8. pants

1Satversmes tiesa jau iepriekš ir izteikusi līdzīgas atziņas

2citos spriedumos, kuras vajadzēja ievērot. Tā Satversmes tiesas

32002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 2.3.punktā

4tika norādīts, ka pēc tam, kad ierosināta lieta, Satversmes

5tiesa balstās ne vien uz lietas dalībnieku - pieteikuma

6iesniedzēja un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

7iesniegtajiem argumentiem un pierādījumiem, bet arī pati var tos

8meklēt. [..] sprieduma taisīšanas stadijā Satversmes tiesu

9nesaista pieteikuma iesniedzēja juridiskais pamatojums un tai

10jāvērtē viss apstākļu kopums, kas noskaidrots lietas izskatīšanas

11gaitā. Savukārt Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

12sprieduma lietā

13Nr. 2007-01-01 23.punktā norādīts, lai arī Saeimas atbildes

14rakstā nav norādīts, kāds ir [..] likuma regulējuma leģitīmais

15mērķis, [..] Satversmes tiesai ex officio ir pienākums objektīvi

16izvērtēt visus lietas apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esamību

17vai - tieši pretēji - neesamību.

18Tas nozīmē, ka Satversmes tiesas darbību tiesību satura

19noskaidrošanā nekavē apstāklis, ka pieteikumā vai atbildes rakstā

20nebūtu plašāku argumentu par kādu juridisku aspektu. Turklāt

21Satversmes tiesa nav kavēta lietas sagatavošanas stadijā šādus

22papildu argumentus iegūt.