7. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Iekšlietu

2darbinieku arodbiedrība - uzskata, ka apstrīdētā norma

3neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta

4pirmajam teikumam.

5Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība atzīst, ka dienestā

6esošām amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi ir izvirzāmi ļoti

7augsti uzvedības un rīcības kritēriji un ka apstrīdētajai normai

8ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība, sabiedrības

9drošības aizsardzība -, tomēr uzskata, ka citu personu un visas

10sabiedrības interešu apdraudējums gadījumā, ja dienestu pilda

11iepriekš krimināli sodīta persona, esot iespējamība, nevis

12neapgāžams fakts.

13Ja tiktu prezumēts, ka krimināli sodītai personai nav

14iespējams mainīties, tad zustu jebkāda resocializācijas pasākumu

15jēga. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība pilnībā piekrīt

16Pieteikuma iesniedzēja norādītajiem apsvērumiem par to, ka

17ierobežojuma leģitīmo mērķi iespējams sasniegt ar cilvēka

18pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, veicot personas

19individuālu izvērtējumu.

20Ņemot vērā kriminālprocesu ilgumu, Latvijas Iekšlietu

21darbinieku arodbiedrība uzskata par reāli iespējamu tādu

22situāciju, ka persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess,

23faktiski ilgstoši turpina dienestu Valsts policijā un tās darba

24izpildījums tiek pieņemts un novērtēts pozitīvi. Līdz ar to esot

25secināms, ka arī šādas personas spēj pilnvērtīgi veikt dienesta

26pienākumus un ka dienests pilnībā pieļauj un veicina šādu personu

27atrašanos tajā.

28Aplūkojot citās Eiropas valstīs spēkā esošo tiesisko

29regulējumu, varot konstatēt pietiekamu likuma daudzveidību.

30Piemēram, Polijas un Čehijas likumos esot noteikts, ka dienestā

31nevar būt persona ar kriminālu pagātni, savukārt atbilstoši

32Igaunijas likumam persona pēc sodāmības dzēšanas var atkal

33kandidēt uz amatu dienestā, izņemot gadījumu, kad izdarītais

34noziegums bijis vērsts pret valsti.

35Pēc Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības ieskata, būtu

36jāņem vērā tas, ka Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēti vairāk

37nekā 300 noziedzīgu nodarījumu sastāvi, tātad iespējamie

38noziedzīgie nodarījumi var būt ļoti dažādi un saistīti ar dažādu

39interešu apdraudējumu. Neiedziļinoties katras noziedzīgo

40nodarījumu grupas būtībā, varot apgalvot, ka ne visi tīši

41izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir vērtējami pilnīgi vienādi

42attiecībā uz personas atrašanos dienestā. Esot iespējami arī tādi

43gadījumi, kad agrāk izdarītais noziedzīgais nodarījums nekādi

44neietekmē dienesta pienākumu pildīšanu. Taču šobrīd neesot tādas

45institūcijas, kas šo jautājumu varētu izvērtēt.