9. pants

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

2universitātes doc. p. i. Dr. iur. Kitija Bite -

3uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 101. panta

4pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam, un pievienojas

5Pieteikuma iesniedzēja viedoklim.

6Kitija Bite papildus norāda, ka likumā noteiktajā veidā

7personai tiesības pildīt valsts dienestu var tikt liegtas pat

8tad, ja šīs personas spējas un kvalifikācija atbilst

9izraudzītajam nodarbošanās veidam. Sistēmiski likumdevējs

10pieprasot dienestā esošu personu nevainojamu uzvedību. Tomēr

11likumdevējam, nosakot šādus ierobežojumus, būtu jāizvērtē to

12atbilstība Satversmei.

13Apstrīdētā norma varot pakļaut riskam konkrētam valsts

14dienesta veidam deleģēto valsts funkciju un uzdevumu izpildi.

15Publiski pieejamās Valsts policijas atskaites liecinot par

16hronisku personāla trūkumu iestādē. Šādā situācijā, atvaļinot no

17dienesta amatpersonas, kurām ir pieredze un kuru apmācībā un

18kvalifikācijas paaugstināšanā valsts ieguldījusi dažāda veida

19resursus, sabiedrības drošība tiekot pakļauta riskam, ka Valsts

20policija nespēs nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi

21personāla trūkuma dēļ.

22Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs neesot izvērtējis, kāds

23ir kriminālsoda mērķis. Viens no soda mērķiem esot panākt to, lai

24notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

25noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, respektīvi, sodītai personai

26ir jāizprot savs nodarījums un turpmāk jākoriģē sava uzvedība,

27lai tā atbilstu sabiedrības noteiktajiem standartiem. Taču no

28apstrīdētās normas izrietot, ka pat tādā gadījumā, ja persona

29labojas, koriģē savu uzvedību un nekad vairs neizdara nekādu

30noziedzīgu nodarījumu, tai nav iespējams atgriezties dienestā

31Valsts policijā.

32Likumdevējam būtu jāizsver, vai jebkurš tīšs noziedzīgs

33nodarījums ir samērīgs ar aizliegumu jebkad pildīt valsts

34dienestu, tomēr konkrētajā situācijā esot secināms, ka šāds

35izvērtējums netika veikts.

36Likumdevējam būtu jāizvērtē iespēja pieņemt tādu tiesisko

37regulējumu, kas ļautu individuāli izvērtēt katru gadījumu, kad

38dienestā esoša persona ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu,

39un jāuzliek šāda izvērtējuma veikšanas pienākums tai iestādei,

40kurā sodītā persona pilda valsts dienestu. Tādējādi iestādei

41tiktu dota rīcības brīvība izvērtēt personas sodāmības

42savietojamību ar dienestu un attiecīgi vai nu atbrīvot personu no

43dienesta, vai arī turpināt dienesta tiesiskās attiecības ar šo

44personu. Savukārt iestādes pieņemtā lēmuma tiesiskumu būtu

45iespējams pārbaudīt administratīvajā procesā - pretēji

46pašreizējai kārtībai, kas paredz imperatīvu pienākumu Valsts

47policijai atbrīvot no dienesta katru personu, kas sodīta par tīšu

48noziedzīgu nodarījumu.

49Secinājumu

50daļa