Satversmes tiesas tiesnešu Alda Laviņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2016-12-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"

1Satversmes tiesa 2017. gada 18. maijā pieņēma spriedumu

2lietā Nr. 2016-12-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa

350.21 panta piektās daļas atbilstību Latvijas

4Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam" un

5nosprieda atzīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21

6panta piekto daļu, ciktāl tā attiecas uz lēmumu par soda

7izciešanas režīma pastiprināšanu notiesātajam, par neatbilstošu

8Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un

9spēkā neesošu no 2018. gada 1. janvāra, bet attiecībā uz

10notiesāto Germanu Peskovu - par neatbilstošu Latvijas Republikas

11Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no viņa

12pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

1Lietā piemērojamā un Satversmes tiesā apstrīdētā norma -

2Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta piektā daļa

3- noteic, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

4Norma attiecas uz tādiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmumiem,

5ar kuriem tiek pārskatīti brīvības atņemšanas iestāžu

6izvērtēšanas komisijas lēmumi par:

7a) soda izciešanas režīma pastiprināšanu;

8b) soda izciešanas režīma atvieglošanu.

1Sprieduma 10.punktā Satversmes tiesa norādīja, ka tā

2izvērtēs Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21 panta

3piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

4tikai ciktāl šī norma attiecas uz lēmumu, ar kuru notiesātajam

5pastiprināts soda izciešanas režīms, jo:

6a) lieta tika ierosināta pēc tiesas pieteikuma, kurā pamatota

7apstrīdētās normas iespējamā neatbilstība Satversmes 92. panta

8pirmajam teikumam, balstoties uz administratīvās lietas

9faktiskajiem apstākļiem. Tajā norādītie apstākļi attiecas uz

10vienu no izvērtēšanas komisiju kompetencē ietilpstošajiem

11jautājumiem, proti, uz jautājumu par soda izciešanas režīma

12pastiprināšanu notiesātajam;

13b) tiesa pieteikumā uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

14Satversmes 92. panta pirmajam teikumam tieši attiecībā uz soda

15izciešanas režīma pastiprināšanu notiesātajam;

16c) Saeima apstrīdētās normas konstitucionalitāti ir vērtējusi,

17pamatojoties uz pieteikuma argumentiem par soda izciešanas režīma

18pastiprināšanu.

1Mēs nepiekrītam šādam ierobežojumam, jo, kā norādījusi

2Satversmes tiesa sprieduma 10.punktā, tiesai tika sniegta

3informācija arī par citām administratīvajām lietām, kurās tiesa

4apturējusi tiesvedību Satversmes tiesā ierosinātās lietas dēļ un

5kurās arī piemērojama Latvijas Sodu izpildes kodeksa

650.21 panta piektā daļa, bet administratīvo lietu

7faktiskajos apstākļos notiesātajiem atteikta soda režīma

8atvieglošana.

1Mēs uzskatām šādu Satversmes tiesas ierobežošanos par

2pretēju diviem Satversmes tiesas procesa pamatprincipiem -

3objektīvās izmeklēšanas principam un principam iuria novit

4curia, kā arī Latvijas tiesību sistēmai un Satversmes tiesas

5nostiprinātai judikatūrai.

1Satversmes tiesas process ir balstīts uz objektīvās

2patiesības noskaidrošanu lietā, tādēļ Satversmes tiesas procesā

3visu lietu izskatīšanā ir spēkā objektīvās izmeklēšanas princips.

4Tas nozīmē, ka neatkarīgi no pušu pienākuma iesniegt lietas

5materiālus un sniegt paskaidrojumus, Satversmes tiesai pašai ir

6pienākums noskaidrot un konstatēt patiesos lietas faktiskos

7apstākļus. Piemēram, tiesas pieteikuma gadījumā Satversmes tiesa,

8vadoties no subsidiaritātes, izmanto tiesas jau noskaidrotos un

9pieteikumā apkopotos faktus. Pieteikuma pieņemšanas stadijā

10Satversmes tiesa var pamatoti prasīt, lai šie fakti tiktu

11adekvāti un pilnīgi atainoti pieteikumā. Tomēr pēc lietas

12ierosināšanas Satversmes tiesa nav ierobežota patstāvīgi veikt

13papildu faktu izmeklēšanu (arī tad, ja pieteikumu iesniegusi

14administratīvā tiesa, kur administratīvajā procesā arī ir

15noteicošs objektīvās izmeklēšanas princips).

