22. pants

1Kā liecina izskatāmās lietas materiāli, Pieteikuma

2iesniedzēja bijusi atbildētāja divos tiesvedības procesos

3Latvijas šķīrējtiesā. Pirmajā tiesvedības procesā Latvijas

4šķīrējtiesa pieņēma spriedumu, ar kuru citastarp atzina, ka

5Pieteikuma iesniedzējas un Resort Management noslēgtā

6līguma divi punkti nav spēkā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 36.

7- 49. lpp.).

8Pieteikuma iesniedzējas pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka

9minētā šķīrējtiesas sprieduma izpilde neesot nepieciešama. Tādēļ

10šim šķīrējtiesas spriedumam nav paredzēta arī nekāda tiesas

11kontrole. Arī Tieslietu ministrijas pārstāve un Kalvis Torgāns

12šādu situāciju novērtēja kā "iespējamu likuma robu" vai

13kā "pretkonstitucionālu [likuma] robu" (sk.,

14piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 21. un 29. oktobra

15sēdes stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 83. un 151.

16lpp.).

17Satversmes tiesa jau 2005. gada 17. janvāra spriedumā lietā

18Nr. 2004-10-01 norādīja, ka Civilprocesa likumā nav normu, kas

19noteiktu procedūru šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanai, pat ja

20netiek pieprasīta izpildu raksta izsniegšana (sk. Satversmes

21tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 10.

22punktu).

23Minētais regulējums nedz Civilprocesa likumā, nedz arī

24Šķīrējtiesu likumā nav ietverts.

25Atsevišķos gadījumos tālab, lai šķīrējtiesas spriedums tiktu

26izpildīts, nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas

27tiesā un lūgt izsniegt izpildu rakstu, un var būt arī tādas

28situācijas, kad šķīrējtiesas spriedums ir atzīstams vai izpildāms

29kādā ārvalstī. Tāpat Civilprocesa likums nenoteic, kas notiek ar

30šķīrējtiesas spriedumu tad, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa ir

31atteikusies izsniegt izpildu rakstu tā piespiedu izpildei. Šādā

32gadījumā personai nav nekādu tiesisku līdzekļu aizstāvībai pret,

33iespējams, prettiesisku šķīrējtiesas spriedumu, tas būtībā paliek

34spēkā un lietas dalībnieks var censties atkārtoti panākt tā

35izpildīšanu, piemēram, ārvalstī.

36Ņemot vērā citastarp arī pieaicināto personu norādītās

37šķīrējtiesu darbībā konstatētās problēmas un izpildu raksta

38izsniegšanas regulējuma trūkumus, starptautiski akceptētajam

39šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas institūtam Latvijā būtu

40sevišķi liela nozīme. Tāpēc Satversmes tiesa atkārtoti vērš

41Saeimas uzmanību uz nepieciešamību noteikt šķīrējtiesas sprieduma

42apstrīdēšanas pamatus un kārtību.