19. pants

1Vienlīdzības princips neliedz likumdevējam noteikt

2atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un

3salīdzināmos apstākļos, tomēr šādai atšķirīgai attieksmei ir

4nepieciešams objektīvs un saprātīgs pamats jeb atšķirīgās

5attieksmes leģitīmais mērķis (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

611. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-10-03 17. punktu).

7Saeima atbildes rakstā ir norādījusi, ka apstrīdētās normas

8leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājības veicināšana un

9citu personu tiesību aizsardzība (sk. lietas materiālu 1. sēj.

1041. lpp.).

11Finanšu ministrija, pēc kuras priekšlikuma apstrīdētā norma

12tika iekļauta Saeimas darba kārtībā, ir norādījusi, ka

13apstrīdētās normas izstrādi prasīja problēmas, kas saistītas ar

14nodokļu nomaksu, kā arī relatīvi augstais nereģistrētās

15nodarbinātības līmenis Latvijā. Diezgan daudzi darba devēji

16izvairoties maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vai arī

17nemaksājot tos pilnā apmērā. Šādi pretendenti negodīgi iegūstot

18priekšrocības iepirkuma procedūrā, jo varot piedāvāt salīdzinoši

19zemākas cenas. Līdz ar to esot nepieciešams stimulēt uzņēmējus

20darboties "formālās ekonomikas" ietvaros (sk. lietas

21materiālu 2. sēj. 57. lpp.).

22Arī Noteikumiem Nr. 761, ar

23kuru palīdzību tiek nodrošināta apstrīdētās normas piemērošana,

24pievienotajā anotācijā norādīts, ka apstrīdētās normas mērķis

25ir panākt, lai par valsts līgumu dalībniekiem kļūtu tie

26piegādātāji, attiecībā uz kuriem "aplokšņu algu"

27maksāšanas varbūtība ir iespējami maza, kā arī sekmēt nodokļu,

28tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu,

29nomaksu [sk. Ministru kabineta noteikumu projekta

30"Noteikumi par informācijas par vidējiem darba ienākumiem un

31deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem apkopošanu,

32sagatavošanu un publicēšanu" sākotnējās ietekmes novērtējuma

33ziņojuma (anotācijas)2. daļas 3. punktu,

34http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40181902&mode=mk&date=2010-08-10].

35Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, pirmām kārtām

36ir vēlējies izslēgt pretendentus, kuri pilnībā nepilda nodokļu

37maksāšanas saistības, no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā.

38Apstrīdētā norma stimulē uzņēmējus maksāt nodokļus, kā arī

39nodrošina godīgu konkurenci iepirkuma procedūras pretendentu

40vidū.

41Līdz ar to par apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir

42uzskatāma sabiedrības labklājības veicināšana un citu personu

43tiesību aizsardzība, kas izpaužas kā nodokļus nepilnīgi maksājošo

44pretendentu izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā,

45pilnvērtīgas nodokļu iekasēšanas sekmēšana un iepirkuma

46procedūras pretendentu godīgas konkurences

47nodrošināšana.