Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 11.2., 12.10., 12.13., 13.8., 13.9., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 18.1., 18.8., 18.10., 19.18., 19.20., 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.8., 23.12., 23.13., 23.14., 23.15., 27.1., 27.3., 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21., 39.22., 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un 41.23. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās

3normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas

44. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī

55. pantam.

62019. gada 5. jūnijā Valmierā notikušas

7konsultācijas ar jaunajā Valmieras novadā apvienojamo novadu,

8tostarp Mazsalacas novada, domju deputātiem, 2019. gada

912. jūnijā Bauskā - konsultācijas ar jaunajā Bauskas novadā

10apvienojamo novadu, tostarp Iecavas un Rundāles novadu, domju

11deputātiem un tajā pašā dienā Jelgavā - konsultācijas ar jaunajā

12Jelgavas novadā apvienojamo novadu, tostarp Ozolnieku novada,

13domju deputātiem, 2019. gada 14. jūnijā Mārupē -

14konsultācijas ar jaunajā Mārupes novadā apvienojamo novadu,

15tostarp Babītes novada, domju deputātiem, 2019. gada

1619. jūnijā Jēkabpilī - konsultācijas ar jaunajā Jēkabpils

17novadā apvienojamo novadu, tostarp Salas novada, domju

18deputātiem, 2019. gada 20. jūnijā Balvos -

19konsultācijas ar jaunajā Balvu novadā apvienojamo novadu, tostarp

20Rugāju novada, domju deputātiem, 2019. gada 18. jūlijā

21Aizkrauklē - konsultācijas ar jaunajā Aizkraukles novadā

22apvienojamo novadu, tostarp Jaunjelgavas novada, domju

23deputātiem, 2019. gada 19. jūlijā Dobelē -

24konsultācijas ar jaunajā Dobeles novadā apvienojamo novadu,

25tostarp Auces novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā Tukumā -

26konsultācijas ar jaunajā Tukuma novadā apvienojamo novadu,

27tostarp Kandavas novada, domju deputātiem, 2019. gada

2825. jūlijā Ādažos - konsultācijas ar jaunajā Ādažu novadā

29apvienojamo novadu, tostarp Carnikavas novada, domju deputātiem,

30tajā pašā dienā Limbažos - konsultācijas ar jaunajā Limbažu

31novadā apvienojamo novadu, tostarp Salacgrīvas un Alojas novadu,

32domju deputātiem, 2019. gada 2. augustā Daugavpilī -

33konsultācijas ar jaunajā Augšdaugavas (sākotnēji - Daugavpils)

34novadā apvienojamo novadu, tostarp Ilūkstes novada, domju

35deputātiem.

36Informācija par Ministrijas rīkotajām konsultācijām

37pašvaldībām sniegta savlaicīgi - vismaz divas nedēļas iepriekš.

38Visu pašvaldību domju pārstāvjiem bijusi iespēja paust savu

39viedokli par Ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Tāpat visām

40pašvaldībām arī vēlāk bijusi iespēja sagatavot gan lēmumus, gan

41vēstules ar detalizētākiem apsvērumiem, un visus tos Ministrija

42esot izvērtējusi.

43Gatavojoties konsultācijām ar pašvaldību domēm par

44administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, Ministrija

45sagatavojusi un pašvaldību domēm izsniegusi profilus - materiālus

46par katru jauno pašvaldību -, kuros raksturota pašreizējā

47situācija katrā līdzšinējā pašvaldībā, kā arī ietvertas prognozes

48attiecībā uz apvienoto pašvaldību. Novadu apvienošanas pamatojums

49esot nesaraujami saistīts ar reformas kopējiem mērķiem un

50pamatojumu, kas sniegts Ministru kabineta 2019. gada

5114. maija informatīvajā ziņojumā. Tāpat šie mērķi līdz ar

52attiecīgu pamatojumu norādīti virknē agrāku dokumentu. Uz

53nepieciešamību izdarīt grozījumus valsts administratīvi

54teritoriālā iedalījuma struktūrā esot norādīts arī Valsts

55kontroles revīzijas ziņojumos un Latvijas Bankas 2019. gada

56pētījumā. Arī Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un

57attīstības organizācija vērsušas uzmanību uz problēmām, kas rodas

58pašvaldību mazā izmēra un iedzīvotāju skaita samazināšanās

59dēļ.

60Visu jauno novadu izveidošana esot pamatota ar reformas

61mērķiem, tostarp mērķi nodrošināt pašvaldības spējas piesaistīt

62investīcijas, nodrošināt to, ka novadā ir vismaz viena

63perspektīva vidusskola, izveidot efektīvu izglītības, veselības

64aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

65ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.

66Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados

67joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu

68tendenci, Ministrija nolūkā nodrošināt racionālu publisko

69līdzekļu izmantošanu, savā piedāvājumā ietvērusi priekšlikumu

70pilnveidot pašvaldību sistēmu, veidojot iedzīvotāju skaita,

71budžeta ieņēmumu un citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī

72ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi radot priekšnoteikumus

73salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā

74valsts teritorijā. Novadu izveides pamatkritērijs bijis to

75veidošana ap reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

76centriem.

77Attiecībā uz Pierīgas novadiem Ministrija norāda, ka šo

78pašvaldību gadījumā pieļauta atkāpe no kritērija par attīstības

79centra esību novada teritorijā, jo šīm pašvaldībām visciešākās

80ekonomiskās un funkcionālās saiknes esot ar Rīgu. Pierīgas

81gadījumā fokusā bijusi tādu pašvaldību veidošana, kurās būtu ne

82tikai dzīvojamās vai rekreācijas teritorijas, bet arī

83iedzīvotājiem pieejamas darbavietas un publiskie pakalpojumi.

84Atkāpes no kritērija, ka novadā jābūt reģionālās vai

85nacionālās nozīmes attīstības centram, esot pieļautas arī

86attiecībā uz Augšdaugavas novadu un Jelgavas novadu. Ministru

87kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā

88bijis ietverts piedāvājums izveidot Daugavpils novadu, tajā

89iekļaujot arī Daugavpils pilsētu. Tomēr Saeimai iesniegtajā

90Likumprojektā esot noteikts, ka Daugavpils valstspilsēta ir

91atsevišķa pašvaldība. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā

92nolemts pārdēvēt Daugavpils novadu par Augšdaugavas novadu.

93Izskatot Likumprojektu Saeimā, esot ieviestas izmaiņas arī

94attiecībā uz Jelgavas novadu, proti, tajā neesot iekļauta

95Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts atsevišķas pašvaldības

96statuss. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas

97noteikumu 25. punkts paredzot gan Daugavpils valstspilsētas

98un Augšdaugavas novada sadarbības pienākumu, gan arī Jelgavas

99valstspilsētas un Jelgavas novada sadarbības pienākumu.

100Tādējādi, pēc Ministrijas ieskata, konsultēšanās ar

101pašvaldībām notikusi atbilstoši Hartas prasībām un novadu izveidē

102lielākoties ievēroti reformas sagatavošanas laikā noteiktie

103kritēriji.

104Secinājumu

105daļa

1Jaunjelgavas novada dome, Ilūkstes novada dome,

2Rugāju novada dome, Rundāles novada dome, Auces novada dome un

3Salas novada dome uzskata, ka to apstrīdētās normas -

4Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8.,

58.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17.,

610.18., 10.21., 10.23., 12.10., 12.13., 13.13., 13.16., 13.20.,

716.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18., 16.19., 16.20., 19.18. un

819.20. apakšpunkts - neatbilst Hartas 4. panta trešajā

9daļā ietvertajam subsidiaritātes principam.

10Satversmes tiesa 2021. gada 12. marta spriedumā

11lietā Nr. 2020-37-0106 (turpmāk - spriedums lietā

12Nr. 2020-37-0106) un 2021. gada 28. maija

13spriedumā lietā Nr. 2020-43-0106 (turpmāk - spriedums lietā

14Nr. 2020-43-0106), kuros citstarp tika izvērtēta vairāku

15Administratīvo teritoriju likuma pielikuma normu atbilstība

16subsidiaritātes principam, tiesvedību daļā par prasījumu vērtēt

17šo normu atbilstību Hartas 4. panta trešajai daļai izbeidza.

18Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai procesuāla rakstura

19jautājumi ir skatāmi pirms tiesību normas satversmības

20izvērtēšanas pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes

21tiesas 2017. gada 11. oktobra sprieduma lietā

22Nr. 2017-10-01 10. punktu).

23Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Administratīvo teritoriju

24likums neparedz vairāku līmeņu pašvaldību izveidi. Lai arī

25vairumā gadījumu izveidotās pašvaldības būs lielākas,

26iedzīvotājiem nozīmīgās funkcijas arī turpmāk pildīs tā paša

27līmeņa pašvaldības (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

2812. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

2920.2. punktu).

30Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Rugāju

31novada domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes un Salas

32novada domes apstrīdētās normas neparedz funkciju pārdali starp

33pašvaldību un centrālo varu un līdz ar to neskar arī

34subsidiaritātes principu. Tādējādi izskatāmajā lietā nav

35vērtējama šo normu atbilstība Hartas 4. panta trešajai daļai

36un tiesvedības turpināšana šajā prasījuma daļā nav iespējama.

37Līdz ar to atbilstoši Satversmes tiesas likuma

3829. panta pirmās daļas 6. punktam tiesvedība lietā par

39Jaunjelgavas novada domes, Ilūkstes novada domes, Rugāju novada

40domes, Rundāles novada domes, Auces novada domes un Salas novada

41domes prasījumiem vērtēt Administratīvo teritoriju likuma

42pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19., 8.20., 10.2.,

4310.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 12.10.,

4412.13., 13.13., 13.16., 13.20., 16.2., 16.5., 16.11., 16.14.,

4516.18., 16.19., 16.20., 19.18. un 19.20. apakšpunkta

46atbilstību Hartas 4. panta trešajai daļai ir

47izbeidzama.

1Pieteikumu iesniedzējas lūdz Satversmes tiesu

2izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. un

3101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai

4daļai un 5. pantam.

5Satversmes tiesa ir atzinusi: ja apstrīdēta tiesību akta

6atbilstība vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad

7tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka

8efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai

9(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada

1015. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05

1113. punktu).

12Pieteikumu iesniedzējas apstrīdējušas normas, kuras ietvertas

13Administratīvo teritoriju likuma pielikumā. Minētā pielikuma

14normu, kas attiecas uz citām pašvaldībām, atbilstību Satversmes

151. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai

16daļai un 5. pantam Satversmes tiesa vērtēja spriedumā

17lietā Nr. 2020-37-0106 un spriedumā lietā

18Nr. 2020-43-0106. Šajos spriedumos atzīts, ka efektīvākā

19pieeja pārbaudei, vai apstrīdētās normas atbilst augstāka

20juridiska spēka normām, ir izvērtēt to atbilstību Satversmes

211. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai

22daļai un 5. pantam to kopsakarā (sk. Satversmes

23tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā

24Nr. 2020-37-0106 21.3. punktu un 2021. gada

2528. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106

267. punktu). Pieteikumu iesniedzēju norādītie argumenti

27ir līdzīgi lietas Nr. 2020-37-0106 un lietas

28Nr. 2020-43-0106 ietvaros izvērtētajiem argumentiem.

29Tādējādi izskatāmajā lietā apstrīdēto normu izvērtēšanā

30piemērojama līdzīga pieeja tai, kāda tika izmantota minētajos

31spriedumos.

32Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās

33normas ir izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālajā

34kārtībā. Savukārt, izvērtējot šo normu atbilstību Satversmes 1.

35un 101. pantam, Satversmes tiesa noskaidros arī to, vai

36likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.

1Izvērtējot ar administratīvi teritoriālo reformu

2saistītu tiesību normu izstrādes un pieņemšanas procesuālo

3kārtību, Satversmes tiesai, pirmkārt, jāpārbauda, vai

4konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām šo normu izstrādes un

5izskatīšanas laikā notikusi atbilstoši tiesību normām un,

6otrkārt, vai apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un

7pieņemtas atbilstoši tiesību normām (sk. Satversmes

8tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā

9Nr. 2020-37-0106 22. punktu).

10Lai pārbaudītu, vai konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām

11apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika

12atbilstoši tiesību normām, ir jānoskaidro:

131) vai pašvaldības domei bija iespēja, noskaidrojot arī

14attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli,

15sagatavot savu viedokli un iesniegt atbildīgajām valsts

16institūcijām priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz plānoto

17reformu;

182) vai tam paredzētais laiks bija saprātīgs;

193) vai pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika

20izvērtēti (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

2112. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

2223.2. punktu).

1Jaunjelgavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkotajās konsultācijās

4neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus, un uz tām neesot aicināti

5pašvaldības iedzīvotāji.

69.1. Aizkrauklē 2019. gada 18. jūlijā notika

7Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

8deputātiem, kuras bija plānots apvienot Aizkraukles novadā. Šajās

9konsultācijās piedalījās Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses,

10Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadu domju deputāti, Ministrijas

11pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.

12To laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu Jaunjelgavas novadu

13iekļaut Aizkraukles novadā (sk. lietas materiālu

1415. sēj. 30.-39. lp.). Minētajās konsultācijās

15Jaunjelgavas novada domes deputāti pauda pārsvarā kritisku

16viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu.

17Jaunjelgavas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju no

182019. gada 1. augusta līdz 31. augustam, lai

19noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par Jaunjelgavas novada

20pievienošanu Aizkraukles novadam. Iedzīvotāju aptaujā piedalījās

21388 iedzīvotāji, no kuriem 74 procenti atbalstīja

22viedokli par Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības

23saglabāšanu (sk. lietas materiālu 14. sēj.

2455.-56. lp.). 2019. gada sākumā Jaunjelgavas novadā

25bija 5620 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

26statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

27Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Jaunjelgavas

28novada dome 2019. gada 26. septembrī pieņēma lēmumu

29neatbalstīt Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo

30iedalījumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek pievienots

31Aizkraukles novadam. Informācija par iedzīvotāju aptaujas

32rezultātiem un domes 2019. gada 26. septembra lēmums

33nosūtīts Ministrijai (sk. lietas materiālu 14. sēj.

3455.-57. lp.).

352019. gada 14. novembrī Jaunjelgavas novada dome

36atkārtoti pieņēma lēmumu neatbalstīt Jaunjelgavas novada

37pievienošanu Aizkraukles novadam, norādot, ka joprojām nav

38sniegta informācija par reformas ietekmi uz finansiālajiem,

39ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem pašvaldībā. Šajā lēmumā

40arī norādīts: ja nav iespējams saglabāt Jaunjelgavas novadu kā

41patstāvīgu pašvaldību, būtu veidojams Sēlijas novads. Šis lēmums

42tika nosūtīts Saeimai. Atkārtojot minētos argumentus, Pieteikuma

43iesniedzēja 2019. gada 27. novembrī nosūtījusi vēstuli

44ar priekšlikumiem arī Komisijai (sk. lietas materiālu

4514. sēj. 58. lp. un 60.-61. lp.).

46Jaunjelgavas un citu Aizkraukles novadā apvienojamo novadu

47domju priekšsēdētāji piedalījās Komisijas 2020. gada

4814. un 25. februāra sēdēs. Jaunjelgavas novada domes

49priekšsēdētājs abās sēdēs atkārtoti pauda uzskatu, ka pašvaldība

50un tās iedzīvotāji neatbalsta Jaunjelgavas novada pievienošanu

51Aizkraukles novadam un ka būtu veidojams Sēlijas novads

52(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

53komisijas 2020. gada 14. februāra un 25. februāra

54sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

55Nr. 13 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv).

56Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija

57iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un

58iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām.

599.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā

60Jaunjelgavas novada dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts

61institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

62vēlmi saglabāt Jaunjelgavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai

63pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots.

64Ministrija rīkoja konsultācijas par tādu administratīvi

65teritoriālā iedalījuma risinājumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas

66novads tiek iekļauts jaunajā Aizkraukles novadā. Uzaicinājums uz

672019. gada 18. jūlijā Aizkrauklē rīkotajām

68konsultācijām Jaunjelgavas novada domei tika nosūtīts

692019. gada 31. maijā (sk. lietas materiālu

7015. sēj. 30.-31. lp.).

71Ministrijai bija zināms Jaunjelgavas novada domes viedoklis

72par reformu, jo dome savu nostāju pauda jau 2019. gada

7316. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai un šī vēstule kā

1Pēc Ilūkstes novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību. Konsultācijās ar Ministriju

4jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un

5atbildes uz deputātu un iedzīvotāju jautājumiem pēc būtības

6neesot sniegtas.

710.1. Ilūkstes novada dome 2019. gada

825. aprīlī pieņēma lēmumu par novada iedzīvotāju aptaujas

9organizēšanu no 2019. gada 24. maija līdz

1025. jūnijam. Aptaujā piedalījās 2509 iedzīvotāji, no

11tiem 98,96 procenti atbalstīja ideju par Ilūkstes novadu kā

12patstāvīgu pašvaldību. Savukārt vairāk nekā 95 procenti no

13aptaujas dalībniekiem norādīja, ka Ilūkstes novadu identificē ar

14Sēliju (sk. lietas materiālu 18. sēj.

