23. punkts

1Tā kā konsultēšanās ar Pieteikumu iesniedzējām

2apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika

3atbilstoši tiesību normām, secināms, ka apstrīdētās normas

4atbilst Hartas 4. panta sestajai daļai un

55. pantam.

6Spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 Satversmes tiesa jau ir

7izvērtējusi argumentus, kas attiecas uz Administratīvo teritoriju

8likuma pielikuma normu un tātad arī uz apstrīdēto normu izstrādes

9un pieņemšanas procesu Saeimā. Minētajā spriedumā tiesa atzina,

10ka, izveidojot Komisiju un nododot tai Likumprojektu, Saeima

11rīkojās atbilstoši tiesību normām. Saeimai bija tiesības izveidot

12Komisiju atbilstoši vienādas pārstāvības principam un noteikt, ka

13tā ir par Likumprojektu atbildīgā komisija. Turklāt normatīvie

14akti neliedz savienot parlamentārā sekretāra un Saeimas komisijas

15vadītāja amatus (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

1612. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

1724.1.1.-24.1.3. punktu).

18Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka procesuālā kārtība, kādā

19notiek Saeimas sēdes platformā e-Saeima, bija noteikta un

20deputātiem zināma. Saeimas sēdē, kurā Likumprojekts tika

21izskatīts un pieņemts, bija nodrošināts Saeimas sēdes atklātības

22princips. Izskatot Likumprojektu trešajā lasījumā, deputāti

23varēja īstenot savas tiesības debatēt un balsot

24(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

25sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

2624.2.2.-24.2.4. punktu).

27Vairākas Pieteikumu iesniedzējas, tostarp Jaunjelgavas novada

28dome, Rugāju novada dome un Salas novada dome, uzskata:

29izstrādājot un izskatot to apstrīdētās normas, nav ņemti vērā

30ekspertu atzinumi un izteiktās riska prognozes, bet šo jautājumu

31Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2020-37-0106 nav

32vērtējusi.

33Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā tika publiskoti

34dažādi viedokļi par reformu, tās nepieciešamību un norisi,

35citstarp apšaubot arī iepriekš Likumprojekta sagatavošanas laikā

36veikto pētījumu kvalitāti. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas

37Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs

38norādījis, ka reformas sagatavošanas laikā nav pietiekami vērtēti

39ar reformu saistīti ieguvumi un zaudējumi un veikts to

40salīdzinājums ne ilgtermiņā, ne īstermiņā, kā arī nav vērtēta

41reformas ietekme uz sabiedrības attīstību. Lai gan veikti vairāki

42pētījumi, tomēr nevar apgalvot, ka reforma dos finansiālu

43ietaupījumu pašvaldību institūciju skaita un fiziskās un sociālās

44infrastruktūras samazināšanas rezultātā. Konsilijs arī paudis

45uzskatu, ka varas centralizācija un finanšu koncentrācija

46ierobežos pašvaldību demokrātiju (sk. Latvijas Zinātņu

47akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu

48konsilija 2019. gada 4. novembra ziņojuma

49"Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi"

507. lp.).

51Satversmes tiesa norāda, ka dažādu nozaru ekspertu

52iesaistīšana reformas sagatavošanas procesā vērtējama pozitīvi.

53Tas ļauj iegūt vispusīgāku reformas varbūtējo seku izvērtējumu un

54sniedz likumdevējam iespēju labāk izprast pieņemamo lēmumu

55būtību. Tomēr likumdevējam, lemjot par administratīvi teritoriālo

56iedalījumu, ir jāsabalansē daudzu pašvaldību individuālās

57intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un jānodrošina

58ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrāde. Tieši likumdevējam

59politiskā procesā ir jāizlemj, kādiem apsvērumiem dodama

60priekšroka. Ekspertu viedokļi reformas izstrādes procesā ir

61būtiski, taču nevar aizstāt Saeimas tiesības izvēlēties iespējami

62lietderīgāko risinājumu, ciktāl tas ir balstīts uz racionāliem

63apsvērumiem.

64Pieteikumu iesniedzējas nav norādījušas tādus pēc būtības

65jaunus argumentus attiecībā uz apstrīdēto normu izskatīšanu un

66pieņemšanu Saeimā, kuri nebūtu jau izvērtēti spriedumā lietā

67Nr. 2020-37-0106. Tāpēc Satversmes tiesa jautājumu par to,

68vai apstrīdētās normas izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību

69normām, vēlreiz nevērtēs.

70Līdz ar to apstrīdētās normas tika

71izstrādātas un pieņemtas pienācīgā procesuālā kārtībā.