8. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore

3Mg. iur. Evija Vīnkalna - uzskata, ka apstrīdētā norma

4attiecībā uz Valsts policijas dienestā esošām personām atbilst

5Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam

6teikumam.

7Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, tostarp

8Valsts policijas, un Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevumu

9nodrošināt būtiskas valsts funkcijas sabiedrības drošības un

10labklājības aizsardzības jomā, kā arī katras attiecīgās

11amatpersonas darbības nozīmi noteikto uzdevumu izpildē, vajagot

12atzīt, ka noteiktajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, kas

13ietver ne tikai citu cilvēku tiesību, sabiedrības drošības un

14labklājības aizsardzību, bet arī demokrātiskās valsts iekārtas

15aizsardzību.

16Apstrīdētā norma ietverot absolūtu aizliegumu atrasties

17dienestā tikai tādām personām, kuras sodītas par tīšiem

18noziedzīgiem nodarījumiem, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

19noņemšanas. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, esot ņēmis

20vērā vainas formu nozīmi un neesot ierobežojumu attiecinājis uz

21noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības. Ņemot vērā

22Valsts policijai noteiktos uzdevumus, valsts varas pārstāvju lomu

23tiesiskuma stiprināšanā un noziedzīgu nodarījumu novēršanā, esot

24jāatzīst, ka attiecībā uz Valsts policijas amatpersonām

25apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar tā

26leģitīmo mērķi. Diferencētas pieejas vai individuāla izvērtējuma

27noteikšana nebūtu pieņemama. Tāpat nebūtu pamatota arī

28ierobežojuma tvēruma sašaurināšana, piemēram, ierobežojuma

29attiecināšana tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem pret

30jurisdikciju, noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju

31dienestā vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai saistīšana

32tikai ar sodāmības laiku.