16. pants

1Satversmes 91. pants nosaka: "Visi cilvēki

2Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības

3tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." No

4konstitucionālās sūdzības izriet, ka ir izvērtējama apstrīdētās

5normas atbilstība vienīgi Satversmes 91. panta pirmajam teikumam,

6kas garantē visu personu vienlīdzību likuma priekšā, jo lietā nav

7strīda par apstrīdētās normas neatbilstību diskriminācijas

8aizlieguma principam.

916.1. Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātā

10vienlīdzības principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota

11tāda tiesiskas valsts prasība kā likumu aptveroša ietekme uz

12visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām

13privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā

14piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam

15nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus (sk. Satversmes

16tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā

17Nr. 2005-02-0106 9.1. punktu). Tomēr šāda

18tiesiskās kārtības vienotība nenozīmē nonivelēšanu, jo

19"vienlīdzība pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā

20sabiedrībā ir attaisnojama" (Satversmes tiesas 2001.

21gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106

22secinājumu daļas 6. punkts).

23Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. pantu, ir

24atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām

25izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu

26attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem

27kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj

28un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas

29atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret

30personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un

31saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001.

32gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409

33secinājumu daļas 1. punktu un 2008. gada 29. decembra

34sprieduma lietā

35Nr. 2008-37-03

367. punktu). Atšķirīgai attieksmei nav objektīva un

37saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja nav samērīgas

38attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem

39mērķiem (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 23.

40decembra sprieduma lietā Nr. 2002-15-01 secinājumu

41daļas 3. punktu).

4216.2. Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst

43Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības

44principam, ir nepieciešams noskaidrot:

451) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

46pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

472) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

48pret šīm personām;

493) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

50proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma

51princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada

522. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-46-01 7.

53punktu).