21. punkts

1Pēc Kandavas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību, kā arī tās priekšlikumi un iebildumi

4nav izvērtēti pēc būtības.

521.1. Tukumā 2019. gada 19. jūlijā notika

6Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

7deputātiem, kuras bija plānots apvienot Tukuma novadā. Tajās

8piedalījās Engures, Jaunpils, Kandavas, Tukuma novadu domju

9deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī

10citas personas. Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut

11Kandavas novadu jaunajā Tukuma novadā (sk. lietas

12materiālu 8. sēj. 47.-54. lp.). Kandavas novada

13domes deputāti par piedāvāto novadu apvienošanu izteicās

14kritiski.

15Kandavas novada dome 2019. gada 27. jūnijā nolēma

16organizēt novada iedzīvotāju aptauju par reformu. Aptaujā

17piedalījās 348 iedzīvotāji, un 83 procenti no tiem

18norādīja, ka vēlas, lai Kandavas novads tiktu saglabāts kā

19patstāvīga pašvaldība (sk. lietas materiālu 7. sēj.

20136.-138. lp.). 2019. gada sākumā Kandavas novadā

21bija 8265 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra

22statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv).

23Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē

24Ministrijai norādīja, ka nepiekrīt piedāvātajam administratīvi

25teritoriālā iedalījuma risinājumam attiecībā uz Kandavas novada

26teritoriju, un informēja par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.

27Kandavas novada dome šajā vēstulē piedāvāja citu administratīvi

28teritoriālā iedalījuma risinājumu - veidot pašvaldību Abavas

29senlejā ietilpstošo teritoriju robežās, Kandavas novadam

30apvienojoties ar līdzšinējā Talsu novada Sabiles pilsētu un

31Abavas pagastu, kā arī līdzšinējā Tukuma novada Jaunsātu pagastu

32un Pūres pagastu. Savukārt Kandavas novada domes 2019. gada

3329. augusta lēmums par to, ka šā novada administratīvā

34teritorija reformas ietvaros saglabājama nemainīga, tika nosūtīts

35Ministrijai, Ministru prezidentam, Saeimai, tās Valsts pārvaldes

36un pašvaldības komisijai, kā arī Valsts prezidentam

37(sk. lietas materiālu 7. sēj. 129.-131. lp. un

38136.-138. lp.).

39Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

40saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 16. decembra

41lēmumu par to, ka dome neatbalsta Ministrijas piedāvāto

42administratīvi teritoriālās reformas risinājumu attiecībā uz

43Kandavas novadu. Šajā lēmumā norādīts, ka Kandavas novada dome ir

44gatava iesaistīties diskusijās, ja līdzšinējam novadam tiktu

45pievienotas citas administratīvās teritorijas, piemēram, Abavas

46senlejas teritorija (sk. lietas materiālu 7. sēj.

47146.-148. lp.).

482020. gada 4. martā Kandavas novada dome visām

49Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem

50nosūtīja vēstuli, darot zināmu savu viedokli par Likumprojektu un

51to, ka Kandavas novadam jāpaliek kā patstāvīgai pašvaldībai.

52Iebildumi pret reformu izteikti arī Kandavas novada domes

532020. gada 24. marta vēstulē Pašvaldību savienībai,

54Komisijai, visām Saeimas frakcijām un pie tām nepiederošajiem

55deputātiem. Savukārt līdz ar Kandavas novada domes

562020. gada 22. maija vēstuli Saeimai tika nosūtīti

57domes lēmumi, kas pieņemti saistībā ar reformu, kā arī vēstulē

58izteikts lūgums ņemt tos vērā, izskatot Likumprojektu

59(sk. lietas materiālu 7. sēj. 150.-152. lp. un

608. sēj. 8. lp).

61Komisijas 2020. gada 18. februāra sēdē Kandavas

62novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka dome neatbalsta

63līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā Tukuma novadā.

64Komisijas 2020. gada 5. maija sēdē Kandavas novada

65domes priekšsēdētāja tika uzklausīta sakarā ar priekšlikumu

66saglabāt līdzšinējo Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

67Kandavas novada domes priekšsēdētāja atkārtoti norādīja, ka

68Kandavas novads var palikt patstāvīgs (sk. Saeimas

69Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

7018. februāra un 5. maija sēžu audioierakstus lietas

71materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un Nr. 23,

72pieejami: www.saeima.lv).

73Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

74sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

75atbildīgajām valsts institūcijām.

7621.2. Kandavas novada dome Likumprojekta izstrādes un

77izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

78institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par

79vēlmi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību.

80Ministrija konsultējās ar Kandavas novada pašvaldību par

81priekšlikumu nesaglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

82bet iekļaut to jaunajā Tukuma novadā. Uzaicinājums uz

832019. gada 19. jūlijā Tukumā rīkotajām konsultācijām,

84citstarp arī ar Kandavas novada pašvaldību, tika nosūtīts

852019. gada 4. jūnijā (sk. lietas materiālu

868. sēj. 45.-46. lp.).