1595.-96. lp.). Saskaņā ar statistikas datiem

162019. gada sākumā Ilūkstes novadā bija 7274 iedzīvotāji

17(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

18pieejama: www.pmlp.gov.lv). Notika arī vairākas iedzīvotāju

19sapulces, kurās iedzīvotāji citstarp atzina, ka pašvaldība pilda

20savus uzdevumus un nodrošina iedzīvotājiem visus nepieciešamos

21pakalpojumus. Dome saņēma arī vairāk nekā 620 privātpersonu

22viedokļus, kuros aicināts nepievienot Ilūkstes novadu Daugavpils

23novadam. Ar domes 2019. gada 27. jūnija lēmumu

24iedzīvotāju aptaujas rezultāti apstiprināti, kā arī informācija

25par aptaujas rezultātiem un saņemtajiem privātpersonu viedokļiem

26nosūtīta Ministrijai (sk. lietas materiālu 19. sēj.

271.-65. lp.).

28Daugavpilī 2019. gada 2. augustā notika Ministrijas

29organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

30plānots apvienot Daugavpils novadā. Šajās konsultācijās

31piedalījās Daugavpils pilsētas, Ilūkstes un Daugavpils novadu

32domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā

33arī citas personas. Šo konsultāciju laikā Ministrija prezentēja

34priekšlikumu iekļaut Ilūkstes novadu Daugavpils novadā

35(sk. lietas materiālu 20. sēj.

3675.-81. lp.), bet Ilūkstes novada domes deputāti,

37atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, izteica negatīvu

38viedokli par šo administratīvi teritoriālā iedalījuma

39risinājumu.

40Ilūkstes novada dome 2019. gada 31. oktobrī pieņēma

41lēmumu, ar kuru, balstoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem,

42pauda atbalstu Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības

43saglabāšanai tā līdzšinējās robežās. Turklāt lēmumā norādīts, ka

44pašvaldība kā alternatīvus administratīvi teritoriālā iedalījuma

45variantus pieļauj Ilūkstes novada paplašināšanu tā vēsturiskajās

46robežās, apvienojot to ar Aknīstes novadu un līdzšinējā Jēkabpils

47novada Rubenes un Dunavas pagastiem, vai arī jauna - Sēlijas -

48novada izveidošanu, apvienojot Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas,

49Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novadus (sk. lietas

50materiālu 19. sēj. 95.-96. lp.).

51Savā 2019. gada 17. decembra vēstulē Komisijai

52Ilūkstes novada dome norādīja, ka pašvaldība pilnībā veic visas

53savas funkcijas un uzdevumus, kā arī atbilst Likumprojektā

54noteiktajiem pašvaldību izveidošanas kritērijiem, tādēļ var

55pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība. Līdz ar šo vēstuli dome

56nosūtīja Komisijai arī 2019. gada 27. jūnija un

572019. gada 31. oktobra lēmumus (sk. lietas

58materiālu 19. sēj. 99.-100. lp.).

59Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

602020. gada 31. janvāra un 14. februāra sēdēs. Viņš

61pauda viedokli, ka Ilūkstes novads atbilst visiem novadu

62veidošanas kritērijiem un ir pašpietiekams. Ilūkstes novads varot

63palikt esošajās robežās, vai arī tas esot jāapvieno ar citiem

64novadiem jaunā - Sēlijas - novadā. Pret Daugavpils novada

65izveidošanu iebilda arī līdzšinējā Daugavpils novada domes

66priekšsēdētājs (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

67reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra un

6814. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu

691. sēj. un protokolus Nr. 9 un Nr. 13, pieejami:

70www.saeima.lv).

71Ilūkstes novada dome bija aicināta arī uz Komisijas

722020. gada 25. februāra sēdi. Šajā sēdē domes

73priekšsēdētājs norādīja, ka Sēlijas novadam, ja tāds tiktu

74izveidots, trūkst vienīgi attīstības centra, taču neesot skaidrs,

75pēc kādiem kritērijiem tāds tiek izraudzīts (sk. Saeimas

76Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

7725. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

781. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams:

79www.saeima.lv). Diskusijas par priekšlikumiem attiecībā uz

80līdzšinējo Ilūkstes novadu Komisijā turpinājās arī pirms

81Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, tomēr pašvaldības

82pārstāvji uz Komisijas 2020. gada 5. un 6. maija

83sēdēm netika uzaicināti (sk. Saeimas Administratīvi

84teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 5. un

856. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj.

86un protokolus Nr. 23 un Nr. 24, pieejami:

87www.saeima.lv).

88Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

89sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

90atbildīgajām valsts institūcijām.

9110.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā

92Ilūkstes novada dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts

93institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

94vēlmi saglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai

95pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots.

96Ministrija konsultējās ar Ilūkstes novada pašvaldību par

97priekšlikumu nesaglabāt Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

98bet iekļaut to jaunajā Daugavpils novadā, kurš vēlāk tika

99pārdēvēts par Augšdaugavas novadu. Uzaicinājums uz

1002019. gada 2. augustā Daugavpilī rīkotajām

101konsultācijām Ilūkstes novada domei nosūtīts 2019. gada

10227. jūnijā (sk. lietas materiālu 20. sēj.

10375.-76. lp.).

104Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Ilūkstes novada domes

105viedoklis par reformu, jo dome bija sniegusi savus priekšlikumus

106par novada saglabāšanu gan 2019. gada 16. aprīļa

107vēstulē, kas pievienota Pašvaldību savienības 2019. gada

10818. aprīļa atzinumam, gan 2019. gada 2. augusta

109vēstulē Ministrijai (sk. lietas materiālu 20. sēj.

11093.-101. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā

111lasījumā Komisija saņēma Ilūkstes novada domes 2019. gada

11217. decembra vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada

11327. jūnija un 2019. gada 31. oktobra lēmumi. Šajos

114lēmumos atspoguļoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kā arī pausts

115viedoklis, ka Ilūkstes novads ir saglabājams kā patstāvīga

116pašvaldība vai arī pievienojams Sēlijas novadam

117(sk. lietas materiālu 20. sēj.

11866.-74. lp.).

119Sākotnēji Ministrija piedāvāja izveidot jaunu Daugavpils

120novadu, kurā būtu iekļauta Daugavpils pilsēta un līdzšinējie

121Daugavpils un Ilūkstes novadi. Taču Likumprojektā, ko Ministru

122kabinets iesniedza Saeimai, Daugavpils pilsētai jau bija

123paredzēts atsevišķas pašvaldības statuss. Šāds administratīvi

124teritoriālā iedalījuma risinājums tika apspriests arī vairākās

125Komisijas sēdēs ar Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja

126piedalīšanos.

127Tādējādi Ilūkstes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

128saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

129administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

130Ilūkstes novadu.

13110.3. Ministrija norāda, ka tā vērtējusi Ilūkstes

132novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās

133vēstulēs. Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu

134Ministrija neesot atbalstījusi, jo līdzšinējā novada teritorijā

135nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra un arī tā

136iedzīvotāju skaits neliecina par spēju nodrošināt teritorijas

137ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

138investīcijas (sk. lietas materiālu 20. sēj.

13993.-101. lp.).

140No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

141priekšlikumi par līdzšinējo Ilūkstes novadu tika vērtēti un

142apspriesti Komisijas 2020. gada 31. janvāra, kā arī

14314. un 25. februāra sēdēs. 2020. gada

14431. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Daugavpils

145novada izveidi, Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu

146Daugavpils novada un Ilūkstes novada apvienošanai jaunajā

147Daugavpils novadā. Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs,

148atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, norādīja, ka

149Ilūkstes novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet,

150ja tas nav iespējams, tad apvienojams ar Aknīstes novadu, Rubenes

151un Dunavas pagastiem. Tāpat tika izteikts priekšlikums apvienot

152līdzšinējos Ilūkstes, Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas,

153Salas un Viesītes novadus vienā jaunā - Sēlijas - novadā.

154Komisijā notika debates par priekšlikumiem, kas attiecās uz

155līdzšinējo Ilūkstes novadu (sk. Saeimas Administratīvi

156teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra

157sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

158Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Satversmes tiesa jau

159aplūkojusi to, kā Komisija un Saeima vērtēja Sēlijas novada

160izveidošanas iespēju (sk. šā sprieduma

1619.3. punktu).

162Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

163kas attiecās uz līdzšinējo Ilūkstes novadu, tika apspriesti

1642020. gada 12. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem

165notika debates. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz Sēlijas novada

166izveidi vai Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības

167saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu. Izskatot

168Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās

169uz Ilūkstes novadu, tika apspriesti 2020. gada

1703. jūnijā. Saeimas sēdē notika diskusijas par līdzšinējo

171Ilūkstes novadu un jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, taču

172priekšlikumi, kas atšķīrās no sākotnējā Ministrijas piedāvātā

173administratīvi teritoriālā iedalījuma modeļa, tika noraidīti.

174Atbalstu guva vienīgi priekšlikums pārdēvēt jauno Daugavpils

175novadu par Augšdaugavas novadu (sk. Saeimas

1762020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

177turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un

1782020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

1792020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

1803. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

181reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

182Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

183apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

1843. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

185reģistrā).

186Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

187Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai jauna

188- Sēlijas - novada izveidošanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs

189tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju,

190tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi

191konsultēšanās procesā Ilūkstes novada pašvaldības priekšlikumi un

192iebildumi tika izvērtēti.

193Līdz ar to Administratīvo teritoriju

194likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18.,

19510.21. un 10.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas

196procesā konsultēšanās ar Ilūkstes novada pašvaldību notika

197atbilstoši tiesību normām.

1Carnikavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdētās

2normas izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt likumdevēja pieņemtais

4risinājums ievērojami atšķiroties no tā, kas tika ietverts

5Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā

6ziņojumā. Sākotnēji Ministrija piedāvājusi izveidot Ādažu novadu,

7kurā būtu apvienoti Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu un

8Sējas novadi. Savukārt Likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā

9esot atbalstīts tāds administratīvi teritoriālā iedalījuma

10risinājums, kas paredzēja apvienot tikai līdzšinējos Ādažu un

11Carnikavas novadus. Tāpēc nevarot uzskatīt, ka Carnikavas novada

12dome un tās iedzīvotāji bija iepazīstināti ar konkrētu plānoto

13grozījumu projektu.

1411.1. Carnikavas novada dome 2019. gada

158. maijā nosūtīja vēstuli Ministrijai, aicinot tās

16pārstāvjus piedalīties domes organizētajā publiskajā apspriešanā

17par plānotajiem reformas risinājumiem. Ministrija priekšlikumu

18noraidīja. 2019. gada 31. maijā dome organizēja

19iedzīvotāju aptauju. Aptaujā piedalījās 897 iedzīvotāji, no

20tiem 84,62 procenti pauda negatīvu viedokli pret Carnikavas

21novada iespējamo pievienošanu kādam citam novadam

22(sk. lietas materiālu 3. sēj. 72.-75. lp.).

232019. gada sākumā Carnikavas novadā bija

249359 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

25statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

262019. gada 24. jūlijā Carnikavas novada dome pieņēma

27lēmumu neatbalstīt Ministru kabineta 2019. gada

2814. maija informatīvajā ziņojumā piedāvātās administratīvi

29teritoriālā iedalījuma izmaiņas. Par šo lēmumu citstarp tika

30informēta Ministrija, Ministru kabinets, kā arī Saeimas Valsts

31pārvaldes un pašvaldības komisija (sk. lietas materiālu

323. sēj. 49. lp.).

332019. gada 25. jūlijā Ādažos notika Ministrijas

34organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

35plānots apvienot jaunajā Ādažu novadā. Šajās konsultācijās

36piedalījās Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Saulkrastu, Sējas novadu

37domju deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas.

38Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Carnikavas novadu

39Ādažu novadā (sk. lietas materiālu 4. sēj.

4065.-74. lp.). Carnikavas novada domes deputāti tikšanās

41laikā pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi

42teritoriālā iedalījuma risinājumu, kā arī informēja par vēlmi

43saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

44Carnikavas novada dome 2019. gada 11. decembrī

45vērsās pie Komisijas, Saeimas deputātiem un citām valsts

46amatpersonām, norādot, ka Likumprojekta izstrādes laikā nav

47notikušas konsultācijas ar pašvaldību un tas neatbilst reformas

48mērķim un Carnikavas novada iedzīvotāju interesēm, kā arī

49aicināja saglabāt šā novada patstāvību, jo pašvaldība spējot

50apmierināt savu iedzīvotāju vajadzības un pilnvērtīgi funkcionēt.

512019. gada 18. decembrī un 2020. gada

5227. martā dome atkārtoti informēja Komisiju par to, ka

53neatbalsta Likumprojektā ietverto administratīvi teritoriālā

54iedalījuma risinājumu attiecībā uz Carnikavas novadu, pamatojot

55savu viedokli ar novada pašpietiekamību (sk. lietas

56materiālu 3. sēj. 109.-114. lp., 135. lp. un

57146.-152. lp.).

58Komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēdēs,

59izskatot Likumprojektu pirms pieņemšanas otrajā lasījumā, tika

60uzklausīts Carnikavas novada domes priekšsēdētāja viedoklis. Viņš

61rosināja saglabāt novadu kā patstāvīgu pašvaldību

62(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

63komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra sēžu

64audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

65Nr. 7 un Nr. 8, pieejami: www.saeima.lv).

66Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

67sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

68atbildīgajām valsts institūcijām.

6911.2. Carnikavas novada dome reformas sagatavošanas un

70Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās

71valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,

72tostarp par vēlmi saglabāt Carnikavas novadu kā patstāvīgu

73pašvaldību.

74Ministrija konsultējās ar Carnikavas novada pašvaldību par

75priekšlikumu nesaglabāt šo novadu kā patstāvīgu novadu, bet

76iekļaut to jaunajā Ādažu novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada

7725. jūlijā Ādažos rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar

78Carnikavas novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada

7918. jūnijā (sk. lietas materiālu 4. sēj.

8065.-66. lp.).

81Ministrijai bija zināms Carnikavas novada domes viedoklis par

82reformu. Tas pausts vēstulē Pašvaldību savienībai un pievienots

83Pašvaldību savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam.

84Tāpat Ministrija saņēmusi Carnikavas novada domes 2019. gada

8524. jūlija lēmumu par to, ka dome, balstoties uz iedzīvotāju

86aptaujas rezultātiem, neatbalsta Ministrijas piedāvāto

87administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli (sk. lietas

88materiālu 4. sēj. 79.-85. lp.).

89Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija

90saņēma Carnikavas novada domes 2019. gada 18. decembra

91lēmumu, kurā aicināts saglabāt Carnikavas novadu kā patstāvīgu

92pašvaldību. Savukārt pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā

93lasījumā Komisija saņēma Carnikavas novada domes priekšsēdētājas

942020. gada 27. marta vēstuli, kurā argumentēta šā

95novada spēja būt patstāvīgam (sk. lietas materiālu

963. sēj. 146.-152. lp.). Domes priekšsēdētāja tika

97uzklausīta arī divās Komisijas sēdēs. Lai gan Administratīvo

98teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā

99iedalījuma risinājums attiecībā uz Ādažu novada sastāvu atšķiras

100no Ministrijas sākotnējā piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā uz

101līdzšinējā Carnikavas novada pievienošanu Ādažu novadam netika

102veiktas.

103Tādējādi Carnikavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

104saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

105administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

106Carnikavas novadu.

10711.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Carnikavas

108novada domes priekšlikumus un sniegusi domei atbildes vairākās

109vēstulēs. Ministrija neesot atbalstījusi Carnikavas novada kā

110patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, jo šajā Pierīgas novadā tā

111līdzšinējās robežās neesot 15 000 iedzīvotāju, kas

112nodrošinātu pietiekamu pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu

113investīciju veikšanai. Turklāt šajā novadā neesot arī vidusskolas

114(sk. lietas materiālu 4. sēj.

11579.-85. lp.).

116No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

117priekšlikumi par līdzšinējo Carnikavas novadu tika vērtēti un

118apspriesti Komisijas 2020. gada 24. un 28. janvāra

119sēdēs. Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē Carnikavas

120novada domes priekšsēdētāja izteica negatīvu viedokli par tāda

121Ādažu novada izveidi, kura sastāvā būtu arī līdzšinējais

122Carnikavas novads. Šajā sēdē tika diskutēts par to, kādam

123vajadzētu būt Ādažu novadam, piemēram, par to, vai Garkalnes

124pagasts pievienojams Ulbrokas novadam vai Ādažu novadam

125(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

126komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdes audioierakstu

127lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams:

128www.saeima.lv). Komisijas 2020. gada 28. janvāra

129sēdē, izskatot priekšlikumus, kas attiecās uz Carnikavas novada

130kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, Ministrijas pārstāvis

131norādīja, ka novadā nav pietiekams iedzīvotāju skaits un nav arī

132vidusskolas, tāpēc Carnikavas un Ādažu novadi ir apvienojami

133vienā novadā. Komisijas sēdē tika noraidīti priekšlikumi par

134patstāvīga Carnikavas novada saglabāšanu (sk. Saeimas

135Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

13628. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1371. sēj. un protokolu Nr. 8, pieejams:

138www.saeima.lv).

139Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

140kas attiecās uz līdzšinējo Carnikavas novadu, tika apspriesti

1412020. gada 12. martā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan

142par to, kāpēc Ādažu novads būtu veidojams, apvienojot Ādažu

143novadu un Carnikavas novadu, gan arī par to, kāpēc šāda novada

144veidošana nebūtu atbalstāma, bet būtu saglabājams patstāvīgs

145Carnikavas novads. Saeima ar balsojumu atbalstīja priekšlikumu

146veidot Ādažu novadu, to apvienojot ar Carnikavas novadu

147(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1482020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

14912. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās

150reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

151Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

152apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,

153pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

154Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

155Carnikavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu,

156Komisijā un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu

157rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar

158balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Carnikavas novada

159pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

160Līdz ar to Administratīvo teritoriju

161likuma pielikuma 11.2. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas

162procesā konsultēšanās ar Carnikavas novada pašvaldību notika

163atbilstoši tiesību normām.

1Rugāju novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu

2izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību. Konsultācijās ar Ministriju

4jautājumu uzdošanai esot atvēlētas tikai dažas minūtes un

5atbildes uz deputātu jautājumiem pēc būtības neesot sniegtas,

6turklāt iedzīvotāji neesot aicināti piedalīties šajā

7sanāksmē.

812.1. No 2019. gada 30. aprīļa līdz

97. maijam Rugāju novada dome rīkoja iedzīvotāju aptauju.

10Aptaujā piedalījās 355 iedzīvotāji, no kuriem

1179 procenti atbalstīja novada saglabāšanu esošajā

12teritorijā, 12 procenti - apvienošanos ar Balvu novadu, bet

13seši procenti - apvienošanos ar Gulbenes novadu

14(sk. lietas materiālu 11. sēj. 46. lp.).

152019. gada sākumā Rugāju novadā bija 2193 iedzīvotāji

16(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

17pieejama: www.pmlp.gov.lv).

18Balvos 2019. gada 20. jūnijā notika Ministrijas

19organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

20plānots apvienot jaunajā Balvu novadā. Šajās konsultācijās

21piedalījās Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novadu domju

22deputāti, Ministrijas pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās

23laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Rugāju novadu

24Balvu novadā (sk. lietas materiālu 12. sēj.

2531.-38. lp.). Savukārt Rugāju novada domes deputāti

26pauda negatīvu viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo

27iedalījumu, kā arī informēja par vēlmi saglabāt savu novadu kā

28patstāvīgu pašvaldību. Ministrija 2019. gada

2928. novembrī organizēja tikšanos arī ar Rugāju novada

30iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu 12. sēj.

3143.-51. lp.).

32Rugāju novada dome 2019. gada 11. decembrī pieņēma

33lēmumu, citstarp norādot, ka priekšlikums šo novadu pievienot

34Balvu novadam nav pamatots ar rūpīgi izstrādātu analīzi par

35Rugāju novada pašvaldības sociālekonomiskajiem rādītājiem un nav

36skaidrs novadu apvienošanas mērķis. Šo lēmumu Pieteikuma

37iesniedzēja nosūtīja visiem Saeimas deputātiem

38(sk. lietas materiālu 11. sēj. 46. lp.).

39Rugāju novada domes priekšsēdētāja piedalījās Komisijas

402020. gada 31. janvāra sēdē. Viņa norādīja, ka nav

41pamatots un izanalizēts tas, kā Ministrijas izstrādātās reformas

42rezultātā uzlabosies iedzīvotāju situācija, turklāt uzsvēra, ka

43nav notikušas arī konsultācijas ar Rugāju novada domi un

44pašvaldības iedzīvotājiem (sk. Saeimas Administratīvi

45teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra

46sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

47Nr. 9, pieejams: www.saeima.lv). Likumprojekta

48izskatīšanas laikā 2020. gada 3. martā Rugāju novada

49dome nosūtīja vēstuli visām Saeimas frakcijām un Komisijai,

50izsakot viedokli, ka Likumprojekts nevar tikt virzīts tālāk, jo

51nav pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis, proti, Rugāju

52novads varot pastāvēt kā patstāvīga pašvaldība

53(sk. lietas materiālu 11. sēj.

5471.-72. lp.).

55Tādējādi Rugāju novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

56sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

57atbildīgajām valsts institūcijām.

5812.2. Rugāju novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes

59un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

60institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

61vēlmi saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

62Ministrija konsultējās ar Rugāju novada pašvaldību par

63priekšlikumu nesaglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu novadu, bet

64iekļaut to jaunajā Balvu novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada

6520. jūnijā Balvos rīkotajām konsultācijām, citstarp arī ar

66Rugāju novada pašvaldību, tika nosūtīts 2019. gada

6727. maijā (sk. lietas materiālu 12. sēj.

6831.-32. lp.).

69Ministrija norāda, ka tai bijis zināms Rugāju novada domes

70viedoklis par reformu, jo tas pausts 2019. gada

7116. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai un pievienots tās

722019. gada 18. aprīļa atzinumam (sk. lietas

73materiālu 12. sēj. 43.-51. lp.). Pirms

74Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Rugāju

75novada domes 2019. gada 11. decembra lēmumu, kurā

76pausts negatīvs viedoklis par reformas piedāvājumu. Savukārt

77pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Komisija saņēma

78Rugāju novada domes priekšsēdētājas 2020. gada 3. marta

79vēstuli, kurā sniegti argumenti tam, ka Rugāju novads var būt

80patstāvīgs (sk. lietas materiālu 12. sēj.

816.-11. lp.). Rugāju novada domes priekšsēdētāja tika

82uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju

83likumu, attiecībā uz Rugāju novadu tika saglabāts tāds pats

84administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau

85sākotnēji piedāvāja Ministrija.

86Tādējādi Rugāju novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

87saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

88administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

89Rugāju novadu.

9012.3. Ministrija norāda, ka, vērtējot Rugāju novada

91domes priekšlikumus, secināts, ka Rugāju novads tā līdzšinējās

92robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

93centru un arī novada iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju

94nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

95piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Tādēļ Ministrija neesot

96piedāvājusi saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu novadu

97(sk. lietas materiālu 12. sēj.

9843.-51. lp.).

99No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

100priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Rugāju novadu tika vērtēti

101un apspriesti Komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdē.

102Šajā sēdē Ministrijas pārstāvis citstarp sniedza informāciju par

103jaunā Balvu novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu un administratīvo

104centru. Balvi esot līdzšinējiem Baltinavas, Rugāju un Viļakas

105novadiem tuvākais attīstības centrs, un Balvu novadā minēto

106novadu iedzīvotāji atrodot arī darba vietas. Turklāt jaunajā

107novadā iekļaujamās pašvaldības jau šobrīd cieši sadarbojoties

108vairākās jomās. Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece,

109Baltinavas novada domes priekšsēdētāja un Rugāju novada domes

110priekšsēdētāja izteica bažas par to, vai apvienotajā novadā būs

111iespējams nodrošināt iedzīvotājiem tādus pašus pakalpojumus kā

112līdz šim. Tāpat tika norādīts uz slikto ceļu stāvokli un

113darbaspēka aizplūšanu no Latgales, apšaubot to, ka apvienošana

114lielākā novadā palīdzēs šīs problēmas atrisināt. Ministrijas

115pārstāvis, atbildot uz šiem argumentiem, norādīja, ka Latgalei ir

116īpaša finansējuma programma, tāpēc pašvaldībām ir iespēja risināt

117minētās problēmas un attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat Ministrijas

118pārstāvis informēja, ka būs paredzēti līdzekļi ceļu remontam,

119turklāt attīstības centros kopumā būs lielākas iespējas plānot un

120piedāvāt pakalpojumus iedzīvotājiem, tāpēc nav pamatoti apsvērt

121mazu novadu saglabāšanas iespējas. Diskusijā piedalījās arī

122Komisijas locekļi un Pašvaldību savienības pārstāvis. Pēc

123viedokļu uzklausīšanas Komisija neatbalstīja priekšlikumu

124saglabāt Rugāju novadu kā patstāvīgu pašvaldību

125(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

126komisijas 2020. gada 31. janvāra sēdes audioierakstu

127lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 9, pieejams:

128www.saeima.lv).

129Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

130kas attiecās uz Rugāju novadu, tika apspriesti 2020. gada

13112. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates,

132kurās atsevišķi deputāti citstarp izteicās, ka Rugāju novads

133jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība, jo Balvu novada attīstības

134potenciāls ir pārāk zems. Otrajā lasījumā Saeimā, lemjot ar

135balsojumu, tomēr tika atbalstīta Rugāju novada pievienošana Balvu

136novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1372020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

13812. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās

139reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

140Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

141apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,

142pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

143Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

144Rugāju novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

145arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo

146informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

147Tādējādi konsultēšanās procesā Rugāju novada priekšlikumi un

148iebildumi tika izvērtēti.

149Līdz ar to Administratīvo teritoriju

150likuma pielikuma 12.10. un 12.13. apakšpunkta izstrādes

151un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Rugāju novada pašvaldību

152notika atbilstoši tiesību normām.

1Iecavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkoto konsultāciju

4laikā atbildes uz Iecavas novada pašvaldības deputātu jautājumiem

5neesot sniegtas pēc būtības.

613.1. Iecavas novada dome 2019. gada

728. maijā pieņēma lēmumu no 2019. gada 3. jūnija

8līdz 1. jūlijam rīkot iedzīvotāju aptauju par to, vai novada

9iedzīvotāji atbalsta Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības

10saglabāšanu. 2019. gada sākumā Iecavas novadā bija

118993 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

12statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

13Aptaujā piedalījās 1293 iedzīvotāji, no tiem

1497,4 procenti atbalstīja Iecavas novada kā patstāvīgas

15pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu

165. sēj. 90.-93. lp.). Par iedzīvotāju aptaujas

17rezultātiem tika informēta arī Ministrija, Saeimas Valsts

18pārvaldes un pašvaldības komisija un citas komisijas, frakcijas

19un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kā arī Pašvaldību

20savienība (sk. lietas materiālu 5. sēj.

2194.-95. lp.).

22Bauskā 2019. gada 12. jūnijā notika Ministrijas

23rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

24plānots apvienot jaunajā Bauskas novadā. Šajās konsultācijās

25piedalījās Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu domju

26deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī

27citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu

28iekļaut Iecavas novadu Bauskas novadā (sk. lietas

29materiālu 6. sēj. 30.-37. lp. un 50.-61. lp.).

302019. gada 13. jūnijā Iecavā notika iedzīvotāju

31sapulce, kurā piedalījās arī Ministrijas pārstāvis

32(sk. lietas materiālu 5. sēj. 87. lp.).

33Iecavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē

34Ministrijai bija izteikusi divus priekšlikumus: saglabāt Iecavas

35novadu kā patstāvīgu pašvaldību ar Iecavas pilsētu kā

36administratīvo centru vai apvienot Iecavas novadu ar Baldones

37novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, kā arī Olaines

38novada daļu. Šādas apvienošanas rezultātā varot tikt izveidota

39ģeogrāfiski vienota teritorija, kuras iedzīvotāju skaits

40sasniegtu 15 000.

41Iecavas novada domes 2019. gada 26. novembra lēmumā

42norādīts, ka šā novada pievienošana Bauskas novadam ir nepamatota

43un neatbilst Iecavas novada iedzīvotāju interesēm un labas

44pārvaldības principam. Lēmums nosūtīts Saeimai, Ministru

45kabinetam, Komisijai un citām valsts institūcijām un

46amatpersonām. Par šo viedokli dome informējusi vairākas valsts

47institūcijas un amatpersonas arī 2019. gada

485. decembra, 2020. gada 3. un 23. marta

49vēstulēs (sk. lietas materiālu 5. sēj.

5099.-102. lp., 114.-116. lp. un

51136.-138. lp.).

52Iecavas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

532020. gada 28. janvāra sēdē, kurā tika diskutēts par

54priekšlikumu apvienot Iecavas novadu un Baldones novadu.

55Priekšsēdētājs informēja, ka ir veikta iedzīvotāju aptauja un

56vairākums iedzīvotāju vēlas Iecavas novada kā patstāvīgas

57pašvaldības saglabāšanu, taču piekrīt arī tā apvienošanai ar

58Baldones novadu un Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu. Iecavas

59novada domes priekšsēdētājs piedalījās arī Komisijas

602020. gada 14. februāra sēdē, kurā tika diskutēti

61priekšlikumi par jauno Bauskas novadu. Viņš atkārtoti norādīja,

62ka neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un uzsvēra, ka

63Iecavas novads vēlas apvienoties ar Baldones novadu un Vecumnieku

64novada Vecumnieku pagastu (sk. Saeimas Administratīvi

65teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra un

6614. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu

671. sēj. un protokolus Nr. 8 un Nr. 13, pieejami:

68www.saeima.lv).

69Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

70sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

71atbildīgajām valsts institūcijām.

7213.2. Iecavas novada dome Likumprojekta izstrādes un

73izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

74institūcijas par savu vēlmi saglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu

75pašvaldību, kā arī par vairākiem priekšlikumiem apvienoties jaunā

76novadā, piemēram, ar Baldones novadu, Vecumnieku novada

77Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu.

78Ministrija konsultējās ar Iecavas novada pašvaldību par

79priekšlikumu nesaglabāt Iecavas novadu kā patstāvīgu novadu, bet

80iekļaut to jaunajā Bauskas novadā. Uzaicinājums uz

812019. gada 12. jūnijā Bauskā rīkotajām konsultācijām,

82citstarp arī ar Iecavas novada pašvaldību, tika nosūtīts

832019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu

846. sēj. 30.-31. lp.).

85Ministrijai bija zināms Iecavas novada domes viedoklis par

86piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas

87bija pievienots Pašvaldību savienības 2019. gada

8818. aprīļa atzinumam. Ministrijas pārstāvis piedalījās arī

892019. gada 13. jūnija iedzīvotāju sapulcē, kurā savu

90viedokli pauda gan pašvaldības deputāti, gan iedzīvotāji.

91Ministrija bija saņēmusi gan Iecavas novada domes 2019. gada

9231. jūlija vēstuli, gan arī 2019. gada 31. jūlija

93lēmumu, ar kuru apstiprināti iedzīvotāju aptaujas rezultāti

94(sk. lietas materiālu 6. sēj.

9542.-49. lp.).

96Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija

97saņēma Iecavas novada domes 2019. gada 26. novembra

98lēmumu un domes priekšsēdētāja 2019. gada 5. decembra

99vēstuli. Šajos dokumentos atspoguļoti novada iedzīvotāju aptaujas

100rezultāti un pašvaldības viedoklis par reformas piedāvājumu

101(sk. lietas materiālu 6. sēj. 3.-10. lp.).

102Iecavas novada domes priekšsēdētājs uzklausīts vairākās Komisijas

103sēdēs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz

104Iecavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi

105teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja

106Ministrija.

107Tādējādi Iecavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

108saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

109administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

110Iecavas novadu.

11113.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Iecavas novada

112domes priekšlikumus un atbildējusi uz tiem vairākās vēstulēs.

113Taču Iecavas novada līdzšinējās robežās neesot attīstības centra

114un tam neesot tiešas robežas ar Rīgas pilsētu. Novadam robežas ar

115Rīgas pilsētu nebūtu arī tad, ja atbilstoši Iecavas novada domes

116priekšlikumam tas tiktu apvienots ar Baldones novadu, Vecumnieku

117novada Vecumnieku pagastu un Olaines novada daļu. Tāpēc

118Ministrija neesot piedāvājusi iespēju saglabāt Iecavas novadu kā

119patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas materiālu 6. sēj.

12042.-49. lp.).

121No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

122priekšlikumi par līdzšinējo Iecavas novadu tika vērtēti un

123apspriesti Komisijas 2020. gada 28. janvāra un

12414. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada

12528. janvāra sēdē tika vērtēti priekšlikumi saglabāt Iecavas

126novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai arī veidot jaunu novadu, kurā

127tiktu apvienots Iecavas novads un Baldones novads. Ministrijas

128pārstāvis norādīja, ka Iecavas novadam tuvākais attīstības centrs

129ir Bauska, ar kuru Iecavai ir arī vēsturiski ilgstoša sadarbība.

130Turklāt tādā gadījumā, ja pieņemtu Iecavas novada domes

131priekšlikumu par novadu apvienošanu, tiktu izveidots novads bez

132attīstības centra. Komisijas sēdē netika atbalstīts priekšlikums

133par tāda novada veidošanu, kura sastāvā būtu līdzšinējie Iecavas

134un Baldones novadi (sk. Saeimas Administratīvi

135teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 28. janvāra

136sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

137Nr. 8, pieejams: www.saeima.lv).

138Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē tika skatīti

139jautājumi par jaunā Bauskas novada izveidi. Ministrijas pārstāvis

140sniedza pamatojumu jaunā Bauskas novada izveidei un informēja, ka

141šajā novadā apvienojamās pašvaldības jau tagad sadarbojas

142izglītības, kultūras, sporta, tūrisma, civilās aizsardzības jomā,

143kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata,

144jaunā novada pašvaldība spēs izpildīt visas tai nodotās

145funkcijas. Iecavas novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka

146neatbalsta izmaiņas, kas skar Iecavas novadu, un ka novads vēlas

147apvienoties ar Baldones novadu, Vecumnieku novada Vecumnieku

148pagastu, kā arī Olaines novada daļu. Apspriežot šo iespēju,

149Ministrijas pārstāvis atzina: lai arī Iecavai ir lielas

150attīstības iespējas, šāda novada sastāvā nebūtu attīstības

151centra, bet novada attīstībai - pietiekamas ekonomiskās

152aktivitātes. Komisija atbalstīja Ministrijas piedāvāto

153administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, proti,

154līdzšinējā Iecavas novada iekļaušanu jaunajā Bauskas novadā

155(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

156komisijas 2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu

157lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams:

158www.saeima.lv).

159Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

160kas attiecās uz Iecavas novadu, tika apspriesti 2020. gada

16112. martā. Debatēs par šiem priekšlikumiem izskanēja

162viedokļi gan par to, kāpēc jaunais Bauskas novads būtu veidojams,

163gan arī par to, kāpēc šāds novads nebūtu veidojams, bet būtu

164veidojams patstāvīgs Iecavas novads. Trešajā lasījumā

165priekšlikumus, kas attiecās uz Iecavas novadu, Saeima izskatīja

1662020. gada 2. jūnijā. Otrajā un trešajā lasījumā

167Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Iecavas novada

168pievienošanu Bauskas novadam (sk. Saeimas 2020. gada

169devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma

1702020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada

171astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada

17226. maijā turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā

173stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas

174komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

175Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

176apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

1773. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

178reģistrā).

179Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

180Iecavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

181un arī Saeimas sēdē tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

182esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

183Tādējādi konsultēšanās procesā Iecavas novada pašvaldības

184priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

185Līdz ar to Administratīvo teritoriju

186likuma pielikuma 13.8. un 13.9. apakšpunkta izstrādes

187un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Iecavas novada

188pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.

1Rundāles novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkotajās konsultācijās

4pašvaldības deputātiem neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus,

5turklāt uz šo tikšanos neesot aicināti novada iedzīvotāji.

614.1. Bauskā 2019. gada 12. jūnijā notika

7Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

8deputātiem, kuras bija plānots apvienot jaunajā Bauskas novadā.

9Šajās konsultācijās piedalījās Bauskas, Iecavas, Rundāles,

10Vecumnieku novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas

11līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā

12Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Rundāles novadu

13Bauskas novadā (sk. lietas materiālu 10. sēj.

1469.-80. lp.).

15Rundāles novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju no

162019. gada 8. jūlija līdz 7. augustam.

172019. gada sākumā Rundāles novadā bija 3691 iedzīvotājs

18(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

19pieejama: www.pmlp.gov.lv). Savukārt aptaujā piedalījās

20973 iedzīvotāji, no tiem 95,68 procenti balsoja par to,

21lai Rundāles novads tiktu saglabāts kā patstāvīga pašvaldība.

22Rundāles novada dome 2019. gada 12. augustā, ņemot vērā

23iedzīvotāju aptaujas rezultātus, pieņēma lēmumu neatbalstīt

24Rundāles novada apvienošanu ar Bauskas, Iecavas un Vecumnieku

25novadiem. Šis lēmums tika nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un

26Ministrijai (sk. lietas materiālu 9. sēj.

27145.-148. lp.). Savukārt 2019. gada

2828. novembrī dome pieņēma lēmumu, kurā izteica negatīvu

29viedokli par reformas norisi un ierosināja saglabāt Rundāles

30novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Šis lēmums nosūtīts Komisijai

31(sk. lietas materiālu 10. sēj.

321.-5. lp.).

33Rundāles novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

342020. gada 14. februāra sēdē, kurā tika vērtēti

35priekšlikumi par jaunā Bauskas novada izveidi. Priekšsēdētājs

36norādīja, ka iedzīvotāji aptaujā ir atbalstījuši Rundāles novada

37saglabāšanu tā esošajās robežās (sk. Saeimas

38Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

3914. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

401. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams:

41www.saeima.lv).

42Tādējādi Rundāles novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

43sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

44atbildīgajām valsts institūcijām.

4514.2. Rundāles novada dome tās apstrīdēto normu

46izstrādes un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās

47valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,

48tostarp par vēlmi saglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu

49pašvaldību.

50Ministrija konsultējās ar Rundāles novada pašvaldību par

51priekšlikumu nesaglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

52bet iekļaut to jaunajā Bauskas novadā. Uzaicinājums uz

532019. gada 12. jūnijā Bauskā rīkotajām konsultācijām,

54citstarp arī ar Rundāles novada pašvaldību, tika nosūtīts

552019. gada 27. maijā (sk. lietas materiālu

565. sēj. 69. lp.). Ministrijai bija nosūtīts arī

57Rundāles novada domes 2019. gada 12. augusta lēmums,

58kurā, atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, norādīts,

59ka dome neatbalsta teritoriālā iedalījuma modeli, kas paredz

60Rundāles novada pašvaldību apvienot ar Bauskas, Iecavas un

61Vecumnieku novadu pašvaldībām (sk. lietas materiālu

6210. sēj. 60.-68. lp.).

63Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

64saņēma Rundāles novada domes 2019. gada 28. novembra

65lēmumu, kurā izteikts viedoklis par administratīvi teritoriālo

66reformu un pašvaldību skarošajām izmaiņām. Savukārt pirms

67Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Komisija saņēma

68Rundāles novada domes 2020. gada 3. marta vēstuli, kurā

69dome lūdza iekļaut Likumprojektā Rundāles novadu kā patstāvīgu

70pašvaldību (sk. lietas materiālu 10. sēj.

7149.-55. lp.). Rundāles novada domes priekšsēdētājs tika

72uzklausīts arī Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju

73likumu, attiecībā uz Rundāles novadu tika saglabāts tāds pats

74administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau

75sākotnēji piedāvāja Ministrija.

76Tādējādi Rundāles novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

77saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

78administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

79Rundāles novadu.

8014.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Rundāles

81novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās

82vēstulēs. Ministrija šiem priekšlikumiem neesot piekritusi, jo

83līdzšinējā Rundāles novada iedzīvotāju skaits neliecina par

84iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību

85un apgrūtina investīciju piesaisti. Rundāles novadā neesot arī

86reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra

87(sk. lietas materiālu 10. sēj.

8860.-68. lp.).

89No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

90priekšlikumi par līdzšinējo Rundāles novadu tika vērtēti un

91apspriesti Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē. Šajā

92sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza jaunā Bauskas novada

93izveidošanas pamatojumu un tika uzklausīti attiecīgajā novadā

94apvienojamo novadu domju priekšsēdētāji. Rundāles novada domes

95priekšsēdētājs informēja klātesošos par iedzīvotāju aptaujas

96rezultātiem, kas liecina, ka iedzīvotāju vairākums vēlas, lai

97Rundāles novads tiktu saglabāts kā patstāvīga pašvaldība arī pēc

98administratīvi teritoriālās reformas. Pēc diskusijām, kurās

99piedalījās Ministrijas pārstāvis, Komisijas locekļi, domju

100priekšsēdētāji un citas personas, Komisija noraidīja priekšlikumu

101saglabāt Rundāles novadu kā patstāvīgu pašvaldību

102(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

103komisijas 2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu

104lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams:

105www.saeima.lv).

106Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

107kas attiecās uz Rundāles novadu, tika apspriesti 2020. gada

10812. martā. Par tiem notika debates, kuru laikā izskanēja

109viedokļi gan par to, kāpēc būtu veidojams jauns Bauskas novads,

110gan arī par to, kāpēc šāds novads nebūtu veidojams, bet būtu

111saglabājams patstāvīgs Rundāles novads. Otrajā lasījumā Saeima,

112lemjot ar balsojumu, atbalstīja Rundāles novada pievienošanu

113Bauskas novadam (sk. Saeimas 2020. gada devītās

114sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

11512. martā stenogrammu un Administratīvi teritoriālās

116reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

117Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

118apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. lasījumā,

119pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

120Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

121Rundāles novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

122un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

123esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

124Tādējādi konsultēšanās procesā Rundāles novada pašvaldības

125priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

126Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma

12713.3., 13.6. un 13.20. apakšpunkta izstrādes un

128izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Rundāles novada pašvaldību

129notika atbilstoši tiesību normām.

1Pēc Auces novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Ministrijas

4organizēto konsultāciju laikā uz deputātu jautājumiem neesot

5sniegtas atbildes pēc būtības.

615.1. Dobelē 2019. gada 19. jūlijā notika

7Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem,

8kuras bija plānots apvienot Dobeles novadā. Šajās konsultācijās

9piedalījās Auces, Dobeles, Tērvetes novadu domju deputāti,

10Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas

11personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Auces novadu

12Dobeles novadā (sk. lietas materiālu 23. sēj.

1328.-46. lp.).

14No 2019. gada 17. jūnija līdz 12. jūlijam Auces

15novada dome rīkoja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, vai

16iedzīvotāji vēlas saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

17Aptaujā piedalījās 712 iedzīvotāji, no kuriem

1897,98 procenti atbalstīja Auces novada kā patstāvīgas

19pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu

2022. sēj. 84.-87. lp.). 2019. gada sākumā

21Auces novadā bija 6980 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju

22reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:

23www.pmlp.gov.lv).

24Auces novada dome 2019. gada 11. septembrī pieņēma

25lēmumu par to, ka neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi

26teritoriālo iedalījumu. Lēmumā norādīts, ka reforma ir atrauta no

27reģionālās attīstības un citu nozaru reformu plāniem un nav

28ekonomiskā pamatojuma tam, kā resursu koncentrācija mazākā skaitā

29attīstības centru uzlabos kopējo ekonomisko un sociālo situāciju

30valstī (sk. lietas materiālu 22. sēj.

3184.-87. lp.).

32Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Auces novada

33dome nosūtīja Komisijai savus 2019. gada 11. septembra

34un 2019. gada 11. decembra lēmumus. 2019. gada

3511. decembra lēmumā Komisija aicināta izvērtēt iespēju

36saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību un apsvērt

37priekšlikumu pievienot Auces novada administratīvajai teritorijai

38līdzšinējā Saldus novada Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastus,

39kuri vēsturiski ietilpuši Auces rajona sastāvā

40(sk. lietas materiālu 22. sēj.

4188.-94. lp.).

42Auces novada domes priekšsēdētāja piedalījās Komisijas

432020. gada 18. februāra sēdē, kurā tika vērtēti

44priekšlikumi par jaunā Dobeles novada izveidi. Priekšsēdētāja

45norādīja uz daudzām problēmām Auces novadā un apšaubīja to, ka ar

46apvienošanos lielākā novadā tās tiks atrisinātas un ka novadā

47šobrīd pieejamie pabalsti un pakalpojumi arī pēc apvienošanās būs

48iedzīvotājiem pieejami (sk. Saeimas Administratīvi

49teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra

50sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

51Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).

52Tādējādi Auces novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

53sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

54atbildīgajām valsts institūcijām.

5515.2. Auces novada dome tās apstrīdēto normu izstrādes

56un izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

57institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

58vēlmi saglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

59Ministrija konsultējās ar Auces novada pašvaldību par

60priekšlikumu nesaglabāt Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

61bet iekļaut to jaunajā Dobeles novadā. Uzaicinājums uz

622019. gada 19. jūlijā Dobelē rīkotajām konsultācijām,

63citstarp arī ar Auces novada pašvaldību, tika nosūtīts

642019. gada 4. jūnijā (sk. lietas materiālu

6523. sēj. 7.-8. lp.). Auces novada domes viedoklis,

66proti, tas, ka dome neatbalsta reformas piedāvājumu un vēlas

67novada saglabāšanu tā līdzšinējā teritorijā, Ministrijai bija

68darīts zināms ar Auces novada domes 2019. gada 30. un

6931. jūlija vēstulēm, kā arī domes 2019. gada

7011. septembra lēmumu. Ministrijai bija zināmi arī Auces

71novada domes organizētās iedzīvotāju aptaujas rezultāti

72(sk. lietas materiālu 23. sēj.

7316.-25. lp.).

74Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

75saņēma Auces novada domes 2019. gada 12. decembra

76vēstuli, kurai pievienoti Auces novada domes 2019. gada

7711. septembra un 11. decembra lēmumi. Šajos dokumentos

78izteikts viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu un

79Auces novada pašvaldību skarošajām izmaiņām (sk. lietas

80materiālu 23. sēj. 1.-6. lp.). Auces novada

81priekšsēdētāja uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot

82Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Auces novadu tika

83saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma

84risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.

85Tādējādi Auces novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

86saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

87administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

88Auces novadu.

8915.3. Ministrija norāda, ka tā vairākās Auces novada

90domei nosūtītajās vēstulēs sniegusi izvērtējumu par domes

91priekšlikumiem. Ministrija nepiedāvāja saglabāt Auces novadu kā

92patstāvīgu pašvaldību, jo novada līdzšinējās robežās nav

93reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra un arī

94iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju nodrošināt teritorijas

95ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

96investīcijas. Turklāt novadā neesot iespējams izveidot

97perspektīvu vidusskolu (sk. lietas materiālu

9823. sēj. 16.-25. lp.).

99No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

100priekšlikumi par līdzšinējo Auces novadu tika vērtēti un

101apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē. Tajā

102Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunveidojamā

103novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo

104centru, kā arī par sadarbību, kas jau izveidojusies starp jaunajā

105Dobeles novadā iekļaujamiem novadiem, tostarp izglītības,

106kultūras, sporta un civilās aizsardzības jomā. Auces novada domes

107priekšsēdētāja informēja, ka Auces novads esot izteikta

108pierobežas pašvaldība un ģeogrāfiskā novietojuma dēļ investoriem

109par šo novadu neesot intereses. Proti, Auces novads esot tālu no

110Rīgas, neatrodoties blakus lielajām automaģistrālēm un

111dzelzceļam. Valsts un vietējā mēroga ceļu stāvoklis esot slikts.

112Vērojama darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšana no novada, bet novadā

113esot ievērojams skaits trūcīgu pensionāru. Priekšlikumi saglabāt

114Auces novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā neguva atbalstu un

115tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

116reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes

117audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

118Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).

119Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

120kas attiecās uz Auces novadu, tika atsaukti. Trešajā lasījumā

121priekšlikumi, kas attiecās uz Auces novadu, tika izskatīti

1222020. gada 3. jūnijā. Priekšlikumus, kas attiecās uz

123Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, Saeima

124neatbalstīja (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1252020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

12613. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

127(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

128turpinājuma 2020. gada 3. jūnijā stenogrammu, kā arī

129Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

130priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

131"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

132izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

133likumprojektu reģistrā).

134Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

135Auces novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

136arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

137esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

138Tādējādi konsultēšanās procesā Auces novada pašvaldības

139priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

140Līdz ar to Administratīvo teritoriju

141likuma pielikuma 16.2., 16.5., 16.11., 16.14., 16.18.,

14216.19. un 16.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas

143procesā konsultēšanās ar Auces novada pašvaldību notika

144atbilstoši tiesību normām.

1Pēc Ozolnieku novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Konsultācijās

4ar Ministriju neesot bijis iespējas tai uzdot jautājumus, turklāt

5novada iedzīvotāji uz šo tikšanos neesot aicināti.

616.1. Jelgavā 2019. gadā 12. jūnijā notika

7Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

8deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jelgavas novadā. Šajās

9konsultācijās piedalījās Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku

10novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu

11pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija

12prezentēja priekšlikumu iekļaut Ozolnieku novadu Jelgavas novadā

13(sk. lietas materiālu 13. sēj.

1435.-40. lp.).

15Ozolnieku novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, kas

16noslēdzās 2019. gada 15. septembrī. Aptaujā piedalījās

17882 iedzīvotāji, un no tiem 95 procenti balsoja par to,

18lai saglabātu Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību

19(sk. lietas materiālu 13. sēj.

2090.-94. lp.). 2019. gada sākumā Ozolnieku novadā

21bija 10 705 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju

22reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:

23www.pmlp.gov.lv).

24Ozolnieku novada dome 2019. gada 26. septembrī

25pieņēma lēmumu par to, ka neatbalsta Ozolnieku novada

26pievienošanu Jelgavas novadam, jo tā neatbilst iedzīvotāju

27interesēm. Tāpat lēmumā norādīts, ka Ministrijas veiktās

28konsultācijas bija juridiski nekorektas un netaisnīgas. Dome šo

29lēmumu nosūtīja Valsts prezidentam, Ministru kabinetam,

30Ministrijai un Pašvaldību savienībai (sk. lietas

31materiālu 13. sēj. 81.-84. lp.). 2019. gada

3216. decembrī dome pieņēma lēmumu, ar kuru vēlreiz

33apstiprināja, ka tā, ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, neatbalsta

34Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novadā. Šo lēmumu dome

35nosūtīja Komisijai (sk. Ozolnieku novada domes

362019. gada 16. decembra ārkārtas sēdes lēmumu

37Nr. 1, pieejams Saeimas likumprojektu

38reģistrā).

39Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

402020. gada 18. februāra sēdē. Viņš skaidroja, ka

41Ozolnieku novads pats spēj ekonomiski attīstīties, turklāt bez

42papildu finanšu līdzekļiem no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas

43fonda. Tāpēc Ozolnieku novads esot jāsaglabā kā patstāvīga

44pašvaldība (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

45reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes

46audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

47Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).

48Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

49sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

50atbildīgajām valsts institūcijām.

5116.2. Ozolnieku novada dome reformas sagatavošanas un

52Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās

53valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,

54tostarp par vēlmi saglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu

55pašvaldību.

56Ministrija konsultējās ar Ozolnieku novada pašvaldību par

57priekšlikumu nesaglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu

58pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Jelgavas novadā. Uzaicinājums

59uz 2019. gada 12. jūnijā Jelgavā rīkotajām

60konsultācijām, citstarp arī ar Ozolnieku novada pašvaldību, tika

61nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas

62materiālu 13. sēj. 33.-34. lp.). Ministrijai bija

63zināms Ozolnieku novada domes viedoklis par reformas piedāvājumu,

64jo 2019. gada 17. oktobrī Ozolnieku novada dome

65Ministrijai iesniedza savu 2019. gada 26. septembra

66lēmumu. Jau pēc Likumprojekta iesniegšanas Saeimai,

672019. gada 22. un 24. oktobrī, Ministrija saņēma

68Ozolnieku novada domes vēstules, kurās Ministrija citstarp

69aicināta saglabāt šo novadu tā esošajās robežās. Ministrijas

70rīcībā bija arī informācija par Ozolnieku novadā veikto

71iedzīvotāju aptauju un tās rezultātiem (sk. lietas

72materiālu 13. sēj. 45.-54. lp.).

73Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot jaunu Jelgavas

74novadu, tajā apvienojot Ozolnieku novadu, Jelgavas novadu un

75Jelgavas pilsētu. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika nolemts

76Jelgavas novadā apvienot tikai Ozolnieku novadu un Jelgavas

77novadu. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs tika uzklausīts arī

78Komisijas sēdē. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā

79pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums

80attiecībā uz Jelgavas novada sastāvu atšķiras no sākotnējā

81Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas attiecībā uz līdzšinējā

82Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novada sastāvā netika

83veiktas.

84Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

85saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

86administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

87Ozolnieku novadu.

8816.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Ozolnieku

89novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās

90vēstulēs. Ņemot vērā to, ka Ozolnieku novads tā līdzšinējās

91robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

92centru, ka šā novada iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju

93nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

94piesaistīt nozīmīgas investīcijas un ka novadā nav arī

95perspektīvas vidusskolas, Ministrija neesot piedāvājusi saglabāt

96Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas

97materiālu 13. sēj. 45.-54. lp.).

98No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

99priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Ozolnieku novadu tika

100vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra

101sēdē. Ministrijas pārstāvis tajā sniedza informāciju par jaunā

102Jelgavas novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un

103administratīvo centru. Tika norādīts arī uz jaunajā novadā

104iekļaujamo pašvaldību sadarbību izglītības, kultūras, sporta,

105veselības aprūpes, civilās aizsardzības un tūrisma jomā.

106Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs skaidroja, ka novadā ir

107salīdzinoši zems bezdarba līmenis un pašvaldība sniedz

108pakalpojumus saviem iedzīvotājiem par samērīgu maksu. Turklāt

109Ozolnieku novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecinot par to,

110ka iedzīvotāju vairākums neatbalsta Ozolnieku novada apvienošanu

111ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas teritorijām, tāpēc

112Ozolnieku novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība arī

113pēc administratīvi teritoriālās reformas. Diskusijā par jaunā

114Jelgavas novada izveidi piedalījās Komisijas locekļi, Ministrijas

115pārstāvis, Pašvaldību savienības pārstāvji un citi klātesošie.

116Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka līdzšinējais Ozolnieku novads

117ir Jelgavas aglomerācijas daļa un Jelgavas pilsētai ir izteikta

118ekonomiskā ietekme uz Ozolnieku novadu. Komisija neatbalstīja

119priekšlikumu, kurš paredzēja saglabāt līdzšinējo Ozolnieku novadu

120kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas Administratīvi

121teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra

122sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

123Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).

124Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

125kas attiecās uz Ozolnieku novadu, tika atsaukti. Savukārt trešajā

126lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Ozolnieku novada

127pievienošanu Jelgavas novadam (sk. Saeimas

1282020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

129turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un

1302020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

1312020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

1323. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

133reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

134Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

135apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

1363. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

137reģistrā).

138Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

139Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

140un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

141esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

142Tādējādi konsultēšanās procesā Ozolnieku novada pašvaldības

143priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

144Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma

14518.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkta izstrādes un

146izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Ozolnieku novada pašvaldību

147notika atbilstoši tiesību normām.

1Salas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu

2izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem.

417.1. Jēkabpilī 2019. gada 19. jūnijā notika

5Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem,

6kuras bija plānots apvienot Jēkabpils novadā. Šajās konsultācijās

7piedalījās Jēkabpils pilsētas, Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils,

8Salas un Viesītes novadu domju deputāti, Ministrijas un

9plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās

10laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Salas novadu

11Jēkabpils novadā (sk. lietas materiālu 2. sēj.

1244.-52. lp.).

13Salas novada dome 2019. gada 25. jūlijā pieņēma

14lēmumu neatbalstīt Salas novada pievienošanu Jēkabpils novadam,

15citstarp norādot, ka līdz šim pašvaldība ir spējusi pildīt visas

16tai noteiktās funkcijas un Ministrijas apkopotie dati neliecina,

17ka reforma sasniegs tās mērķi. Arī domes 2019. gada

1828. novembra lēmumā ietverts viedoklis, ka Salas novads

19saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams,

20tad apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes

21novadiem vai arī būtu veidojams jauns - Sēlijas - novads. Šis

22lēmums nosūtīts Saeimai (sk. lietas materiālu

231. sēj. 51.-52. lp., 55. lp. un

2457. lp.).

25Salas novada domes priekšsēdētāja Komisijas 2020. gada

2614. februāra sēdē norādīja, ka ar novadu robežu grozīšanu

27nevar uzlabot valsts attīstību vai cilvēku labklājību, turklāt

28neviens Ministrijas pārstāvis pašvaldībā nav bijis un iedzīvotāju

29viedoklis nav uzklausīts. Domes priekšsēdētājas viedoklis par

30Jēkabpils valstspilsētu kā atsevišķu pašvaldību tika uzklausīts

31arī Komisijas 2020. gada 12. maija sēdē pirms

32Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā (sk. Saeimas

33Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

3414. februāra un 12. maija sēžu audioierakstus lietas

35materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 13 un Nr. 26,

36pieejami: www.saeima.lv).

37Salas novada dome norāda, ka tā nav rīkojusi novada

38iedzīvotāju aptauju, jo bija informēta par to, ka vides

39aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apturējis Ikšķiles

40novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, un tādēļ neesot bijis

41zināms, vai aptaujas veidā drīkst noskaidrot iedzīvotāju

42viedokli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tieši pašvaldības

43domes kompetencē ir iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana reformas

44sagatavošanas laikā, lai darītu to zināmu valsts institūcijām

45(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

46sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.3. punktu).

47Salas novada dome nenoskaidroja iedzīvotāju viedokli, tomēr

48novada iedzīvotāji to apkopoja paši. Proti, pret Ministrijas

49piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu tika

50savākti un domei iesniegti 584 iedzīvotāju paraksti

51(sk. lietas materiālu 1. sēj. 51.-54. lp.).

522019. gada sākumā Salas novadā bija 3647 iedzīvotāji

53(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

54pieejama: www.pmlp.gov.lv). Tātad Salas novada domei

55iedzīvotāju viedoklis bija zināms un par to tika informēta arī

56Ministrija un Komisija.

57Tādējādi Salas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

58sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

59atbildīgajām valsts institūcijām.

6017.2. Salas novada dome reformas sagatavošanas un

61Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās

62valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,

63tostarp par vēlmi saglabāt Salas novadu kā patstāvīgu pašvaldību

64vai arī apvienoties ar citām pašvaldībām Sēlijas novadā.

65Ministrijai bija zināms Salas novada pašvaldības viedoklis par

66piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas

67bija pievienots Pašvaldību savienības 2019. gada

6818. aprīļa atzinumam. Tāpat Ministrija saņēma arī Salas

69novada domes 2019. gada 25. jūlija lēmumu

70(sk. lietas materiālu 2. sēj. 57.-65. lp.).

71Ministrija konsultējās ar Salas novada pašvaldību par

72priekšlikumu nesaglabāt Salas novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

73bet iekļaut to jaunajā Jēkabpils novadā. Uzaicinājums uz

742019. gada 19. jūnijā Jēkabpilī rīkotajām

75konsultācijām, citstarp arī ar Salas novada pašvaldību, tika

76nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas

77materiālu 2. sēj. 42.-43. lp.). Šo konsultāciju

78laikā Salas novada domes priekšsēdētāja pauda negatīvu viedokli

79par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

80risinājumu.

81Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

82saņēma Salas novada domes 2019. gada 2. decembra

83vēstuli, kurai pievienoti Salas novada domes 2019. gada

8425. jūlija un 28. novembra lēmumi. Salas novada dome

852020. gada 3. martā nosūtīja Komisijai, visām Saeimas

86frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem vēstuli, kurā

87norādīts, ka Likumprojekts nevar tikt virzīts tālāk, jo nav ņemts

88vērā pašvaldības viedoklis un nav sniegtas atbildes uz būtiskiem

89jautājumiem par plānoto reformu. Arī domes 2020. gada

9024. marta vēstulē jau minētajiem adresātiem un Pašvaldību

91savienībai norādīts, ka Salas novads saglabājams kā patstāvīga

92pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams, apvienojams ar Aknīstes,

93Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem vai arī būtu

94izveidojams jauns - Sēlijas - novads (sk. lietas

95materiālu 2. sēj. 11.-17. lp.). Salas novada domes

96priekšsēdētāja tika uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot

97Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Salas novadu tika

98saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma

99risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.

100Tādējādi Salas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

101saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

102administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

103Salas novadu.

10417.3. Ministrija norāda, ka tā, vērtējot Salas novada

105domes priekšlikumus, secinājusi, ka tie neatbilst reformas mērķim

106un novadu veidošanas kritērijiem, tostarp Salas novads tā

107līdzšinējās robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes

108attīstības centru. Arī skolēnu skaits novadā neesot pietiekams,

109lai varētu tikt izveidota perspektīva vidusskola, un iedzīvotāju

110skaits kopumā neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas

111ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

112investīcijas (sk. lietas materiālu 2. sēj.

11357.-65. lp.).

114No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

115priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Salas novadu tika vērtēti un

116apspriesti Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē,

117izskatot jautājumu par Jēkabpils novada izveidi. Šajā sēdē

118Ministrijas pārstāvis informēja, ka tām pašvaldībām, kuras, kā

119paredzēts, veidos jauno Jēkabpils novada pašvaldību, jau ir

120iedibināta sadarbība izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskā

121transporta, civilās aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas

122jomā, turklāt tās ir kopīgi dibinājušas biedrības. Tika norādīts

123arī tas, ka jaunā Jēkabpils novada pašvaldība spēs izpildīt visus

124tai noteiktos uzdevumus. Salas novada domes priekšsēdētāja pauda

125viedokli, ka novadu robežu mainīšana neatrisinās ekonomiskās

126attīstības problēmas, un vērsa uzmanību uz to, ka Salas novadam,

127atšķirībā no Jēkabpils pilsētas un novada, gandrīz nav

128parādsaistību. Ministrijas pārstāvis, atbildot uz šo argumentu,

129norādīja, ka pilsētai, kura nav apvienota ar apkārtējiem

130novadiem, ir nepieciešamas daudz lielākas investīcijas, jo

131apkārtējo novadu iedzīvotāji izmanto pilsētas infrastruktūru un

132dodas uz pilsētu saņemt pakalpojumus. Tāpēc esot nepieciešams

133tas, lai pilsēta ar apkārtējiem novadiem veidotu vienotu

134ekonomisko telpu. Turklāt, ņemot vērā iedzīvotāju skaita

135samazināšanos gandrīz visos novados, vajagot racionalizēt

136pašvaldību līdzekļu izmantošanu un padarīt pārvaldi efektīvāku.

137Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi, Pašvaldību savienības

138pārstāvis un citi klātesošie. Priekšlikumi saglabāt Salas novadu

139kā patstāvīgu pašvaldību Komisijas sēdēs tika noraidīti

140(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

141komisijas 2020. gada 14. februāra un 12. maija

142sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

143Nr. 13 un Nr. 26, pieejami: www.saeima.lv).

144Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

145kas attiecās uz Salas novadu, tika atsaukti. Savukārt

1462020. gada 3. jūnijā trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar

147balsojumu, noraidīja priekšlikumus par Salas novada kā

148patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un atbalstīja Salas novada

149pievienošanu Jēkabpils novadam (sk. Saeimas

1502020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

151turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un

1522020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

1532020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

1543. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

155reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

156Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

157apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

1583. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

159reģistrā).

160Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas attiecās uz

161Salas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

162arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

163esošo informāciju, bet tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

164Tādējādi konsultēšanās procesā Salas novada pašvaldības

165priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

166Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma

16719.18. un 19.20. apakšpunkta izstrādes un

168izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Salas novada pašvaldību

169notika atbilstoši tiesību normām.

1Salacgrīvas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Ministrijas

4rīkoto konsultāciju laikā jautājumiem esot atvēlēts pārāk maz

5laika, tos varējuši uzdot vienīgi pašvaldību deputāti un atbildes

6Ministrijas pārstāvji neesot snieguši pēc būtības. Turklāt

7iedzīvotāji šajā sanāksmē neesot varējuši piedalīties.

818.1. Limbažos 2019. gada 25. jūlijā notika

9Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

10deputātiem, kuras bija plānots apvienot Limbažu novadā. Šajās

11konsultācijās piedalījās Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novadu

12domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā

13arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija prezentēja

14priekšlikumu iekļaut Salacgrīvas novadu Limbažu novadā

15(sk. lietas materiālu 8. sēj.

16134.-138. lp.).

17Salacgrīvas novada domes 2019. gada 23. oktobra

18lēmumā norādīts, ka šā novada apvienošana ar Limbažu novadu

19atzīstama par nepamatotu. Savukārt domes 2019. gada

2011. decembra lēmumā uzsvērts, ka piedāvātajā Likumprojektā

21nav izvērtētas Salacgrīvas novada attīstības perspektīvas. Tāpat

22lēmumā ietverts priekšlikums, ka novadus bez attīstības centra to

23teritorijā var veidot ne tikai Pierīgā, bet arī pierobežā.

24Minētais lēmums nosūtīts Komisijai (sk. lietas materiālu

259. sēj. 56. lp. un Salacgrīvas novada domes

262019. gada 11. decembra ārkārtas sēdes protokolu

27Nr. 498, pieejams Saeimas likumprojektu reģistrā).

28No 2020. gada 20. februāra līdz 24. februārim

29Salacgrīvas novada dome organizēja pašvaldības iedzīvotāju

30aptauju. Aptaujā piedalījās 718 iedzīvotāji, un

3161 procents no viņiem atbalstīja iespēju izveidot jaunu -

32Piejūras - novadu, kurā tiktu apvienots Saulkrastu novads,

33Salacgrīvas novads un Limbažu novada Skultes pagasts

34(sk. lietas materiālu 9. sēj. 17.-18. lp.).

352020. gada sākumā Salacgrīvas novadā bija

367707 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

37statistika 2020. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

38Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

392020. gada 11. un 25. februāra sēdēs.

402020. gada 11. februāra sēdē viņš informēja Komisiju

41par to, ka dome ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību saglabāt

42Salacgrīvas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Savukārt

432020. gada 25. februāra sēdē Salacgrīvas novada domes

44priekšsēdētājs informēja klātesošos, ka iedzīvotāju aptaujā

45vairums iedzīvotāju atbalstījuši jauna - Piejūras - novada

46izveidi (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

47komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra sēžu

48audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

49Nr. 12 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv).

50Tādējādi Salacgrīvas novada iedzīvotājiem un domei bija

51iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un

52iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām.

5318.2. Salacgrīvas novada dome Likumprojekta

54izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

55institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

56vēlmi saglabāt Salacgrīvas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai

57apvienoties novadā, kurā ietilptu līdzšinējie Salacgrīvas un

58Saulkrastu novadi.

