7. pants

1Pieaicinātā persona - Izglītības un

2zinātnes ministrija - uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā

31. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 1. pantam, 91. panta

4otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114.

5pantam.

6Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa esot daļa no

7daudzu gadu garumā pakāpeniski īstenotās izglītības sistēmas

8reformas attiecībā uz valsts valodas lietojumu vispārējās

9izglītības iestādēs īstenotajās mazākumtautību izglītības

10programmās.

11Vērtējot Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas

12atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam, esot jāņem vērā

13Satversmes 4. pantā nostiprinātais latviešu valodas - valsts

14valodas - statuss, kā arī tas, ka latviešu valoda Latvijā

15joprojām ir apdraudēta. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

16pirmā daļa paredzot vienādu attieksmi pret personu grupām, kas

17atrodoties atšķirīgos apstākļos, - pret personām, kuras pieder

18pie pamatnācijas, un personām, kuras pieder pie mazākumtautībām.

19Taču šai vienādajai attieksmei esot leģitīms mērķis un tā

20atbilstot samērīguma principam. Proti, attīstot mazākumtautību

21izglītības politiku, palielinot latviešu valodas kā mācību

22valodas lietojuma proporciju pamatizglītības pakāpē un nodrošinot

23izglītības ieguvi valsts valodā vidējās izglītības pakāpē, tikšot

24panākta plašāka valsts valodas lietošana un tādējādi arī

25efektīvāka sabiedrības integrācija un mazākumtautību bērnu un

26jauniešu līdzdalība sabiedrības dzīvē.

27Privātās izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību

28izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības

29pakāpē, izdodot Latvijā atzītus izglītības dokumentus un esot

30iekļāvušās Latvijas kopējā izglītības sistēmā, kā arī izglītības

31satura un valodas reformu procesā. Visas izglītības iestādes,

32kuras saskaņā ar Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1. punktu

33atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem

34līgumiem nodrošina izglītību citā valodā, kas nav valsts valoda,

35izdodot Latvijas valsts atzītus izglītības dokumentus un

36iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā. Tātad arī šīm

37izglītības iestādēm tāpat kā privātajām izglītības iestādēm, kas

38īsteno mazākumtautību izglītības programmas, esot jāievēro

39Izglītības likumā un pamatizglītības un vidējās izglītības

40standartā noteiktās valodu lietojuma proporcijas. Arī pēc

41Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas spēkā stāšanās

42privātās izglītības iestādes varēšot īstenot mazākumtautību

43izglītības programmas, ievērojot likumā noteiktās valodu

44lietojuma proporcijas. Turklāt tās varēšot iekļaut izglītības

45programmā papildu priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības valodu

46un ar mazākumtautības identitāti un integrāciju Latvijas

47sabiedrībā saistītu mācību saturu.

48Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā ietvertais

49pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

50pieņemtu likumu, proti, Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

51pirmā daļa esot pieņemta un izsludināta normatīvajos aktos

52paredzētajā kārtībā, kā arī esot skaidri formulēta. Šim

53ierobežojumam esot leģitīms mērķis - veicināt latviešu valodas

54lietošanu sabiedrībā, izglītības procesā un darba tirgū, un tas

55esot samērīgs ar minēto leģitīmo mērķi, jo tieši formālās

56izglītības iegūšana valsts valodā esot efektīvākais līdzeklis tās

57pienācīgai apgūšanai.

58No Minoritāšu konvencijas neizrietot pie mazākumtautībām

59piederošo personu tiesības iegūt izglītību tikai dzimtajā valodā.

60Proti, saskaņā ar Minoritāšu konvencijas 14. panta trešo daļu

61valstij esot tiesības noteikt stingrākas prasības attiecībā uz

62valsts valodas apguvi, vienlaikus nodrošinot ar mazākumtautības

63valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi

64mazākumtautības valodā. Latvijas izglītības sistēmā esot

65nodrošināta latviešu valodas apguve, lai ikviens izglītojamais

66kļūtu par patstāvīgu un attīstītu demokrātiskas Latvijas valsts

67un sabiedrības locekli. Tai pašā laikā pie mazākumtautībām

68piederošajām personām esot nodrošināta iespēja iegūt izglītību

69mazākumtautību izglītības programmas ietvaros un tādējādi arī

70saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru.

71Likumdevējs esot noteicis saprātīgu pārejas periodu Grozījumos

72Izglītības likumā paredzēto valsts valodas lietojuma proporciju

73ieviešanai un izraudzījis saudzējošus līdzekļus izglītojamo

74sagatavošanai šīm izmaiņām. Savukārt vecāku tiesības piedalīties

75viņu bērnu izglītības procesā ar Grozījumu Izglītības likumā 1.

76panta pirmo daļu neesot ierobežotas. Grozījumu Izglītības likumā

771. panta pirmā daļa neliedzot pie mazākumtautībām piederošajām

78personām iespējas ikdienā lietot savu dzimto valodu un attīstīt

79savu kultūru.