22. punkts

1Pēc Mazsalacas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem, turklāt

4Ministrijas rīkotajās konsultācijās deputāti uz saviem

5jautājumiem neesot saņēmuši atbildes pēc būtības.

622.1. Pamatojoties uz Mazsalacas novada domes

72019. gada 9. maija lēmumu, no 2019. gada 10.

8maija līdz 31. maijam novadā notika iedzīvotāju aptauja,

9kuras mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par Ministrijas

10piedāvāto reformas projektu. Aptaujā piedalījās

11226 iedzīvotāji, un 85 procenti no viņiem atbalstīja

12Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu

13(sk. lietas materiālu 6. sēj. 123. lp.).

142019. gada sākumā Mazsalacas novadā bija

153194 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

16statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

17Valmierā 2019. gada 5. jūnijā notika Ministrijas

18rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

19plānots apvienot Valmieras novadā. Šajās konsultācijās piedalījās

20Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un Mazsalacas

21novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu

22pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija

23prezentēja priekšlikumu iekļaut Mazsalacas novadu jaunajā

24Valmieras novadā (sk. lietas materiālu 7. sēj.

2551.-57. lp.).

26Mazsalacas novada dome 2019. gada 1. augusta un

274. septembra vēstulēs Ministrijai lūgusi to sniegt atbildes

28uz jautājumiem citstarp saistībā ar reformas procedūru un

29finansējumu, teritoriju pārdalīšanas metodi un valsts pārvaldes

30institūciju darbību piedāvātā modeļa ietvaros (sk. lietas

31materiālu 6. sēj. 133.-137. lp.).

32Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

33saņēma Mazsalacas novada domes 2019. gada 18. decembra

34lēmumu, kurā norādīts, ka Likumprojektā paredzētā Mazsalacas

35novada pievienošana Valmieras novadam ir juridiski nekorekta un

36netaisnīga attiecībā uz Mazsalacas novada iedzīvotāju interesēm.

37Lēmumā norādīts, ka reformu nevar īstenot, ja nav zināms, kādas

38jaunajā novadā būs teritorijas attīstības iespējas, pakalpojumu

39sniedzēju struktūra un pakalpojumu izmaksas, nav skaidrības arī

40par pašreizējo pašvaldības darbinieku turpmākajām darba iespējām

41un kompensāciju mehānismiem. Turklāt reformas gaitā neesot

42analizēta nedz pakalpojumu pieejamība Mazsalacas novada

43iedzīvotājiem, nedz novadu apvienošanas rezultātā sagaidāmās

44izmaiņas. Neesot pamatojuma tam, ka šā novada apvienošana ar

45Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadiem un Valmieras pilsētu

46uzlabos situāciju tieši Mazsalacas novadā (sk. lietas

47materiālu 7. sēj. 19.-26. lp.).

48Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē Mazsalacas

49novada domes priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka dome reformu

50neatbalsta, jo nav pārliecības, ka novadu apvienošanas rezultātā

51uzlabosies novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte, tāpat nav

52noskaidrots arī tas, kā mainīsies pakalpojumu pieejamība un

53iedzīvotāju pārstāvības iespējas jaunā novada domē

54(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

55komisijas 2020. gada 11. februāra sēdes audioierakstu

56lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams:

57www.saeima.lv).

58Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

59sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

60atbildīgajām valsts institūcijām.

6122.2. Mazsalacas novada dome Likumprojekta izstrādes un

62izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

63institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

64vēlmi saglabāt šo novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

65Ministrija konsultējās ar Mazsalacas novada pašvaldību par

66priekšlikumu nesaglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu

67pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Valmieras novadā. Uzaicinājums

68uz 2019. gada 5. jūnijā Valmierā rīkotajām

69konsultācijām, citstarp arī ar Mazsalacas novada pašvaldību, tika

70nosūtīts 2019. gada 17. maijā (sk. lietas

71materiālu 7. sēj. 49.-50. lp.).

72Mazsalacas novada dome savu viedokli par administratīvi

73teritoriālo reformu bija sniegusi Pašvaldību savienībai, kas to

74pievienoja savam 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Līdz

75Likumprojekta iesniegšanai Saeimā un arī pēc tam Mazsalacas

76novada dome citu viedokli rakstveidā Ministrijai nav sniegusi.

77Tomēr Ministrija norāda, ka bija informēta par Mazsalacas novada

78domes nostāju un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem

79(sk. lietas materiālu 7. sēj. 62.-70. lp.).

80Savukārt Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā

81lasījumā saņēma Mazsalacas novada domes 2019. gada

8218. decembra lēmumu, kurā pausts viedoklis par reformas

83piedāvājumu (sk. lietas materiālu 7. sēj.

8419.-26. lp.). Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja

85uzklausīta arī Komisijas sēdē.

86Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot tādu Valmieras

87novadu, kurā būtu apvienota Valmieras pilsēta, kā arī Beverīnas,

88Burtnieku, Kocēnu un Mazsalacas novadi. Likumprojekta

89izskatīšanas gaitā tika nolemts jaunajā Valmieras novadā iekļaut

90arī Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadus. Lai gan Administratīvo

91teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā

92iedalījuma risinājums attiecībā uz Valmieras novada sastāvu

93atšķiras no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas tieši

94attiecībā uz līdzšinējā Mazsalacas novada atrašanos Valmieras

95novada sastāvā netika veiktas.

96Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

97saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

98administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

99Mazsalacas novadu.

10022.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi iespēju

101saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Tomēr šis

102priekšlikums neesot bijis atbilstošs reformas mērķim un novadu

103veidošanas kritērijiem. Atbilstoši Ministrijas piedāvātajam

104administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim pašvaldībā

105vajadzētu būt pietiekamam iedzīvotāju skaitam efektīva

106pakalpojumu tīkla, kā arī perspektīvas vidusskolas izveidei.

107Savukārt Mazsalacas novada iedzīvotāju skaits neesot bijis

108pietiekams minēto mērķu sasniegšanai un neliecinot par spēju

109nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

110piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt novads tā līdzšinējās

111robežās neietverot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

112centru (sk. lietas materiālu 7. sēj.

11362.-70. lp.).

114No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

115priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Mazsalacas novadu tika

116vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. februāra

117sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Valmieras novada izveidi. Šajā

118sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā novada

119sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru, kā

120arī par to, ka apvienojamās pašvaldības jau šobrīd cieši

121sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskā transporta,

122civilās aizsardzības, tūrisma un atkritumu apsaimniekošanas jomā,

123kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības un kapitālsabiedrības.

124Savukārt Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietniece,

125atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas datiem, paskaidroja, ka dome

126neatbalsta piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

127risinājumu. Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi,

128Ministrijas pārstāvis un pašvaldību domju priekšsēdētāji.

129Priekšlikumi saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību

130Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas

131Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

13211. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1331. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams:

134www.saeima.lv).

135Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

136kas attiecās uz Mazsalacas novadu, tika atsaukti. Izskatot

137Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, par priekšlikumiem, kas

138attiecās uz Mazsalacas novadu, tika balsots 2020. gada

13910. jūnijā. Priekšlikumi, kas paredzēja Mazsalacas novada

140saglabāšanu tā esošajās robežās, netika atbalstīti

141(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1422020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

14313. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

144(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

145turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī

146Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

147priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

148"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

149izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

150likumprojektu reģistrā).

151Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

152Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu,

153Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu

154rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar

155balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Mazsalacas novada

156pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

157Līdz ar to Administratīvo teritoriju

158likuma pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un

15941.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

160konsultēšanās ar Mazsalacas novada pašvaldību notika atbilstoši

161tiesību normām.