59Ministrija konsultējās ar Salacgrīvas novada pašvaldību par

60priekšlikumu nesaglabāt Salacgrīvas novadu kā patstāvīgu

61pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Limbažu novadā. Uzaicinājums

62uz 2019. gada 25. jūlijā Limbažos rīkotajām

63konsultācijām, citstarp arī ar Salacgrīvas novada pašvaldību,

64tika nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas

65materiālu 8. sēj. 132.-133. lp.). Salacgrīvas

66novada dome līdz Likumprojekta iesniegšanai Saeimā nebija

67sniegusi Ministrijai savu rakstveida viedokli par Ministrijas

68piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tomēr

69Ministrijai Salacgrīvas novada domes viedoklis bija zināms, jo

70domes priekšsēdētājs un citi deputāti par plānoto novadu

71apvienošanu Ministrijas rīkotajās konsultācijās bija izteikušies

72kritiski, citstarp norādot uz iespēju veidot Piejūras novadu,

73apvienojoties Salacgrīvas un Saulkrastu novadiem

74(sk. lietas materiālu 9. sēj.

7590.-97. lp.).

76Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

77saņēma Salacgrīvas novada domes 2019. gada 11. decembra

78lēmumu, kurā norādīts, ka reformas gaitā Salacgrīvas novads būtu

79saglabājams kā patstāvīga pašvaldība (sk. lietas

80materiālu 9. sēj. 76.-85. lp.). Salacgrīvas novada

81domes priekšsēdētājs tika uzklausīts arī vairākās Komisijas

82sēdēs. Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot Limbažu

83novadu, kurā būtu apvienoti Alojas, Limbažu un Salacgrīvas

84novadi. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika nolemts Skultes

85pagastu nodalīt no Limbažu novada un iekļaut jaunajā Saulkrastu

86novadā. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais

87administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz

88Limbažu novada sastāvu atšķīrās no sākotnējā Ministrijas

89piedāvājuma, izmaiņas tieši attiecībā uz līdzšinējā Salacgrīvas

90novada atrašanos Limbažu novada sastāvā netika veiktas.

91Tādējādi Salacgrīvas novada iedzīvotājiem un domei bija

92iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

93administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

94Salacgrīvas novadu.

9518.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Salacgrīvas

96novada domes priekšlikumu par Salacgrīvas un Saulkrastu novadu

97apvienošanu. Tomēr šis priekšlikums neesot bijis atbilstošs

98reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem. Proti, šajos

99novados to līdzšinējās robežās nav reģionālās vai nacionālās

100nozīmes attīstības centra, arī iedzīvotāju skaits neliecina par

101iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību

102un piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt Salacgrīvas novads

103nerobežojas ar Saulkrastu novadu un tāpēc pašvaldības

104ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai būtu nepieciešama vai nu

105vēl citas pašvaldības pievienošana, vai arī kādas teritoriālā

106iedalījuma vienības atšķelšana no vienas pašvaldības un

107pievienošana citai pašvaldībai (sk. lietas materiālu

1089. sēj. 90.-97. lp.).

109No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

110priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Salacgrīvas novadu tika

111vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. un

11225. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada

11311. februāra sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju

114par jaunā Limbažu novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un

115administratīvo centru. Tika norādīts, ka Limbažu novadā

116apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas izglītības, kultūras,

117sporta, sabiedriskā transporta, veselības aprūpes, civilās

118aizsardzības, tūrisma un atkritumu apsaimniekošanas jomās. Pēc

119Ministrijas ieskata, tās piedāvātais administratīvi teritoriālā

120iedalījuma risinājums ir dzīvotspējīgs, pašvaldība spēs izpildīt

121visus tai uzticētos uzdevumus un sasniegt jaunus attīstības

122mērķus. Turpretī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs

123norādīja, ka Salacgrīvas novads ir saglabājams kā patstāvīga

124pašvaldība. Diskusijā piedalījās Komisijas locekļi, Ministrijas

125pārstāvis un citi klātesošie. Priekšlikumi saglabāt Salacgrīvas

126novadu kā patstāvīgu pašvaldību Komisijā atbalstu neguva un tika

127noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

128reformas komisijas 2020. gada 11. februāra sēdes

129audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

130Nr. 12, pieejams: www.saeima.lv).

131Komisijas 2020. gada 25. februāra sēdē tika

132diskutēts par Saulkrastu novada izveidi, tajā apvienojot

133Saulkrastu un Salacgrīvas novadus. Ministrijas pārstāvis

134norādīja, ka ir saņemti Limbažu novada, Krimuldas novada un Sējas

135novada domju lēmumi, kuros nav pausts atbalsts Saulkrastu novada

136izveidei. Savukārt Komisijas priekšsēdētājs informēja, ka

137Saulkrastu novada dome ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atbalsta

138Saulkrastu novada izveidošanu. Salacgrīvas novada domes

139priekšsēdētājs informēja, ka saskaņā ar aptaujas datiem

140iedzīvotāji atbalsta tāda novada izveidi, kurā ietilptu

141līdzšinējie Salacgrīvas un Saulkrastu novadi. Pēc diskusijām

142Komisija nolēma atbalstīt Salacgrīvas novada iekļaušanu jaunajā

143Limbažu novadā (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

144reformas komisijas 2020. gada 25. februāra sēdes

145audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

146Nr. 16, pieejams: www.saeima.lv).

147Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

148kas attiecās uz Salacgrīvas novadu, tika atsaukti. Savukārt

149trešajā lasījumā 2020. gada 9. jūnijā par priekšlikumu

150saglabāt Salacgrīvas novadu kā patstāvīgu pašvaldību tika

151debatēts un izskanēja viedokļi gan par to, kāpēc būtu saglabājams

152šāds novads, gar arī par to, kāpēc būtu veidojams Limbažu novads,

153kurā ietilptu līdzšinējais Salacgrīvas novads. Saeima, lemjot ar

154balsojumu, noraidīja priekšlikumus par Salacgrīvas novada kā

155patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un atbalstīja Salacgrīvas

156novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. Saeimas

1572020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

158turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un

1592020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

1602020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

1619. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

162reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

163Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

164apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

1653. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

166reģistrā).

167Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

168Salacgrīvas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu,

169Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu

170rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar

171balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Salacgrīvas novada

172pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

173Līdz ar to Administratīvo teritoriju

174likuma pielikuma 23.1., 23.2., 23.8., 23.12. un

17523.13. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

176konsultēšanās ar Salacgrīvas novada pašvaldību notika atbilstoši

177tiesību normām.

1Pēc Alojas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt Ministrijas rīkotajās

4konsultācijās neesot sniegtas atbildes pēc būtības uz pašvaldības

5deputātu jautājumiem.

619.1. Limbažos 2019. gada 25. jūlijā notika

7Ministrijas organizētās konsultācijas ar visu to pašvaldību

8domēm, kuras bija paredzēts apvienot Limbažu novadā. Šo

9konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut

10Alojas novadu Limbažu novadā (sk. lietas materiālu

118. sēj. 134.-138. lp.).

12Alojas novada dome 2019. gada 1. augustā nosūtīja

13Ministrijai vēstuli, norādot uz to, ka konsultāciju process nav

14bijis kvalitatīvs, un uzdodot papildu jautājumus par reformas

15ietekmi uz novada iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu

1616. sēj. 15.-21. lp.).

17No 2019. gada 31. oktobra līdz 14. novembrim

18Alojas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, lai

19noskaidrotu, vai iedzīvotāji vēlas saglabāt Alojas novadu kā

20patstāvīgu pašvaldību vai arī atbalsta Ministrijas piedāvāto

21administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu vai citus

22iespējamos novadu apvienošanas variantus. Aptaujā piedalījās

23235 iedzīvotāji, no tiem 65,2 procenti atbalstīja

24Alojas novada statusa saglabāšanu (sk. lietas materiālu

2516. sēj. 50.-53. lp.). 2019. gada sākumā

26Alojas novadā bija 4973 iedzīvotāji

27(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

28pieejama: www.pmlp.gov.lv).

29Ņemot vērā aptaujas rezultātus, Alojas novada dome

302019. gada 28. novembrī pieņēma lēmumu neatbalstīt

31Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. lietas

32materiālu 16. sēj. 50.-53. lp.). Savukārt

332019. gada 11. decembrī dome pieņēma lēmumu, kurā pauda

34viedokli par Likumprojektu un ierosināja tajā izdarīt vairākus

35grozījumus (sk. lietas materiālu 16. sēj.

3654.-59. lp.). 2020. gada 3. martā Alojas

37novada dome visām Saeimas frakcijām nosūtīja vēstuli, kurā

38norādīts, ka ne par vienu priekšlikumu, kas attiecas uz Alojas

39novadu un Limbažu novadu, Ministrija nav sniegusi pietiekamu

40informāciju, lai Komisijas locekļi varētu pieņemt izvērtētus un

41pamatotus lēmumus. Tāpat arī pašvaldības deputātiem neesot dota

42iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes pēc būtības

43(sk. lietas materiālu 16. sēj.

4465.-69. lp.).

45Komisijā pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika

46izskatīti dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar jauno Limbažu

47novadu un tātad arī ar Alojas novadu. Alojas novada domes

48priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada 11. un

4925. februāra sēdēs un informēja klātesošos par pašvaldības

50iedzīvotāju aptaujā noskaidroto viedokli, uzsverot, ka Limbažu

51novada izveidošana joprojām nav pienācīgi pamatota. Komisijas

522020. gada 21. aprīļa un 6. maija sēdēs Alojas

53novada domes priekšsēdētājs atkārtoti norādīja, ka joprojām nav

54pamatojuma nevienam priekšlikumam, kas attiecas uz Limbažu novadu

55(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

56komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra,

5721. aprīļa un 6. maija sēžu audioierakstus lietas

58materiālu 1. sēj., kā arī protokolus Nr. 12,

59Nr. 16, Nr. 21 un Nr. 24, pieejami:

60www.saeima.lv).

61Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

62sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

63atbildīgajām valsts institūcijām.

6419.2. Alojas novada dome Likumprojekta izstrādes un

65izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

66institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu.

67Ministrija norādījusi, ka Alojas novada dome līdz

68Likumprojekta iesniegšanai Saeimā nebija tai rakstveidā sniegusi

69savu viedokli par Ministrijas piedāvāto administratīvi

70teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tomēr Ministrijai esot bijis

71zināms Alojas novada domes viedoklis, jo 2019. gada

7225. jūlijā Limbažos tika rīkotas konsultācijas citstarp arī

73ar Alojas novada pašvaldību. Uzaicinājums uz konsultācijām

74nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas

75materiālu 8. sēj. 132.-133. lp.). Konsultāciju

76laikā Alojas novada domes deputāti par Ministrijas piedāvāto

77administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli pauduši negatīvu

78viedokli, bet viens deputāts tomēr attiecīgo piedāvājumu

79atbalstījis, norādot, ka arī lielu teritoriju ir iespējams labi

80pārvaldīt un daudz kas atkarīgs no pašvaldības vadītājiem. Alojas

81novada dome esot Ministrijai nosūtījusi arī savu 2019. gada

821. augusta vēstuli ar vairākiem jautājumiem par reformas

83ietvaros piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

84risinājumu (sk. lietas materiālu 16. sēj.

8592.-100. lp.).

86Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

87saņēma Alojas novada domes 2019. gada 11. decembra

88vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada 28. novembra

89un 11. decembra lēmumi. Tajos sniegta informācija par

90iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, izteikts viedoklis par reformu

91un pašvaldību skarošajām izmaiņām (sk. lietas materiālu

9216. sēj. 80.-87. lp.). Alojas novada domes

93priekšsēdētājs uzklausīts arī vairākās Komisijas sēdēs. Lai gan

94Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi

95teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Limbažu novada

96sastāvu atšķīrās no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas

97attiecībā uz līdzšinējā Alojas novada atrašanos Limbažu novada

98sastāvā netika veiktas.

99Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

100saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

101administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

102Alojas novadu.

10319.3. Ministrija norāda, ka nav saņēmusi alternatīvus

104priekšlikumus no Alojas novada pašvaldības.

105No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

106priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Alojas novadu tika vērtēti

107un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. un

10825. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada

10911. februāra sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu

110jaunā Limbažu novada izveidei. Alojas novada domes

111priekšsēdētājs, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju,

112informēja, ka novada dome pieņēmusi lēmumu neatbalstīt

113Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

114risinājumu. Pēc Komisijā notikušajām diskusijām priekšlikumi par

115Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu netika

116atbalstīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

117reformas komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra

118sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

119Nr. 12 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv).

120Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

121kas attiecās uz Alojas novada kā uz patstāvīgas pašvaldības

122saglabāšanu, tika noraidīti vai atsaukti. Savukārt trešajā

123lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, noraidīja priekšlikumus par

124Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un

125atbalstīja Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam

126(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1272020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

12813. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

129(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

130turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī

131Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

132priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

133"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

134izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

135likumprojektu reģistrā).

136Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

137Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

138arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

139esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

140Tādējādi konsultēšanās procesā Alojas novada pašvaldības

141priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

142Līdz ar to Administratīvo teritoriju

143likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.15. un

14423.16. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

145konsultēšanās ar Alojas novada pašvaldību notika atbilstoši

146tiesību normām.

1Pēc Babītes novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību, turklāt uz Ministrijas organizētajām

4konsultācijām aicināti tikai novadu domju deputāti.

520.1. Mārupē 2019. gada 14. jūnijā notika

6Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem,

7kuras bija paredzēts apvienot Mārupes novadā. Šajās konsultācijās

8piedalījās Babītes un Mārupes novadu domju deputāti, Ministrijas

9un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas.

10Konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut

11Babītes novadu Mārupes novadā (sk. lietas materiālu

1222. sēj. 24.-27. lp.).

13Babītes novada dome ar 2019. gada 7. augusta lēmumu

14apstiprināja informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka Babītes

15novads spēj būt patstāvīga pašvaldība. Ziņojums nosūtīts

16Ministrijai, Ministru prezidentam, kā arī Saeimas Valsts

17pārvaldes un pašvaldības komisijai (sk. lietas materiālu

1821. sēj. 112.-131. lp.). Babītes novada dome

192019. gada 15. oktobrī atkārtoti pieņēma lēmumu par

20reformu, tajā norādot, ka Ministrija nav pienācīgi konsultējusies

21ar pašvaldībām un nemaz nav konsultējusies ar iedzīvotājiem.

22Tāpat lēmumā secināts, ka, beidzot pastāvēt Babītes novadam, tā

23iedzīvotājiem tiks liegtas iespējas ievēlēt savu vietējo

24pārvaldi, kura nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildi un

25iedzīvotāju ierosinātas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas

26(sk. lietas materiālu 21. sēj.

27134.-135. lp.). Minētie lēmumi tika nosūtīti arī

28Komisijai.

29Savā 2019. gada 12. decembra lēmumā Babītes novada

30dome norādījusi, ka pēc Babītes un Mārupes novadu apvienošanas

31netiks izpildīts reformas kritērijs, kas attiecas uz savienojoša

32sabiedriskā transporta tīkla izveidi. Proti, nokļūšana no viena

33apvienojamā novada otrā esot iespējama vienīgi ar pārsēšanos

34Rīgā. Šajā lēmumā Babītes novada dome darījusi zināmu, ka

35neatbalsta Saeimā pirmajā lasījumā pieņemto Likumprojekta

36redakciju. Lēmums nosūtīts Komisijai (sk. lietas

37materiālu 22. sēj. 15.-21. lp.).

38Babītes novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

392020. gada 24. janvāra sēdē un norādīja, ka novads spēj

40funkcionēt atsevišķi un tā iekļaušanai Mārupes novadā nav

41saskatāmi nekādi ieguvumi. Citstarp ģeogrāfisko īpatnību - starp

42novadiem esoša meža un purva - dēļ neesot iespēju, piemēram,

43savienot komunālo pakalpojumu tīklu (sk. Saeimas

44Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

4524. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

461. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams:

47www.saeima.lv).

48Babītes novada dome nerīkoja iedzīvotāju aptauju par Babītes

49un Mārupes novadu apvienošanu vienā novadā. Tomēr 2019. gada

509. augustā Babītes novada pašvaldības tīmekļvietnē

51iedzīvotāji tika aicināti izteikt savu viedokli par šo

52piedāvājumu un uzdot jautājumus par plānoto administratīvi

53teritoriālo reformu, zvanot uz Ministrijas izveidoto Reformas

54zvanu centra tālruņa numuru vai nosūtot savu viedokli e-pastā

55(sk. informāciju "Par administratīvi teritoriālās

56reformas piedāvājumu Babītes novadam", pieejama

57www.babite.lv). Tātad novada iedzīvotājiem bija citas

58iespējas izteikt savu viedokli par Babītes un Mārupes novadu

59apvienošanu.

60Tādējādi Babītes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

61sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

62atbildīgajām valsts institūcijām.

6320.2. Babītes novada dome Likumprojekta izstrādes un

64izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

65institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

66vēlmi saglabāt Babītes novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

67Ministrija konsultējās ar Babītes novada pašvaldību par

68priekšlikumu nesaglabāt Babītes novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

69bet iekļaut to jaunajā Mārupes novadā. Uzaicinājums uz

702019. gada 14. jūnijā Mārupē rīkotajām konsultācijām,

71citstarp arī ar Babītes novada pašvaldību, tika nosūtīts

722019. gada 31. maijā (sk. lietas materiālu

7322. sēj. 22.-23. lp.).