16Objektīvās izmeklēšanas principa izmantošana Satversmes tiesā

17ir būtiska vairāku savstarpēji saistītu iemeslu pēc:

18a) Satversmes tiesas procesā objektīvi tiek aizsargāta ar

19Satversmi nodibinātā tiesību iekārta;

20b) izskatāmo lietu iznākums pārsniedz atsevišķas personas

21individuālās intereses;

22c) lietas apstākļu noskaidrošana nevar tikt atstāta vienīgi

23lietas dalībnieku ziņā. Satversmes tiesas piesaiste vienīgi

24lietas dalībnieku atklātajiem faktiem, ierobežotu tiesas

25kompetenci nodrošināt Satversmes pilnīgu un efektīvu iedarbību uz

26tiesību sistēmu.

1Objektīvās izmeklēšanas princips attiecas vienīgi uz lietas

2faktisko apstākļu noskaidrošanu - pagātnē notikušu faktu izziņu

3un uztveri. Tas neattiecas uz piemērojamo tiesību izzināšanu. Tas

4ir ikvienas tiesas, arī - Satversmes tiesas - pamatuzdevums,

5neatkarīgi no lietas dalībnieku izteikumiem un argumentiem par

6tiesībām, noskaidrot piemērojamo tiesību apjomu, saturu un spēkā

7esību (iuria novit curia).

1Satversmes tiesa jau iepriekš ir izteikusi līdzīgas atziņas

2citos spriedumos, kuras vajadzēja ievērot. Tā Satversmes tiesas

32002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 2.3.punktā

4tika norādīts, ka pēc tam, kad ierosināta lieta, Satversmes

5tiesa balstās ne vien uz lietas dalībnieku - pieteikuma

6iesniedzēja un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

7iesniegtajiem argumentiem un pierādījumiem, bet arī pati var tos

8meklēt. [..] sprieduma taisīšanas stadijā Satversmes tiesu

9nesaista pieteikuma iesniedzēja juridiskais pamatojums un tai

10jāvērtē viss apstākļu kopums, kas noskaidrots lietas izskatīšanas

11gaitā. Savukārt Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

12sprieduma lietā

13Nr. 2007-01-01 23.punktā norādīts, lai arī Saeimas atbildes

14rakstā nav norādīts, kāds ir [..] likuma regulējuma leģitīmais

15mērķis, [..] Satversmes tiesai ex officio ir pienākums objektīvi

16izvērtēt visus lietas apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esamību

17vai - tieši pretēji - neesamību.

18Tas nozīmē, ka Satversmes tiesas darbību tiesību satura

19noskaidrošanā nekavē apstāklis, ka pieteikumā vai atbildes rakstā

20nebūtu plašāku argumentu par kādu juridisku aspektu. Turklāt

21Satversmes tiesa nav kavēta lietas sagatavošanas stadijā šādus

22papildu argumentus iegūt.

1Latvijas tiesību sistēmā ir noteikts, ka tiesa var apturēt

2tiesvedību administratīvajā lietā, par to informējot Satversmes

3tiesu, ja par iestādes piemērotās vai administratīvajā tiesas

4procesā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā

5spēka tiesību normām Satversmes tiesā ir ierosināta lieta

6(Administratīvā procesa likuma 274.panta pirmās daļas 3.punkts un

7otrā daļa).

8Satversmes tiesas 2.kolēģija ar 2016.gada 14.jūlija lēmumu

9ierosināja lietu par Latvijas Sodu izpildes kodeksa

1050.21 panta piektās daļas atbilstību Latvijas

11Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, neierobežojot

12pārbaudes robežas. Lēmums 2016.gada 15.jūlijā tika publicēts

13oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" (oficiālās

14publikācijas Nr.: 2016/135.8).

15Lai arī lieta tika ierosināta par apstrīdēto normu pilnībā,

16sprieduma 10.punkts ir pretējs ar Administratīvā procesa likuma

17274.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu veicinātajam tiesu

18dialogam starp administratīvo tiesu un Satversmes tiesu.

19Sprieduma sekas ir tādas, ka tās nerespektē administratīvās

20tiesas sniegtās ziņas par citu lietu faktiem, kurās arī piemērota

21apstrīdētā tiesību norma un kurās arī ir izšķirošs šīs tiesību

22normas konstitucionalitātes jautājums. Satversmes tiesas

23pašierobežošanās noveda pie tā, ka tiesas, kas apturēja

24tiesvedību citās administratīvajās lietās un paziņoja par to

25Satversmes tiesai un kas gaidīja uz Satversmes tiesas atbildi par

26piemērojamo normu, atbildi tā arī nesaņēma. Šajās konkrētajās

27administratīvajās lietās tas nav veicinājis tiesisko stabilitāti

28un procesuālo efektivitāti.

29Satversmes tiesas

30tiesnesis A.Laviņš

31Satversmes tiesas tiesnesis

32J.Neimanis

33Rīgā 2017.gada 1.jūnijā