiesa nav atzinusi, ka
48likumdevējam nebūtu tiesību noteikt šāda rakstura tiesību
49ierobežojumus, bet gan norādījusi, ka likumdevēja izraudzītie
50līdzekļi nedrīkst ierobežot nodokļus maksājošo iepirkuma
51procedūru pretendentu tiesības. Tādējādi likumdevējam ir iespēja
52pilnveidot apstrīdētajā normā ietverto tiesisko regulējumu,
53paredzot mehānismu, kas nepārsniegtu apstrīdētās normas leģitīmo
54mērķi un neaizskartu nodokļus maksājošo pretendentu tiesības.
55Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu ar sprieduma spēkā
56stāšanās brīdi vai atpakaļvērsta spēka piešķiršana spriedumam
57likumdevēja izraudzītā leģitīmā mērķa sasniegšanu padarītu
58neiespējamu. Līdz ar to šajā lietā piemērotākais risinājums ir
59normas atzīšana par spēkā neesošu ar konkrētu nākotnes brīdi,
60dodot likumdevējam laiku pilnveidot apstrīdētajā normā ietverto
61tiesisko regulējumu vai arī izvērtēt nepieciešamību vispār
62izslēgt apstrīdēto normu no Publisko iepirkumu likuma.
63Līdz ar to Satversmes tiesa nolemj,
64ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012. gada 1. martā.
65Nolēmumu
66daļa
67Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,
68Satversmes tiesa
69nosprieda:
701) izbeigt tiesvedību daļā par
71Publisko iepirkumu likuma 39.
72panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Satversmes 105.
73pantam;
742) atzīt Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās
75daļas 6. punktu, ciktāl tas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma
76procedūru kandidātu un pretendentu tiesības, par neatbilstošu
77Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no
782012. gada 1. marta.
79Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
80Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
81Tiesas sēdes priekšsēdētājs
82G.Kūtris
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