8. punkts

1Satversmes tiesa jau

2vairākkārt norādījusi, ka Satversmē noteiktās pamattiesības

3konkretizēt vai ierobežot var, pamatojoties ne tikai uz Saeimas

4vai tautas pieņemtiem likumiem, bet arī uz citiem

5vispārsaistošiem (ārējiem) normatīviem aktiem, ja vien šie akti

6atbilst noteiktiem kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2002.

7gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03, Satversmes tiesas

82002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu

9daļas 2. - 4.punktu, Satversmes tiesas 2004. gada 23. aprīļa

10sprieduma lietā Nr. 2003-15-0106 secinājumu daļas 8.

11punktu).

12Ministru kabinets notiesāto

13minimālo darba samaksu ir noteicis, pamatojoties uz Kodeksa

1451.panta piekto daļu, kas paredz, ka "notiesātajiem par padarīto

15darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Tas nozīmē, ka

16Ministru kabinets attiecīgo jautājumu noregulējis, atsaucoties uz

17Saeimas speciālo pilnvarojumu.

18Speciālā pilnvarojuma (deleģējuma)

19nosacījumi vispārīgi noteikti Ministru kabineta iekārtas likuma

2014. pantā. Šā panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka Ministru

21kabinets var izdot normatīvos aktus - noteikumus, "ja likums

22Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā jābūt

23formulētiem noteikumu satura galvenajiem virzieniem".