87Kandavas novada dome 2019. gada 31. jūlija vēstulē

88bija informējusi Ministriju par savu negatīvo viedokli attiecībā

89uz reformas piedāvājumu. Tāpat Ministrija saņēma Kandavas novada

90domes 2019. gada 29. augusta lēmumu, kurā dome

91atkārtoti pauda noraidošu viedokli par apvienošanos ar Tukuma

92novadu un piedāvāja alternatīvu risinājumu - Kandavas novada

93teritorijas paplašināšanu Abavas senlejas teritorijā

94(sk. lietas materiālu 8. sēj.

9559.-66. lp.).

96Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

97saņēma Kandavas novada domes 2019. gada 29. augusta un

982019. gada 16. decembra lēmumus un 2020. gada

994. marta vēstuli (sk. lietas materiālu 8. sēj.

10020.-26. lp.). Kandavas novada domes priekšsēdētāja tika

101uzklausīta divās Komisijas sēdēs. Pieņemot Administratīvo

102teritoriju likumu, attiecībā uz Kandavas novadu tika saglabāts

103tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu

104jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.

105Tādējādi Kandavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

106saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

107administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz šo

108novadu.

10921.3. Ministrija norāda, ka tā Kandavas novada domei

110sūtījusi vairākas atbildes vēstules un tajās bija izvērtēti domes

111priekšlikumi. Kandavas novads tā līdzšinējās robežās neietverot

112reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru, tā

113iedzīvotāju skaits neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas

114ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

115investīcijas. Tāpēc neesot bijis iespējams saglabāt Kandavas

116novadu kā patstāvīgu pašvaldību. Reformas mērķim neatbilstot arī

117domes priekšlikumi par Kandavas novada administratīvās

118teritorijas paplašināšanu, pievienojot tai teritoriālā iedalījuma

119vienības no citiem novadiem (sk. lietas materiālu

1208. sēj. 59.-66. lp.).

121No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

122priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Kandavas novadu tika vērtēti

123un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra un

1245. maija sēdēs. 2020. gada 18. februāra sēdē

125Ministrijas pārstāvis sniedza informāciju par jaunā Tukuma novada

126sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un administratīvo centru,

127to, ka apvienojamās pašvaldības jau sadarbojas izglītības,

128kultūras, sporta, veselības aprūpes, civilās aizsardzības,

129atkritumu apsaimniekošanas un tūrisma jomā, kā arī ir kopīgi

130dibinājušas biedrības. Pēc Ministrijas ieskata, jaunais Tukuma

131novads spētu izpildīt visus tam noteiktos uzdevumus. Savukārt

132Kandavas novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka neatbalsta

133līdzšinējā Kandavas novada iekļaušanu jaunajā Tukuma novadā, jo

134Kandavas novads spēj pats sevi ekonomiski nodrošināt un arī

135potenciālās attīstības ziņā ir līdzvērtīgs līdzšinējam Tukuma

136novadam. Diskusijā par jaunā Tukuma novada veidošanas pamatojumu

137piedalījās Ministrijas pārstāvis, Pašvaldību savienības

138pārstāvis, pašvaldību domju priekšsēdētāji un Komisijas locekļi.

139Priekšlikumi saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību

140Komisijā atbalstu neguva un tika noraidīti (sk. Saeimas

141Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

14218. februāra un 5. maija sēžu audioierakstus lietas

143materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 14 un Nr. 23,

144pieejami: www.saeima.lv).

145Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

146kas attiecās uz Kandavas novadu, tika atsaukti. Savukārt par

147jaunā Tukuma novada izveidi un Kandavas novada saglabāšanu tika

148debatēts Saeimas sēdē 2020. gada 10. jūnijā, izskatot

149Likumprojektu trešajā lasījumā. Šajā sēdē izskanēja viedokļi gan

150par to, kāpēc būtu veidojams tāds Tukuma novads, kurā ietilptu

151Kandavas novads, gan par to, kāpēc būtu saglabājams patstāvīgs

152Kandavas novads. Visi priekšlikumi, kas attiecās uz Kandavas

153novada saglabāšanu, tika noraidīti ar Saeimas balsojumu

154(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1552020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

15613. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

157(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

158turpinājuma 2020. gada 10. jūnijā stenogrammu, kā arī

159Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

160priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

161"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

162izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

163likumprojektu reģistrā).

164Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

165Kandavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

166un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

167esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

168Tādējādi konsultēšanās procesā Kandavas novada pašvaldības

169priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

170Līdz ar to Administratīvo teritoriju

171likuma pielikuma 39.1., 39.8., 39.9., 39.12., 39.19., 39.21. un

17239.22. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

173konsultēšanās ar Kandavas novada pašvaldību notika atbilstoši

174tiesību normām.