10. pants

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa atbilst

3Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114.

4pantam.

5Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā noteiktā

6regulējuma ieviešana esot izglītības sistēmas reformu

7noslēdzošais posms, ar ko beigšoties pāreja uz vienotu izglītības

8sistēmu. Pāreja uz izglītību valsts valodā Latvijā tiekot

9īstenota pakāpeniski jau kopš 1998. gada. Tātad pārejas periods

10ilgstot jau vairāk nekā 20 gadus un esot uzskatāms par samērīgu.

11Satversmes 112. pants neietverot vecāku tiesības izvēlēties bērna

12mācību valodu. Tādēļ neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēja

13viedoklis, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa

14ierobežojot Satversmes 112. pantā garantētās tiesības uz

15izglītību. Valsts pienākums saskaņā ar Bērnu tiesību konvencijas

1630. pantu esot neliegt pie etniskās, konfesionālās vai

17lingvistiskās minoritātes piederošam bērnam tiesības kopā ar

18citiem savas grupas locekļiem baudīt savas tautas kultūras

19vērtības, pievērsties savai reliģijai un praktizēt to vai lietot

20dzimto valodu. Valstij esot pienākums nodrošināt iespējas apgūt

21minoritātes valodu un kultūru arī izglītības sistēmas ietvaros.

22Latvijas izglītības sistēmā šīs iespējas esot nodrošinātas.

23Kā izrietot no Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

24sociālajām un kultūras tiesībām 13. panta, valstij, veidojot

25izglītības sistēmu, ir jāizstrādā vienotas prasības visām

26izglītības iestādēm - gan valsts un pašvaldību dibinātajām

27izglītības iestādēm, gan privātajām izglītības iestādēm.

28Sistēmiski interpretējot izglītības jomas tiesisko regulējumu,

29kas piemērojams mazākumtautību izglītības programmām, esot

30secināms, ka likumdevējs vienmēr paredzējis vienotas prasības

31izglītības īstenošanai valsts un pašvaldību izglītības iestādēs

32un privātajās izglītības iestādēs. Tātad Pieteikuma iesniedzēji

33neesot varējuši paļauties uz to, ka privātās izglītības iestādes

34neiekļausies kopējā izglītības sistēmā un uz tām attieksies

35atšķirīgs regulējums par valodu, kādā tiek īstenots izglītošanas

36process.

37Tomēr tiesiskās paļāvības principa kontekstā esot jāņem vērā

38Izglītības likuma pārejas noteikumu 9. punkta attīstības vēsture.

39Būtisks priekšnoteikums tiesiskās paļāvības principa ievērošanai

40esot saudzīga pāreja uz jaunpieņemto tiesisko regulējumu un

41nepārprotams šā regulējuma formulējums. Esot būtiski tas, ka

42Izglītības likuma pārejas noteikumu 9. punkts, kas paredzēja

43pāreju uz regulējumu, kas pieņemts, kā norāda Saeima, vairāk nekā

4420 gadu garumā pakāpeniski īstenotās mācību valodu reformas

45ietvaros, ir tieši attiecināts tikai uz valsts un pašvaldību

46izglītības iestādēm, bet valsts iecere šo pašu reformu īstenot

47arī attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm nav skaidri

48izteikta. Šī nekonsekvence radot šaubas par to, vai likumdevējs

49ir ievērojis tiesiskās paļāvības principu.