4. pants

1Pieteikuma iesniedzēji - Timurs Jareško, Mila Šteina,

2Edvards Šmits, Aleksandrs Fominovs, Vladislavs Kuļikovs, Vlada

3Elīza Ševšeļova, Jeļizaveta Kotova, Anna Lisa Čmihova, Agnija

4Busila, Marija Busila, Mihails Zaslavskis, Aleksandrs

5Zaslavskis (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka

6Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilst

7Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 112. panta pirmajam

8teikumam.

9Satversmes 112. panta pirmā teikuma saturs esot noskaidrojams

10kopsakarā ar Satversmes 114. pantu, kas aizsargā minoritāšu

11tiesības, kā arī Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmo daļu un

1214. panta otro daļu. Proti, tiesības uz izglītību citstarp

13aptverot personām nodrošināmās izglītības pieņemamības prasību.

14Izglītības pieņemamība esot vērtējama, citstarp ievērojot arī

15Satversmes 114. pantā ietvertās pie mazākumtautībām piederošo

16personu tiesības saglabāt savu identitāti. Viens no

17mazākumtautības identitātes elementiem esot tās valoda. Tādēļ,

18lai mazākumtautības pārstāvji varētu saglabāt savu identitāti,

19valstij esot jāpieļauj mazākumtautību izglītības iestāžu (kas

20vairumā gadījumu esot privātas) pastāvēšana un iespēju robežās

21jāsniedz tām atbalsts.

22Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmā daļa paredzot pie

23mazākumtautībām piederošo personu tiesības gan izveidot un vadīt

24privātas mazākumtautību izglītības iestādes, gan iegūt izglītību

25tajās. Savukārt Minoritāšu konvencijas 14. panta otrā daļa

26paredzot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības iegūt

27izglītību tieši mazākumtautības valodā. Šīs mazākumtautību

28tiesības esot ilgstoši atzītas starptautiskajos tiesību aktos, kā

29arī uzsvērtas dažādu starptautisko institūciju sniegtajos

30skaidrojumos par to personu tiesībām izglītības jomā, kuras

31pieder pie mazākumtautībām.

32Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā

331. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 91. panta otrajā teikumā

34ietvertajam diskriminācijas aizliegumam, jo tā paredzot vienādu

35attieksmi pret dažādos apstākļos esošām personu grupām - pie

36pamatnācijas piederošām personām un pie mazākumtautībām

37piederošām personām. Lai nodrošinātu pie mazākumtautībām

38piederošo personu tiesības uz vienlīdz kvalitatīvu izglītību,

39izglītības process esot pielāgojams, ļaujot tām iegūt izglītību

40savā dzimtajā valodā. Tomēr Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

41pirmajā daļā paredzētā vienādā attieksme liedzot pie

42mazākumtautībām piederošajām personām tiesības uz vienlīdz

43kvalitatīvu izglītību. Tādējādi ar Grozījumu Izglītības likumā 1.

44panta pirmo daļu esot pieļauta personu diskriminācija pēc to

45nacionālās piederības.

46Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību ierobežojums neesot

47noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu. Grozījumu Izglītības

48likumā 1. panta pirmā daļa gan esot pieņemta un izsludināta

49normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, bet attiecīgais

50likumprojekts neesot pienācīgi apspriests un saskaņots. Turklāt

51Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot

52tiesību normas saturiskās kvalitātes prasībām, kā arī neesot

53pietiekami skaidra, jo nonākot pretrunā ar citiem normatīvajiem

54aktiem.

55Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību ierobežojumam esot

56leģitīms mērķis - valsts valodas aizsardzība un tās lietojuma

57stiprināšana, kā arī pie mazākumtautībām piederošo personu

58integrācijas veicināšana. Taču konkrētais pamattiesību

59ierobežojums esot acīmredzami nesamērīgs.

60Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā noteiktā

61pamattiesību ierobežojuma dēļ tikšot sašaurinātas pie

62mazākumtautībām piederošo personu iespējas iegūt kvalitatīvu

63izglītību. Šo Pieteikuma iesniedzēju viedokli apstiprinot Eiropas

64Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra Hāgas

65rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām uz izglītību un

66vairāki pētījumi par mācību valodas ietekmi uz izglītības

67kvalitāti, kā arī Konsultatīvās komitejas sniegtais viedoklis par

68Latviju. Sašaurinot pie mazākumtautībām piederošo personu pieeju

69kvalitatīvai izglītībai, šo personu integrācija sabiedrībā, gluži

70pretēji leģitīmajam mērķim, varot tikt apdraudēta. Grozījumu

71Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neesot piemērota leģitīmā

72mērķa sasniegšanai, jo faktiski paredzot pie mazākumtautībām

73piederošo personu piespiedu asimilāciju. Pienācīgu leģitīmā mērķa

74sasniegšanu varējusi nodrošināt arī pirms Grozījumu Izglītības

75likumā 1. panta pirmās daļas pieņemšanas pastāvējusī

76mazākumtautību izglītības sistēma. Starptautisko tiesību normas

77garantējot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības iegūt

78izglītību mazākumtautības valodā.

79Pat ja varētu uzskatīt, ka Grozījumu Izglītības likumā 1.

80panta pirmā daļa ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai,

81pastāvot citi līdzekļi, kas tāpat ļaujot sasniegt leģitīmo mērķi,

82bet mazāk ierobežojot personu tiesības un intereses. Leģitīmo

83mērķi varot tikpat efektīvi sasniegt, ieviešot papildu pasākumus

84latviešu valodas zināšanu stiprināšanai privātajās izglītības

85iestādēs, kurās izglītība tiek sniegta mazākumtautības valodā,

86nosakot stingrākas prasības šo izglītības iestāžu akreditācijai,

87kā arī nodrošinot pietiekami daudz augsti kvalificētu latviešu

88valodas skolotāju. Leģitīmo mērķi esot bijis iespējams efektīvi

89sasniegt, pirms reformas pienācīgi konsultējoties ar

90mazākumtautību pārstāvjiem un īstenojot reformu pakāpeniski.

91Sabiedrības ieguvums no Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

92pirmajā daļā noteiktā pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks

93par kaitējumu, kas nodarīts pie mazākumtautībām piederošām

94personām. Proti, sabiedrība negūstot nekādu labumu no Grozījumu

95Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā paredzētās mazākumtautību

96bērnu piespiedu asimilācijas. Pie mazākumtautībām piederošo

97personu asā reakcija uz Grozījumu Izglītības likumā 1. panta

98pirmās daļas pieņemšanu liecinot par sabiedrības šķelšanos. Pie

99mazākumtautībām piederošiem bērniem ar Grozījumu Izglītības

100likumā 1. panta pirmo daļu esot liegta iespēja iegūt kvalitatīvu

101izglītību un līdz ar to arī iespēja veiksmīgi integrēties

102sabiedrībā. Visas sabiedrības interesēs esot tādas izglītības

103sistēmas pastāvēšana, kuras ietvaros tiek ievērotas

104mazākumtautību vajadzības un intereses, vienlaikus nodrošinot pie

105mazākumtautībām piederošajām personām iespēju apgūt valsts valodu

106un integrēties sabiedrībā.

107Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji

108Timurs Jareško, Aleksandrs Fominovs, Vlada Elīza Ševšeļova,

109Agnija Busila un Marija Busila iesniedza Satversmes tiesai

110rakstveida viedokli, izvēršot pieteikumā norādītos argumentus un

111paužot savu viedokli par Saeimas atbildes rakstos un pieaicināto

112personu viedokļos ietvertajām atziņām. Papildus Pieteikuma

113iesniedzēji savā rakstveida viedoklī uzsver Grozījumu Izglītības

114likumā 1. panta pirmās daļas iespējamo neatbilstību tiesiskās

115paļāvības principam un norāda argumentus, kas pēc būtības ir

116līdzīgi Pieteikuma iesniedzēju Davida Džibuti un Danas Džibuti

117argumentiem šajā jautājumā.