74Ministrijai bija zināms Babītes novada domes viedoklis par

75piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, jo

762019. gada 14. jūnijā notikušajās konsultācijās Babītes

77novada domes deputāti bija pauduši negatīvu viedokli par

78apvienošanos ar Mārupes novadu. Dome Ministrijai bija nosūtījusi

79arī savu 2019. gada 7. augusta lēmumu. Ministrija

80e-pastā saņēma arī vairākus noraidošus Babītes novada iedzīvotāju

81viedokļus un viena iedzīvotāja atbalstošu viedokli par plānoto

82administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

83līdzšinējo Babītes novadu (sk. lietas materiālu

8422. sēj. 28.-36. lp.).

85Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

86saņēma Babītes novada domes 2019. gada 7. augusta,

8715. oktobra un 12. decembra lēmumus. Šajos lēmumos

88norādīts, ka Babītes novads būtu saglabājams kā patstāvīga

89pašvaldība (sk. lietas materiālu 22. sēj.

9015.-21. lp.). Babītes novada domes priekšsēdētājs tika

91uzklausīts Komisijas sēdē. Pieņemot Administratīvo teritoriju

92likumu, attiecībā uz Babītes novadu tika saglabāts tāds pats

93administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau

94sākotnēji bija piedāvājusi Ministrija.

95Tādējādi Babītes novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

96saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

97administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

98Babītes novadu.

9920.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Babītes novada

100domes priekšlikumus, kā arī atbildējusi uz tiem vairākās

101vēstulēs. Babītes novada domes priekšlikumi neesot bijuši

102atbilstoši reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem.

103Babītes novadā, proti, Pierīgas novadā, tā līdzšinējās robežās

104neesot 15 000 iedzīvotāju, kas nodrošinātu pietiekamu

105pašvaldības budžeta kapacitāti nozīmīgu investīciju veikšanai

106(sk. lietas materiālu 22. sēj.

10728.-36. lp.).

108No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

109priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Babītes novadu tika vērtēti

110un apspriesti Komisijas 2020. gada 24. janvāra sēdē,

111izskatot jautājumu par Mārupes novada izveidi. Sēdē Ministrijas

112pārstāvis sniedza šāda novada izveides pamatojumu, norādot, ka

113tādējādi tiks samazinātas administratīvās izmaksas, tiks

114nodrošināta efektīvāka finanšu līdzekļu izmantošana un funkciju

115izpilde, kā arī tiks sakārtots skolu tīkls un nākotnē šāds novads

116pavērs lielākas iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Savukārt

117Babītes novada domes priekšsēdētājs norādīja uz iemesliem, kuru

118dēļ Babītes novadam būtu jāpaliek atsevišķi. Citstarp viņš

119uzsvēra, ka Babītes novads ir augošs novads gan finansiālā, gan

120iedzīvotāju skaita ziņā, tāpēc apvienot to ar Mārupes novadu

121nebūtu pamatoti. Arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs iebilda

122pret abu novadu apvienošanu, norādot, ka, visticamāk,

123finansiālais ieguvums no novadu apvienošanas būs niecīgs.

124Ministrijas pārstāvis, pamatojot apvienošanas nepieciešamību,

125atzina, ka abi novadi ir pašpietiekami, taču norādīja, ka jādomā

126arī par valsts kopējo attīstību. Lai rīcība ar valsts līdzekļiem

127būtu racionālāka, valsts pārvalde jāpadara efektīvāka, un tas var

128tikt nodrošināts arī tādējādi, ka pakalpojumi tiek sniegti

129plašākas teritorijas ietvaros. Diskusijā par Mārupes un Babītes

130novadu apvienošanu piedalījās arī Komisijas locekļi un Pašvaldību

131savienības pārstāvis. Komisija atbalstīja Likumprojektā ietverto

132variantu - veidot jaunu Mārupes novadu, kura sastāvā būtu

133līdzšinējie Babītes un Mārupes novadi (sk. Saeimas

134Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

13524. janvāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1361. sēj. un protokolu Nr. 7, pieejams:

137www.saeima.lv).

138Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

139kas attiecās uz Babītes novadu, tika izskatīti 2020. gada

14012. martā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates,

141kurās izskanēja viedokļi, kāpēc Babītes novads būtu saglabājams

142kā patstāvīga pašvaldība. Minētie priekšlikumi tika noraidīti ar

143Saeimas balsojumu. Izskatot Likumprojektu Saeimā trešajā

144lasījumā, par priekšlikumiem, kas attiecās uz šo novadu, tika

145balsots 2020. gada 9. jūnijā. Saeima noraidīja visus

146priekšlikumus, kas atšķīrās no Ministrijas sākotnējā piedāvājuma

147apvienot Babītes un Mārupes novadus (sk. Saeimas

1482020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

149turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un

1502020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

1512020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

1529. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

153reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

154Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

155apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā,

156pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

157Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

158Babītes novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

159un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

160esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

161Tādējādi konsultēšanās procesā Babītes novada pašvaldības

162priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

163Līdz ar to Administratīvo teritoriju

164likuma pielikuma 27.1. un 27.3. apakšpunkta izstrādes

165un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Babītes novada

166pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.

1Pēc Kandavas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību, kā arī tās priekšlikumi un iebildumi

4nav izvērtēti pēc būtības.

521.1. Tukumā 2019. gada 19. jūlijā notika

6Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

7deputātiem, kuras bija plānots apvienot Tukuma novadā. Tajās

8piedalījās Engures, Jaunpils, Kandavas, Tukuma novadu domju

9deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī

10citas personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut

11Kandavas novadu jaunajā Tukuma novadā (sk. lietas

12materiālu 8. sēj. 47.-54. lp.). Kandavas novada

13domes deputāti par piedāvāto novadu apvienošanu izteicās

14kritiski.

15Kandavas novada dome 2019. gada 27. jūnijā nolēma

16organizēt novada iedzīvotāju aptauju par reformu. Aptaujā

17piedalījās 348 iedzīvotāji, un 83 procenti no tiem

18norādīja, ka vēlas, lai Kandavas novads tiktu saglabāts kā

19patstāvīga pašvaldība (sk. lietas materiālu 7. sēj.

20136.-138. lp.). 2019. gada sākumā Kandavas novadā

21bija 8265 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

22statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

23Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē

24Ministrijai norādīja, ka nepiekrīt piedāvātajam administratīvi

25teritoriālā iedalījuma risinājumam attiecībā uz Kandavas novada

26teritoriju, un informēja par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.

27Kandavas novada dome šajā vēstulē piedāvāja citu administratīvi

28teritoriālā iedalījuma risinājumu - veidot pašvaldību Abavas

29senlejā ietilpstošo teritoriju robežās, Kandavas novadam

30apvienojoties ar līdzšinējā Talsu novada Sabiles pilsētu un

31Abavas pagastu, kā arī līdzšinējā Tukuma novada Jaunsātu pagastu

32un Pūres pagastu. Savukārt Kandavas novada domes 2019. gada

3329. augusta lēmums par to, ka šā novada administratīvā

34teritorija reformas ietvaros saglabājama nemainīga, tika nosūtīts

35Ministrijai, Ministru prezidentam, Saeimai, tās Valsts pārvaldes

36un pašvaldības komisijai, kā arī Valsts prezidentam

37(sk. lietas materiālu 7. sēj. 129.-131. lp. un

38136.-138. lp.).

39Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

40saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 16. decembra

41lēmumu par to, ka dome neatbalsta Ministrijas piedāvāto

42administratīvi teritoriālās reformas risinājumu attiecībā uz

43Kandavas novadu. Šajā lēmumā norādīts, ka Kandavas novada dome ir

44gatava iesaistīties diskusijās, ja līdzšinējam novadam tiktu

45pievienotas citas administratīvās teritorijas, piemēram, Abavas

46senlejas teritorija (sk. lietas materiālu 7. sēj.

47146.-148. lp.).

482020. gada 4. martā Kandavas novada dome visām

49Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem

50nosūtīja vēstuli, darot zināmu savu viedokli par Likumprojektu un

51to, ka Kandavas novadam jāpaliek kā patstāvīgai pašvaldībai.

52Iebildumi pret reformu izteikti arī Kandavas novada domes

532020. gada 24. marta vēstulē Pašvaldību savienībai,

54Komisijai, visām Saeimas frakcijām un pie tām nepiederošajiem

55deputātiem. Savukārt līdz ar Kandavas novada domes

562020. gada 22. maija vēstuli Saeimai tika nosūtīti

57domes lēmumi, kas pieņemti saistībā ar reformu, kā arī vēstulē

58izteikts lūgums ņemt tos vērā, izskatot Likumprojektu

59(sk. lietas materiālu 7. sēj. 150.-152. lp. un

608. sēj. 8. lp).

61Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē Kandavas

62novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka dome neatbalsta

63līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā Tukuma novadā.

64Komisijas 2020. gada 5. maija sēdē Kandavas novada

65domes priekšsēdētāja tika uzklausīta sakarā ar priekšlikumu

66saglabāt līdzšinējo Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

67Kandavas novada domes priekšsēdētāja atkārtoti norādīja, ka

68Kandavas novads var palikt patstāvīgs (sk. Saeimas

69Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

7018. februāra un 5. maija sēžu audioierakstus lietas

71materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un Nr. 23,

72pieejami: www.saeima.lv).

73Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

74sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

75atbildīgajām valsts institūcijām.

7621.2. Kandavas novada dome Likumprojekta izstrādes un

77izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

78institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

79vēlmi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

80Ministrija konsultējās ar Kandavas novada pašvaldību par

81priekšlikumu nesaglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

82bet iekļaut to jaunajā Tukuma novadā. Uzaicinājums uz

832019. gada 19. jūlijā Tukumā rīkotajām konsultācijām,

84citstarp arī ar Kandavas novada pašvaldību, tika nosūtīts

852019. gada 4. jūnijā (sk. lietas materiālu

868. sēj. 45.-46. lp.).

87Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē

88bija informējusi Ministriju par savu negatīvo viedokli attiecībā

89uz reformas piedāvājumu. Tāpat Ministrija saņēma Kandavas novada

90domes 2019. gada 29. augusta lēmumu, kurā dome

91atkārtoti pauda noraidošu viedokli par apvienošanos ar Tukuma

92novadu un piedāvāja alternatīvu risinājumu - Kandavas novada

93teritorijas paplašināšanu Abavas senlejas teritorijā

94(sk. lietas materiālu 8. sēj.

9559.-66. lp.).

96Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

97saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 29. augusta un

982019. gada 16. decembra lēmumus un 2020. gada

994. marta vēstuli (sk. lietas materiālu 8. sēj.

10020.-26. lp.). Kandavas novada domes priekšsēdētāja tika

101uzklausīta divās Komisijas sēdēs. Pieņemot Administratīvo

102teritoriju likumu, attiecībā uz Kandavas novadu tika saglabāts

103tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu

104jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.

105Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

106saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

107administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz šo

108novadu.

10921.3. Ministrija norāda, ka tā Kandavas novada domei

110sūtījusi vairākas atbildes vēstules un tajās bija izvērtēti domes

111priekšlikumi. Kandavas novads tā līdzšinējās robežās neietverot

112reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru, tā

113iedzīvotāju skaits neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas

114ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

115investīcijas. Tāpēc neesot bijis iespējams saglabāt Kandavas

116novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Reformas mērķim neatbilstot arī

117domes priekšlikumi par Kandavas novada administratīvās

118teritorijas paplašināšanu, pievienojot tai teritoriālā iedalījuma

119vienības no citiem novadiem (sk. lietas materiālu

1208. sēj. 59.-66. lp.).

121No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

122priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Kandavas novadu tika vērtēti

123un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra un

1245. maija sēdēs. 2020. gada 18. februāra sēdē

125Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā Tukuma novada

126sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru,

127to, ka apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas izglītības,

128kultūras, sporta, veselības aprūpes, civilās aizsardzības,

129atkritumu apsaimniekošanas un tūrisma jomā, kā arī ir kopīgi

130dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata, jaunais Tukuma

131novads spētu izpildīt visus tam noteiktos uzdevumus. Savukārt

132Kandavas novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka neatbalsta

133līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā Tukuma novadā, jo

134Kandavas novads spēj pats sevi ekonomiski nodrošināt un arī

135potenciālās attīstības ziņā ir līdzvērtīgs līdzšinējam Tukuma

136novadam. Diskusijā par jaunā Tukuma novada veidošanas pamatojumu

137piedalījās Ministrijas pārstāvis, Pašvaldību savienības

138pārstāvis, pašvaldību domju priekšsēdētāji un Komisijas locekļi.

139Priekšlikumi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību

140Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas

141Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

14218. februāra un 5. maija sēžu audioierakstus lietas

143materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un Nr. 23,

144pieejami: www.saeima.lv).

145Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

146kas attiecās uz Kandavas novadu, tika atsaukti. Savukārt par

147jaunā Tukuma novada izveidi un Kandavas novada saglabāšanu tika

148debatēts Saeimas sēdē 2020. gada 10. jūnijā, izskatot

149Likumprojektu trešajā lasījumā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan

150par to, kāpēc būtu veidojams tāds Tukuma novads, kurā ietilptu

151Kandavas novads, gan par to, kāpēc būtu saglabājams patstāvīgs

152Kandavas novads. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz Kandavas

153novada saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu

154(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1552020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

15613. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

157(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

158turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī

159Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

160priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

161"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

162izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

163likumprojektu reģistrā).

164Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

165Kandavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

166un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

167esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

168Tādējādi konsultēšanās procesā Kandavas novada pašvaldības

169priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

170Līdz ar to Administratīvo teritoriju

171likuma pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un

17239.22. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

173konsultēšanās ar Kandavas novada pašvaldību notika atbilstoši

174tiesību normām.

1Pēc Mazsalacas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem, turklāt

4Ministrijas rīkotajās konsultācijās deputāti uz saviem

5jautājumiem neesot saņēmuši atbildes pēc būtības.

622.1. Pamatojoties uz Mazsalacas novada domes

72019. gada 9. maija lēmumu, no 2019. gada 10.

8maija līdz 31. maijam novadā notika iedzīvotāju aptauja,

9kuras mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par Ministrijas

10piedāvāto reformas projektu. Aptaujā piedalījās

11226 iedzīvotāji, un 85 procenti no viņiem atbalstīja

12Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu

13(sk. lietas materiālu 6. sēj. 123. lp.).

142019. gada sākumā Mazsalacas novadā bija

153194 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

16statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

17Valmierā 2019. gada 5. jūnijā notika Ministrijas

18rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija

19plānots apvienot Valmieras novadā. Šajās konsultācijās piedalījās

20Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu un Mazsalacas

21novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu

22pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija

23prezentēja priekšlikumu iekļaut Mazsalacas novadu jaunajā

24Valmieras novadā (sk. lietas materiālu 7. sēj.

2551.-57. lp.).

26Mazsalacas novada dome 2019. gada 1. augusta un

274. septembra vēstulēs Ministrijai lūgusi to sniegt atbildes

28uz jautājumiem citstarp saistībā ar reformas procedūru un

29finansējumu, teritoriju pārdalīšanas metodi un valsts pārvaldes

30institūciju darbību piedāvātā modeļa ietvaros (sk. lietas

31materiālu 6. sēj. 133.-137. lp.).

32Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

33saņēma Mazsalacas novada domes 2019. gada 18. decembra

34lēmumu, kurā norādīts, ka Likumprojektā paredzētā Mazsalacas

35novada pievienošana Valmieras novadam ir juridiski nekorekta un

36netaisnīga attiecībā uz Mazsalacas novada iedzīvotāju interesēm.

37Lēmumā norādīts, ka reformu nevar īstenot, ja nav zināms, kādas

38jaunajā novadā būs teritorijas attīstības iespējas, pakalpojumu

39sniedzēju struktūra un pakalpojumu izmaksas, nav skaidrības arī

40par pašreizējo pašvaldības darbinieku turpmākajām darba iespējām

41un kompensāciju mehānismiem. Turklāt reformas gaitā neesot

42analizēta nedz pakalpojumu pieejamība Mazsalacas novada

43iedzīvotājiem, nedz novadu apvienošanas rezultātā sagaidāmās

44izmaiņas. Neesot pamatojuma tam, ka šā novada apvienošana ar

45Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadiem un Valmieras pilsētu

46uzlabos situāciju tieši Mazsalacas novadā (sk. lietas

47materiālu 7. sēj. 19.-26. lp.).

48Komisijas 2020. gada 11. februāra sēdē Mazsalacas

49novada domes priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka dome reformu

50neatbalsta, jo nav pārliecības, ka novadu apvienošanas rezultātā

51uzlabosies novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte, tāpat nav

52noskaidrots arī tas, kā mainīsies pakalpojumu pieejamība un

53iedzīvotāju pārstāvības iespējas jaunā novada domē

54(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

55komisijas 2020. gada 11. februāra sēdes audioierakstu

56lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams:

57www.saeima.lv).

58Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

59sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

60atbildīgajām valsts institūcijām.

