21. pants

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka pastāv

2saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem var tikt sasniegti pamattiesību

3ierobežojuma leģitīmie mērķi. Proti, valsts varot saglabāt tās

4mācību valodu lietojuma proporcijas, kas bija noteiktas

5normatīvajos aktos pirms konkrētās izglītības sistēmas reformas,

6taču atbalstīt valsts valodas mācīšanu mazākumtautību izglītības

7programmu ietvaros, nodrošinot metodiskos materiālus, skolotāju

8pieejamību un apmācību, arī nepalielinot valsts valodas lietojuma

9proporciju mācību procesā.

10Par saudzējošāku alternatīvo līdzekli leģitīmā mērķa

11sasniegšanai nevar uzskatīt jebkuru citu līdzekli, bet tikai tādu

12līdzekli, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā

13kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 26.

14aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017‑18‑01 21.3.2. punktu).

15Pieteikumu iesniedzēju norādītie alternatīvie līdzekļi ir vērsti

16uz pastiprinātu valsts valodas kā konkrēta mācību priekšmeta

17apgūšanu. Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka

18valsts valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta pasniegšana vien

19nav efektīva un ka ir nepieciešama arī prasme valsts valodu

20lietot, bet šo prasmi var iegūt, mācību satura apguvē izmantojot

21galvenokārt tieši valsts valodu (sk. Satversmes tiesas 2005.

22gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas

2319.1. punktu). Arī izskatāmajā lietā pieaicinātā persona I.

24Druviete norāda, ka valsts valodas pilnvērtīgai apgūšanai ir par

25maz, ka valsts valoda tiek pasniegta kā mācību priekšmets, bet ir

26nepieciešams tāds mācību process, kas vispārīgi notiek valsts

27valodā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 24.-32. lp.).

28Valsts valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta apgūšana nespēj

29nodrošināt tādu izpratni par tās praktisko lietojumu, kā arī tādu

30vārdu krājumu, kādu izglītojamais iegūst, izmantojot valsts

31valodu kā mācību valodu arī citu mācību priekšmetu apguvē. Nav

32konstatējami citi alternatīvie līdzekļi, kas ļautu vispārējās

33izglītības procesā sasniegt tādu valsts valodas apguves līmeni,

34kādu izglītojamais var sasniegt, valsts valodu izmantojot kā

35mācību valodu. Savukārt valsts valodas kā mācību valodas

36īpatsvars vispārējās izglītības procesā ir vērtējams, pārbaudot,

37vai likumdevēja rīcība, nosakot apstrīdētajā normā paredzēto

38pamattiesību ierobežojumu, ir atbilstoša.

39Līdz ar to nav alternatīvu līdzekļu,

40kas ļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

41tādā pašā kvalitātē.