1Ar apstrīdēto normu
2Ministru kabinets ir noteicis notiesātajiem izmaksājamās darba
3samaksas minimumu. Lai šāds regulējums atbilstu Satversmes 107.
4pantam, visupirms ir nepieciešams, lai tas būtu noteikts ar
5pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Šāds secinājums ir saistīts ar
6apstākli, ka Satversmes 107. pants expressis verbis
7nenosaka minimālo darba samaksas apmēru, bet gan norāda, ka
8valstī ir jābūt noteiktam šādam minimālās darba samaksas apmēram.
9Tas ir Satversmē ietverts pilnvarojums likumdevējam noteikt
10minimālo darba samaksu valstī. Satversmes 107. pants, nosakot šā
11jautājuma izlemšanu likumdošanas ceļā, aizliedz darba devējiem
12maksāt darbiniekiem mazāku darba samaksu par likumdevēja
13noteikto.
14Ņemot vērā šo Satversmē ietverto
15pilnvarojumu, darba samaksas minimums ir nosakāms ar likumu.
16Satversmes 1. pantā ietvertais valsts varas dalīšanas princips un
17Satversmes 64. pants noteic, ka tiesības kādu jautājumu noregulēt
18ar likumu pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā
19kārtībā un apmēros. Satversmes 81. pantā paredzētajos gadījumos
20likumdošanas tiesības var izmantot arī Ministru kabinets (sk.
21Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr.
222000-07-0409 secinājumu daļas 5. punktu).
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