6122.2. Mazsalacas novada dome Likumprojekta izstrādes un

62izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

63institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

64vēlmi saglabāt šo novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

65Ministrija konsultējās ar Mazsalacas novada pašvaldību par

66priekšlikumu nesaglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu

67pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Valmieras novadā. Uzaicinājums

68uz 2019. gada 5. jūnijā Valmierā rīkotajām

69konsultācijām, citstarp arī ar Mazsalacas novada pašvaldību, tika

70nosūtīts 2019. gada 17. maijā (sk. lietas

71materiālu 7. sēj. 49.-50. lp.).

72Mazsalacas novada dome savu viedokli par administratīvi

73teritoriālo reformu bija sniegusi Pašvaldību savienībai, kas to

74pievienoja savam 2019. gada 18. aprīļa atzinumam. Līdz

75Likumprojekta iesniegšanai Saeimā un arī pēc tam Mazsalacas

76novada dome citu viedokli rakstveidā Ministrijai nav sniegusi.

77Tomēr Ministrija norāda, ka bija informēta par Mazsalacas novada

78domes nostāju un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem

79(sk. lietas materiālu 7. sēj. 62.-70. lp.).

80Savukārt Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā

81lasījumā saņēma Mazsalacas novada domes 2019. gada

8218. decembra lēmumu, kurā pausts viedoklis par reformas

83piedāvājumu (sk. lietas materiālu 7. sēj.

8419.-26. lp.). Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja

85uzklausīta arī Komisijas sēdē.

86Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot tādu Valmieras

87novadu, kurā būtu apvienota Valmieras pilsēta, kā arī Beverīnas,

88Burtnieku, Kocēnu un Mazsalacas novadi. Likumprojekta

89izskatīšanas gaitā tika nolemts jaunajā Valmieras novadā iekļaut

90arī Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadus. Lai gan Administratīvo

91teritoriju likumā pieņemtais administratīvi teritoriālā

92iedalījuma risinājums attiecībā uz Valmieras novada sastāvu

93atšķiras no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas tieši

94attiecībā uz līdzšinējā Mazsalacas novada atrašanos Valmieras

95novada sastāvā netika veiktas.

96Tādējādi Mazsalacas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

97saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

98administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

99Mazsalacas novadu.

10022.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi iespēju

101saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Tomēr šis

102priekšlikums neesot bijis atbilstošs reformas mērķim un novadu

103veidošanas kritērijiem. Atbilstoši Ministrijas piedāvātajam

104administratīvi teritoriālā iedalījuma modelim pašvaldībā

105vajadzētu būt pietiekamam iedzīvotāju skaitam efektīva

106pakalpojumu tīkla, kā arī perspektīvas vidusskolas izveidei.

107Savukārt Mazsalacas novada iedzīvotāju skaits neesot bijis

108pietiekams minēto mērķu sasniegšanai un neliecinot par spēju

109nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

110piesaistīt nozīmīgas investīcijas. Turklāt novads tā līdzšinējās

111robežās neietverot reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

112centru (sk. lietas materiālu 7. sēj.

11362.-70. lp.).

114No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

115priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Mazsalacas novadu tika

116vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. februāra

117sēdē, izskatot jautājumu par jaunā Valmieras novada izveidi. Šajā

118sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā novada

119sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru, kā

120arī par to, ka apvienojamās pašvaldības jau šobrīd cieši

121sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskā transporta,

122civilās aizsardzības, tūrisma un atkritumu apsaimniekošanas jomā,

123kā arī ir kopīgi dibinājušas biedrības un kapitālsabiedrības.

124Savukārt Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja vietniece,

125atsaucoties uz iedzīvotāju aptaujas datiem, paskaidroja, ka dome

126neatbalsta piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

127risinājumu. Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi,

128Ministrijas pārstāvis un pašvaldību domju priekšsēdētāji.

129Priekšlikumi saglabāt Mazsalacas novadu kā patstāvīgu pašvaldību

130Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas

131Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

13211. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu

1331. sēj. un protokolu Nr. 12, pieejams:

134www.saeima.lv).

135Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

136kas attiecās uz Mazsalacas novadu, tika atsaukti. Izskatot

137Likumprojektu Saeimā trešajā lasījumā, par priekšlikumiem, kas

138attiecās uz Mazsalacas novadu, tika balsots 2020. gada

13910. jūnijā. Priekšlikumi, kas paredzēja Mazsalacas novada

140saglabāšanu tā esošajās robežās, netika atbalstīti

141(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1422020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

14313. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

144(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

145turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī

146Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

147priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

148"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

149izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

150likumprojektu reģistrā).

151Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

152Mazsalacas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu,

153Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu

154rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar

155balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Mazsalacas novada

156pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

157Līdz ar to Administratīvo teritoriju

158likuma pielikuma 41.14., 41.15., 41.18., 41.22. un

15941.23. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

160konsultēšanās ar Mazsalacas novada pašvaldību notika atbilstoši

161tiesību normām.

1Tā kā konsultēšanās ar Pieteikumu iesniedzējām

2apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika

3atbilstoši tiesību normām, secināms, ka apstrīdētās normas

4atbilst Hartas 4. panta sestajai daļai un

55. pantam.

6Spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 Satversmes tiesa jau ir

7izvērtējusi argumentus, kas attiecas uz Administratīvo teritoriju

8likuma pielikuma normu un tātad arī uz apstrīdēto normu izstrādes

9un pieņemšanas procesu Saeimā. Minētajā spriedumā tiesa atzina,

10ka, izveidojot Komisiju un nododot tai Likumprojektu, Saeima

11rīkojās atbilstoši tiesību normām. Saeimai bija tiesības izveidot

12Komisiju atbilstoši vienādas pārstāvības principam un noteikt, ka

13tā ir par Likumprojektu atbildīgā komisija. Turklāt normatīvie

14akti neliedz savienot parlamentārā sekretāra un Saeimas komisijas

15vadītāja amatus (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

1612. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

1724.1.1.-24.1.3. punktu).

18Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka procesuālā kārtība, kādā

19notiek Saeimas sēdes platformā e-Saeima, bija noteikta un

20deputātiem zināma. Saeimas sēdē, kurā Likumprojekts tika

21izskatīts un pieņemts, bija nodrošināts Saeimas sēdes atklātības

22princips. Izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā, deputāti

23varēja īstenot savas tiesības debatēt un balsot

24(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

25sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

2624.2.2.-24.2.4. punktu).

27Vairākas Pieteikumu iesniedzējas, tostarp Jaunjelgavas novada

28dome, Rugāju novada dome un Salas novada dome, uzskata:

29izstrādājot un izskatot to apstrīdētās normas, nav ņemti vērā

30ekspertu atzinumi un izteiktās riska prognozes, bet šo jautājumu

31Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 nav

32vērtējusi.

33Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā tika publiskoti

34dažādi viedokļi par reformu, tās nepieciešamību un norisi,

35citstarp apšaubot arī iepriekš Likumprojekta sagatavošanas laikā

36veikto pētījumu kvalitāti. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas

37Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs

38norādījis, ka reformas sagatavošanas laikā nav pietiekami vērtēti

39ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi un veikts to

40salīdzinājums ne ilgtermiņā, ne īstermiņā, kā arī nav vērtēta

41reformas ietekme uz sabiedrības attīstību. Lai gan veikti vairāki

42pētījumi, tomēr nevar apgalvot, ka reforma dos finansiālu

43ietaupījumu pašvaldību institūciju skaita un fiziskās un sociālās

44infrastruktūras samazināšanas rezultātā. Konsilijs arī paudis

45uzskatu, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija

46ierobežos pašvaldību demokrātiju (sk. Latvijas Zinātņu

47akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu

48konsilija 2019. gada 4. novembra ziņojuma

49"Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi"

507. lp.).

51Satversmes tiesa norāda, ka dažādu nozaru ekspertu

52iesaistīšana reformas sagatavošanas procesā vērtējama pozitīvi.

53Tas ļauj iegūt vispusīgāku reformas varbūtējo seku izvērtējumu un

54sniedz likumdevējam iespēju labāk izprast pieņemamo lēmumu

55būtību. Tomēr likumdevējam, lemjot par administratīvi teritoriālo

56iedalījumu, ir jāsabalansē daudzu pašvaldību individuālās

57intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un jānodrošina

58ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrāde. Tieši likumdevējam

59politiskā procesā ir jāizlemj, kādiem apsvērumiem dodama

60priekšroka. Ekspertu viedokļi reformas izstrādes procesā ir

61būtiski, taču nevar aizstāt Saeimas tiesības izvēlēties iespējami

62lietderīgāko risinājumu, ciktāl tas ir balstīts uz racionāliem

63apsvērumiem.

64Pieteikumu iesniedzējas nav norādījušas tādus pēc būtības

65jaunus argumentus attiecībā uz apstrīdēto normu izskatīšanu un

66pieņemšanu Saeimā, kuri nebūtu jau izvērtēti spriedumā lietā

67Nr. 2020-37-0106. Tāpēc Satversmes tiesa jautājumu par to,

68vai apstrīdētās normas izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību

69normām, vēlreiz nevērtēs.

70Līdz ar to apstrīdētās normas tika

71izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālā kārtībā.

1Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka

2administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir noteikts un tas ir

3vērsts uz sabiedrības kopējo labumu. Saeimas izšķiršanās par

4reformas īstenošanu un tās mērķi ir atspoguļota Saeimas

52019. gada 21. marta lēmumā "Par administratīvi

6teritoriālās reformas turpināšanu". Tas paredz, ka reformas

7mērķis ir līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties

8spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas

9spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi

10salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus

11pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām. Satversmes

12tiesa atzinusi arī to, ka administratīvi teritoriālās reformas

13pamatā esošie kritēriji ir vērsti uz tās mērķa sasniegšanu

14(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

15sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 26.

16un 27. punktu). Pieteikumu iesniedzējas nav

17norādījušas pēc būtības jaunus argumentus par reformas mērķi un

18tās pamatā esošajiem kritērijiem. Tāpēc Satversmes tiesa vēlreiz

19šos jautājumus nevērtēs.

20Līdz ar to Satversmes tiesai jāturpina vērtēt apstrīdēto normu

21atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, pārbaudot, vai

22likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi. Lai to izvērtētu, Satversmes

23tiesai jānoskaidro:

241) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir

25ievērojis reformas mērķi un tā sasniegšanas kritērijus;

262) vai likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir

27izvērtējis tieši vietējās kopienas intereses, proti, ievērojis

28vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības.

1Līdzšinējā Jaunjelgavas novada pašvaldības

2teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo

3teritoriju likuma 2. pielikuma 38. punktu. Atbilstoši

4tam Jaunjelgavas novadu veido Jaunjelgavas pilsēta, kā arī

5Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes

6pagasti. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikuma

78.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunktu

8līdzšinējais Jaunjelgavas novads tiek iekļauts Aizkraukles

9novadā.

10Jaunjelgavas novada dome Likumprojekta izstrādes un

11izskatīšanas laikā izteikusi viedokli, ka Jaunjelgavas novads

12būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība vai tam jāapvienojas ar

13citām Sēlijā esošajām pašvaldībām. Jaunjelgavas novads spējot

14pildīt savas autonomās funkcijas, un reforma pasliktināšot

15pakalpojumu pieejamību tā iedzīvotājiem.

16Ministrija norāda, ka Jaunjelgavas novads Ministru kabineta

172019. gada 14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas

18brīdī neatbilda 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

197. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, proti,

20Jaunjelgavas pilsētā 2018. gadā bijuši

211836 iedzīvotāji. Līdzšinējā Jaunjelgavas novada

22pievienošana jaunajam Aizkraukles novadam atbilstot reformas

23mērķim, jo reģionālās nozīmes attīstības centrs - Aizkraukle -

24tiek sasaistīts ar lauku teritorijām, citstarp radot

25priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai un pašvaldības

26spējai piesaistīt investīcijas. Turklāt Aizkraukles pilsēta esot

27Jaunjelgavas novadam kopumā tuvākais reģionālās nozīmes

28attīstības centrs, un, analizējot iedzīvotāju paradumus un

29pašvaldību jau iedibinātās sadarbības saiknes, neesot gūts

30apliecinājums tam, ka Jaunjelgavas novads būtu iekļaujams citā,

31nevis Aizkraukles novadā. Lietas materiālos esošajos dokumentos

32arī uzsvērts, ka Jaunjelgavas novads un pārējās Aizkraukles

33novadā apvienojamās pašvaldības - Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu,

34Neretas un Skrīveru novadi - jau šobrīd sadarbojas gan dažādu

35pakalpojumu nodrošināšanā, gan veidojot civilās aizsardzības

36sadarbības teritoriju, gan arī citās jomās (sk. lietas

37materiālu 15. sēj. 48.-50. lp.).

38Satversmes tiesa ir atzinusi: kritērijs, kas prasa, lai novada

39teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts

40reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no

41svarīgākajiem uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts

42sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem

43(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

44sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28.1. punktu).

45Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz

462030. gadam (Latvija 2030) attīstības centrs ir

47teritorija, kurā ir resursu, tostarp cilvēkresursu, sociālo un

48ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kura veicina apkārtējās

49teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības

50centru tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas

51nozīmes attīstības centri, jo tajos koncentrējas lielākā daļa

52valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā aktivitāte. Reģionālās

53nozīmes attīstības centri ir pilsētas, kuras ir nozīmīgi

54attiecīgā reģiona kultūras vai ražošanas centri ar attīstītu

55sociālo infrastruktūru un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

56Šādi attīstības centri citstarp ir Aizkraukle, Balvi, Bauska,

57Dobele, Limbaži un Tukums. Savukārt nacionālās nozīmes attīstības

58centri ir lielākās pilsētas, kurās ir attīstīta rūpniecība,

59transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra.

60Nacionālās nozīmes attīstības centra statuss citstarp ir

61Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij un Valmierai

62(sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz

632030. gadam 314., 321. un 328. punktu).

64Līdzšinējā Jaunjelgavas novadā nav reģionālās vai nacionālās

65nozīmes attīstības centra. Tādējādi Jaunjelgavas novada kā

66patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no

67reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada

68teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

69centram.

70Reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā

71Jaunjelgavas novada dome arī izteica atbalstu jauna - Sēlijas -

72novada izveidei, kurā tiktu apvienoti vairāki vēsturiskās Sēlijas

73teritorijā ietilpstošie novadi. Priekšlikumu par Sēlijas novada

74izveidi pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

75iesniedza partiju apvienības "Zaļo un Zemnieku

76savienība" frakcija, bet pirms Likumprojekta izskatīšanas

77trešajā lasījumā - deputāts Viktors Valainis. Jautājums par

78iespējamo Sēlijas novada izveidi tika apspriests Komisijas

792020. gada 31. janvāra, kā arī 14. un

8025. februāra sēdēs. Uzmanība tika pievērsta gan tam, ka šajā

81novadā, ja tāds tiktu izveidots, nebūtu attīstības centra, gan

82arī priekšlikumiem par to, kura apdzīvotā vieta varētu kļūt par

83Sēlijas novada administratīvo centru. Komisija un vēlāk arī

84Saeima ne otrajā, ne trešajā lasījumā priekšlikumu par Sēlijas

85novada izveidi neatbalstīja (sk. Saeimas Administratīvi

86teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra,

87kā arī 14. un 25. februāra sēžu audioierakstus lietas

88materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 9, Nr. 13 un

89Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv, kā arī apkopotos

90priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

91"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

92izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

93likumprojektu reģistrā).

94Nevienā no Sēlijas novadā potenciāli apvienojamiem novadiem

95Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nebija reģionālās

96vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Sēlijas novada

97izveidošana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem

98kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā jābūt reģionālās

99vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Likumprojekta

100izstrādes un izskatīšanas laikā netika sniegti tādi racionāli

101apsvērumi, kas pamatotu atkāpšanos no reformas mērķa un minētā

102kritērija. Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējs

103piederību latviešu vēsturiskajām zemēm nebija noteicis par

104administratīvi teritoriālās reformas kritēriju. Tādējādi norādes

105uz šo piederību nav saistāmas ar reformas rezultātā izveidoto

106pašvaldību teritorijām (sk. Satversmes tiesas

1072021. gada 28. maija sprieduma lietā

108Nr. 2020-43-0106 14.2. punktu). Likumdevējs ir

109iecerējis iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanu, kā arī

110kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību

111regulēt ar atsevišķu likumu (sk. Administratīvo

112teritoriju likuma 3. panta otro daļu). Saeima Latviešu

113vēsturisko zemju likumu pieņēma 2021. gada 16. jūnijā

114(sk. Saeimas 2021. gada četrdesmit pirmās

115(attālinātās ārkārtas) sēdes 2021. gada 16. jūnijā

116stenogrammu, kā arī likumprojektu Nr. 788/Lp13

117"Latviešu vēsturisko zemju likums" un apkopotos

118priekšlikumus tā izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas

119likumprojektu reģistrā).

120Savukārt jaunais Aizkraukles novads, kurā iekļauts arī

121līdzšinējais Jaunjelgavas novads, atbilst reformas pamatā

122esošajiem kritērijiem. Jaunais Aizkraukles novads ir ģeogrāfiski

123vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs -

124Aizkraukle. Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada